Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ciemos pie Valsts prezidenta

Sarmīte Feldmane
00:00
13.12.2017
12
Kubilu Gimene 1

Ingas un Aivara Kubiļu ģimene no Līgatnes bija starp tām 20, kuras bija uzaicinātas uz Rīgas pili, tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Valsts prezidenta kundzi Ivetu Vējoni. “Mums tas bija liels gods,” saka Inga. Tā iznācis, ka viņa kopā ar vīru audzina septiņus meitu bērnus. Inga un Aivars ir aizbildņi. Alise ir vecākā, jau astoņi gadi, mācās 2.klasē. Braienam ir seši, Andželai – pieci, Markusam – trīs gadi, bet Miks, Deniss un Renārs ir divgadnieki, tikai dažu mēnešu starpība.

“Bērniem un mums tas bija arī kārtīgs pārbaudījums, slodze liela,” bilst Aivars, bet Inga atklāj, ka gatavošanās aizņēmusi trīs dienas. “Viņi taču mazi. Vienam vairs nepatīk tauriņš, norauj, otrs dara tāpat. Bet acis visiem mirdzēja, tik liela zāle, eglīte,” pārdomās dalās ome, kā bērni viņu sauc, bet opis jeb opapā atklāj, ka no rīta visi ļoti agri bijuši augšā un nevarējuši sagaidīt, kad kaimiņš atbrauks ar busiņu un varēs doties ceļā.

“Skolā stāstīju, kāda izskatās Rīgas pils. Man patika prezidents. Kopā ar viņu eglītē iekārām trīs manis gatavotos rotājumus. Skolā pulciņā tādus iemācījos veidot,” stāsta Alise.

Līgatnes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Upmale “Druvai” sacīja: “Kubiļi ir liela un laba ģimene. Ciemojoties pie viņiem, vienmēr jūtama ģimeniska vide. Ko bērniem nesniedz vecāki, to viņiem dod vecvecāki.”

Alisei bija gads un astoņi mēneši, kad viņa nonāca vecvecāku mājā. Inga strādāja par floristi Rīgā, krīzes laikā veikalā Van­gažos, Aivara darbavieta ir Siguldas SIA “Saltavots”. “Alise gāja bērnudārzā, mēs braukājām uz darbu. Tad pie mums nonāca vēl divi bērni. Sapratu, ka strādāt nevaru, abi daudz slimoja. Kļuvu par mājsaimnieci,” pastāsta Inga. Lielākais pārbaudījums vecvecākiem bija mazākie puikas, vienu viņi atveda no krīzes centra. “Denisam bija tikai seši mēneši. Kādi viņi izskatījās – vājiņi un nepārtraukti slimoja. Uz maiņām katru nakti dežurējām. Tagad jāpierod dārziņā, jāizslimo vīrusi, tad jau grūtais laiks būs pāri,” saka Aivars un piebilst, ka bijis brīdis, kad katru dienu daktere nākusi uz māju. Bērniem veiktas arī vairākas operācijas.

Inga atgādina draudzenes teikto: “Atceries, viņi aug lielāki!” “Tagad ir savs ikdienas ritms, sistēma. Aivars brauc mājās no darba, satiekamies bērnudārzā, tad katram tikai trīs jāapģērbj. No rīta Alise ar kaimiņieni iet uz autobusu, mēs uz bērnudārzu,” ikdienu pastāsta Inga. Vakarā, atgriezušies no dārziņa, mazie katrs atrod savu nodarbošanos, mājā ir nepārtraukta kustība. Tad viens, tad otrs grib ierāpties omei vai opim klēpī.

“Kustīgākais ir Renārs, viņa lokanums nav izstāstāms, Deniss paņem ar savu mīmiku. Mika savukārt ir domātājs. Alise iet mākslas pulciņā, dejo. Katrs ir citāds, katrs grib uzmanību,” stāsta Inga.
Kuplā ģimene dzīvo Kubiļu privātmājā. Aivars izremontējis piecas istabas, vietas pietiek. Inga savukārt apgleznojusi sienas, jo tapetes mazi bērni ātri sabojā, bet zīmējumus var izlabot. Uz sienām pasaku varoņi, krāšņas un krāsainas puķes. Katrā istabā jaunas mēbeles. “Gulta taču katram vajadzīga, skapis drēbēm,” saka Aivars. Pagalmā viņš iekārto rotaļu laukumu, šūpoles jau ir, bet Alise atgādina, ka opis solījis vasarai kārtīgu rotaļu māju. “Arī sēta apkārt pagalmam jābūvē, lai būtu drošība. Vasarā visi pa zālīti skraidīja basām kājām, ēda ogas,” stāsta opis.

Ar smaidu Inga pastāsta, ka reti kurš nejautā, kā ar septiņiem bērniem tiek galā, turklāt trīs vēl viena vecuma. “Nav laika par to domāt. Man ir savs ritms un kārtība. Vakarā, kad aiziet gulēt, salieku katram drēbes. Bērniem prasām, lai klāj gultas, sakārto mantas. Katrs zina, ko nedrīkst darīt,” saka Inga un pastāsta, ka apģērbu bērniem gan pērk, gan ar to izpalīdz citi. Savukārt, ja viņu saimē kas paliek par mazu, tiek atdots citiem.

Inga un Aivars atzīst, ka par naudu īpaši nedomā. Vajadzību vienmēr ir daudz, tiek izdomāts, kam atvēlēt vispirms. Viņi saņem ģimenes pabalstus, kā arī uzturlīdzekļus jeb alimentus, kurus vecāku vietā maksā valsts. Kad ģimenē bija trīs bērni, Aivars kādu laiku saņēma nodokļu atvieglojumus, tad tos noņēma. Inga interesējās dažādās institūcijās, līdz rakstīja Tiesībsargam. “Tad par to lēma valsts līmenī. Atvieg­lo­jumus atjaunoja, tad atkal noņēma. Zvanīju atkal, man uzreiz jau­tāja: “Jūs esat tā kundzīte no Līgatnes?” “Tā pati, tā pati!” paskaidroju. Uzrakstīju iesniegumu, un viss kārtībā,” pastāsta Inga.

Aivars un Inga atzīst, ka vislielākā ģimenes problēma ir transports. Aivars nākamgad iecerējis iegūt autovadītāja tiesības. “Ne­bija vajadzības, uz darbu var izbraukāt ar autobusu. Tagad bērni jāved pie dakteriem, arī pašiem būtu ērtāk, ja kaut kur jātiek,” pastāsta Aivars, un abi ar Ingu ir pateicīgi kaimiņam, kurš izpalīdz, arī radiem, kuri allaž atbalsta.

Tagad Inga un Aivars gatavojas sešiem Ziemassvētku sarīkojumiem. “Divi puikas dārziņā iet vienā grupā,” smaidot saka ome. Tad jāgatavojas svētkiem mājās. Kā paskaidroja Alise – eglīti istabā nenesīs un Valsts prezidenta dāvinātajā svečturī sveces neliks, jo te ir mazi bērni. Eglīte visā krāšņumā degs verandā. Un būs arī dāvanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
9

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
34

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
84

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
90

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
159

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
28
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
25
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
40
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi