“Latvijas zemesceļu stāvoklis vēl nekad nav bijis tik slikts kā pašlaik,” atzinis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Ilgstošās lietavas lielā mērā sabojājušas ceļus visā Latvijā. Ministrs arī uzsvēris, ka uzņēmumi “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas Autoceļu uzturētājs” kontrolē ceļus, seko to stāvoklim, lai situācija nepasliktinātos. Tā kā ziemai raksturīgi laika apstākļi nav iestājušies un pēc ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem visā valstī ir sācies šķīdonis, katram, kurš lieto ceļus, ar to jārēķinās.
Pēdējās dienās kaut nelielais sals vismaz Vidzemē situāciju darīja cerīgāku, bet vakar atkal gaisa temperatūra bija plusos. Daudzviet kārtējo reiz pat nelielais sasalums atlaidās. Dažādi stāsti par neizbraucamiem lauku ceļiem vairs nav nekāds jaunums. Ilgstošo lietavu dēļ lielāki un mazāki lauku ceļi daudzviet ir bedrēs, tiek pārrautas notekcaurules, vietās, kur nav grāvju, brauktuves pārplūst. Pašvaldības, labi pārzinot savus ceļus, kritiskākos posmus uzmana īpaši. Arī iedzīvotāji steidz ziņot, ja kaut kaut kur nespēj izbraukt.
“Pagājušonedēļ rakām grāvīšus, lai vietās, kur sastājies ūdens, to nolaistu. Neko citu jau nav iespējams izdarīt. Mēģinājām kaut kur pagreiderēt. Vietas, kur lielas bedres, aizberam, pielīdzinām. Taču tā ir ugunsgrēka dzēšana. Tik traki, kā televīzijā rāda, Raunas novadā nav ne uz viena ceļa. Visur var izbraukt, bērni uz skolu tiek aizvesti,” pastāsta Raunas pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis un piebilst, ka grūti pat paredzēt, kas notiks nākamajā dienā – vai nu piesals, vai būs dubļi. Novadā ir vairāk nekā 130 kilometri pašvaldības ceļu.
G.Rekmanis atzīst, ka arī kokvedēji dažviet grants ceļiem nodarījuši skādi. “Ar viņiem ir līgums, ceļš pašiem arī jāsakārto. Uzņēmēji to izdarīs. Var jau viņus saprast, viņiem arī jāstrādā. Mežs ir jāizved, līgumi jāpilda,” saka pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs un uzsver, ka tagad ir tāds laiks, ka reti kurš negaida salu un sniegu.
Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs smej, ka līdz ar nelielo aukstumu, kas bija pāris dienu, uz grants ceļiem tika uzliets ledus asfalts. “Lauku ceļiem daudzās vietās vispār nav seguma. Ir vietas, kur palicis tikai māls. Kur ūdenim palikt? Mēs aizmirstam, ka mūsu grants ceļi nav paredzēti, lai pa tiem brauktu mašīnas, kuras ved 40 kubikmetrus baļķu vai 18 siena rulonus,” saka novada vadītājs un uzsver, ka novadā ceļu uzturēšanā tiek veikts ikdienas darbs, ja rodas kādas problēmas, tās tiek risinātas – visbiežāk parakts grāvis un ūdens nopludināts no brauktuves. “Tas ir brīža risinājums. Ļoti ceram, ka būs sals un sniegs. Ja ne, problēmu kļūs vairāk,” atzīst L. Šāvējs.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, jautāts, kas patlaban tiek darīts, lai uzturētu novada ceļus braukšanas kārtībā, nosaka: “Lūdzam Dievu, lai uznāk sals un sniegs. Ne tikai rudenī nevarējām nogreiderēt, arī pirms tā nelielā sala, kas bija, jo ceļi ir dubļos. Cilvēki saprot, ka dubļus negreiderē, un situācija ir tāda ne tikai Līgatnē.” Pašvaldība arī iegādājusies nelielu greideru, lai būtu neatkarīgāka no pakalpojuma sniedzēja, jo var ātrāk reaģēt, ja ir nepieciešami kādi nelieli darbi.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte arī atzīst, ka patlaban uz ceļiem neko nevar darīt un greiderēt nav nekādas jēgas. “Vienu dienu ceļi bija slideni, tad dubļos. Lai brauktu pa novada ceļiem, vajag atbilstošu mašīnu un teicamas autovadīšanas prasmes. Ir vietas, kur ir izskalojumi, ir sarežģīti izbraukt,” saka E.Eglīte un pastāsta, ka diemžēl arī autobraucēji ne vienmēr padomā, kur un kā brauc. Un ne vienmēr šādos laika apstākļos skādi ceļam nodara kokvedēji vai citas kravas mašīnas. Ja pa lauku ceļu turp un atpakaļ izbrauc pāris desmiti mednieku mašīnu, ceļa brauktuve ir bedrēs, risās un dubļos.
Kamēr ceļu uzturētāji cītīgi seko līdzi laika ziņām un cer, ka būs solītais sals, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” atgādina, ka “katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004. gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.
Uz brūkošajiem valsts grants ceļiem 169 vietās, 1300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.
Arī “Druvai” pašvaldībās norādīja, ka pašreizējais ceļu stāvoklis labi parāda tautsaimniecības likumsakarības. Mežu nevar izvest, sākt trūkt kurināmā, šķeldai cena krietni palielinājusies, par steru malkas jau tiek prasīts ap 30 eiro. Zemnieki, kuri rudenī no lauka nespēja novest siena vai skābsiena rulonus, arī gaida salu, jo lopiem nepieciešama barība.
Šķīdonis uz grants ceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī, kā arī mainīgos laika apstākļos ziemā, kad, sniegam un ledum kūstot, uz brauktuves nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās.
Komentāri