“Ja neizvēlaties F1, tad tas vairumā gadījumu ir zemē nomests darbs. Apzīmējums F1 uz sēklu paciņas aiz šķirnes nosaukuma nozīmē, ka iegādājaties hibrīdu. Sēklu hibrīdi nozīmē atrastas divas labas šķirnes, kuras sakrustotas, tā dārzkopis tiek pie brīnišķīgiem augļiem, elegantas ražas,” skaidroja selekcionārs Aldonis Vēriņš, tiekoties ar dārzu darbu darītājiem Cēsīs. Pārliecinoši tiek apgalvots, ka no garšīga tomāta – hibrīda ievāktas sēklas nākamajā gadā nedos neko no cerētā. F1 katru gadu jāiegādājas no jauna, lai izaugtu gurķis, kāposts vai tomāts ar tādu pašu izskatu, garšas īpatnībām un ražas daudzumu. Speciālisti neslēpa, ka šāds ir selekcionāru bizness. Šķirņu krustošanā rodas vērtīgais hibrīds, kura nosaukumu zina katrs dārzkopis, bet hibrīda mātes un tēva vārdu selekcionāri patur noslēpumā.
“Zem septiņām atslēgām tas tiek glabāts. Un varat kaut spīdzināt – selekcionārs hibrīda mātes un tēva vārdu neatklās. Labu šķirņu krustošana, iespējams, tikai viens, pats labākais variants, rada pašu labāko hibrīdu, ” tā Aldonis Vēriņš. Šis princips darbojas kā dārzkopībā, tā puķkopībā. Ne velti no skaistiem petūniju hibrīdiem, lauvmutītēm, pat saulespuķēm nākamajā gadā, tās izaudzējot no pašu ņemtām sēklām, uzzied puķes citā krāsā, nepadevušās augumā. Tāpēc arī pieredzējuši dārzkopji iesaka neskopoties un nopirkt jaunu sēklu paciņu, kuru rotā F1, vai dēstus tirgū pirkt no profesionāliem stādu audzētājiem. Agronome un žurnāla “Dārzs un Drava” publikāciju autore Inese Pundiņa neskopojās ar padomiem arī tomātu un gurķu šķirņu izvēlē un dēstu audzēšanas metodēs.
“Jauno šķirņu gurķiem ir vairāki plusi. Galvenie – gurķi ātri nepāraug, ilgāk saglabā garuma un diametra attiecību. Jaunās šķirnes nekādos laika apstākļos nekļūst rūgtas, gurķiem ir vienmērīgs krāsojums, kas dažkārt šķiet būtiski konservējot. Un jāaizmirst laiks, kad gurķu dobē noteikti vajadzēja stādīt divas šķirnes, lai apputeksnētos. Bet var stādīt vairākas, ja vēlas, lai ražo pakāpeniski,” skaidroja Inese Pundiņa, bet jautāta par konkrētiem šķirņu nosaukumiem, atgādināja, ka žurnāls “Dārzs un Drava” izdevis pielikumu” Sēklas un stādi”, kas joprojām nopērkams kioskos, bet žurnāla abonenti to saņēmuši bez maksas . Izdevumā minēti dažādu jaunāko dārzeņu šķirņu nosaukumi un plaši tās raksturotas.
“Runājot par dēstiem, iesaku arī lauka gurķus mēģināt izaudzēt no sēkliņas, izpiķēt, tad tie labāk ieaugsies uz lauka vai dobē. Ticu, ka daudzas saimnieces ir piešāvušās izaudzēt tomātu stādus, bet tomēr iesaku tos iegādāties no profesionāliem audzētājiem. Vislabāk tomātu dēsti aug stikla apkurināmās siltumnīcās, uz palodzes tie stīdzē, jo siltuma pietiek, bet pietrūkst gaismas,” skaidroja speciāliste un piebilda, ka arī tomātiem ir daudz un dažādas jaunas šķirnes. Tās vērtē arī tomātu stādu un augļu audzētāji, jo pircēji kļūst izvēlīgāki. Tajā pašā laikā cilvēki labprāt iegādājas ierastās tomātu šķirnes – `Boris`, `Marmande`, `Lemon`, gurķu šķirnes – `Adam`, `Rodničok`, `Zozuļa`.
Vēl cēsnieki jautāja – kāpēc tieši pēdējos gados pasliktinājusies sēklu dīgtspēja. Proti, dārzkopis iegādājas mazo sēklu fasējumu, uzdīgst tikai daži dēsti.
Speciālistiem tiešas atbildes nebija. Vien tika paskaidrots, ka derīguma termiņam ir jābūt norādītam uz sēklu paciņas, ja tās fasētas Latvijā, ja ievestas no Polijas, Krievijas, tad dažkārt šī prasība nav ievērota. Vēl svarīgi, kā glabā sēklas. Ja tām ilgi jāpacieš mitrums vai sausums, tad sēklas bojājas.
Jautāti par sēklu kvalitāti, speciālisti skaidroja, ka kopumā Latvijā tirgotajām sēklām tā ir laba. Sarunā par modificētiem augiem tika paskaidrots, ka pasaulē zināmas vien modificētās sēklas kukurūzai, rapsim un sojai. Na v zināms, ka pārdotu kāda modificēta dārzeņa sēklas, neviena firma neatklāj, ka ar šādiem izmēģinājumiem nodarbotos.
Komentāri