Izskanējusi informācija, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir nobažījies par tiesas spriedumu kvalitāti un to, kā rajona tiesas tiek galā ar lietām. Rajona tiesām pārmet gauso darbošanos, tiesnešu specializācijas trūkumu konkrētās lietu kategorijās, arī lietu sadale neesot pietiekami vienmērīga. Šīs un vēl citas ierūsējušas problēmas solās atrisināt rajonu tiesu reorganizācijas plāns, kas tostarp skars arī Cēsu rajona tiesu.
Plānoto tiesu reorganizāciju Vidzemē jāīsteno līdz 2018. gada februārim. Reformas būtība – vienā tiesu apgabalā tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu.
Šīs jaunās teritorijas ietvaros turpinās darboties visas līdzšinējās tiesas kā apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot iedzīvotāju pieejamību tiesai. No tā izriet, ka Vidzemē turpmāk vairāku rajonu tiesu vietā būs viena – Vidzemes rajona tiesa ar “galveno krēslu” Valmierā.
Tomēr cēsnieki var justies mierīgi, jo vēsturiskajā tiesas ēkā rosība būs. Tiesa darbosies, un tiesneši spriedīs taisnīgi. Par visām pārmaiņām plašāk stāsta Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāja Dace Blūma un tiesnese Līga Karlsone.
“Atsaucoties uz Vidzemes tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānu, paredzēts, ka pēc reformas Vidzemes rajona tiesā darbosies 32 tiesneši. Iespējams, turpmāk daži tiesneši specializēsies ļoti konkrētu kategoriju lietās, kā, piemēram, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietās, nodokļu lietās vai lietās , kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām u.tml. Tāpat specializācija var būt, skatot krimināllietas.
Šāda šaura specializācija solās paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti un ir vērtējama pozitīvi. Taču vienmērīga lietu sadale, kas daudz noslogotākām tiesām dotu atslodzi un otrādi – tām tiesām, kurām līdz šim bija mazāk darba, nu būs vairāk, nav tik viennozīmīgi apsveicama, ja raugāmies no prasību iesniedzēja un citu lietas dalībnieku skatu punkta,” saka D. Blūma.
“Pašlaik likums paredz, ka cilvēks var iesniegt prasību tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Tātad, ja strīdnieks dzīvo Gulbenē, tad – vai nu uz Gulbenes tiesu jābrauc, vai dokumenti Gulbenes tiesai jānosūta pa pastu. Taču pēc reformas dokumentus varēs iesniegt jebkurā Vidzemes rajona tiesā – vai tās būtu Cēsis, Madona vai Valka. Tālāk jau pati tiesa dokumentus pārsūtīs lietu sadalei.
Pēc reformas ieviešanas jebkuru lietu skatīs pēc vienmērīgas lietu sadales principa, to, uz kuru tiesu nozīmēt konkrēto lietu, izlems Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs. Tātad lietai nozīmētais jeb piesaistītais tiesnesis tikpat labi varēs atrasties gan Cēsīs, gan Limbažos, gan Alūksnē. Juridiskām personām attālums nav šķērslis, taču lauku iedzīvotājiem izbraukāšana, piemēram, no Alūksnes uz Limbažiem varētu būt apgrūtinoša,” iezīmē tiesas priekšsēdētāja.
Tiesnese L. Karlsone gan piebilst, ka risinājums varētu būt videokonferences, jo tiesas jau tagad domā par mūsdienīgākām iespējam, vai arī pastāv varbūtība, ka uz ģeogrāfiski attālākām tiesām nozīmēs rakstveidā izskatāmās lietas, taču, kā tas notiks, parādīs laiks.
Pašlaik Cēsīs tiesnešu skaits vērtējams kā optimāls (kopumā seši), taču reorganizācija paredz samazināt kancelejas darbinieku skaitu. Par to tiesas kolektīvā ir vislielākais pārdzīvojums.
L.Karlsone atzīst, ka gadu gaitā tiesā izveidojies saliedēts kolektīvs. Visi darbinieki ir lieliski sastrādājušies, un katram ir iegūta izglītība attiecīgajā jomā. “Ar bažām gaidām jūliju, kad saņemsim rīkojumu par kancelejas darbinieku skaita samazināšanu. Lēšam, ka tie varētu būt divi vai trīs darbinieki, tomēr valdošā neziņa ir nomācoša un rada papildu spriedzi. Neviens nav labāks vai sliktāks par pārējiem, tāpēc izvēlēties, no kura būtu jāšķiras, būs īpaši smagi,” saka D. Blūma un piebilst, ka “arī tagadējie rajonu tiesu priekšsēdētāji kā amata vienības turpmāk vairs nepastāvēs. Tā vietā būs tikai viens priekšsēdētājs Valmierā un divi viņa vietnieki – viens Cēsīs, otrs Madonā. Vēl nezinām, kurš ieņems priekšsēdētāja vietnieka amatu”.
Cēsu rajona tiesā ir trešais augstākais noslodzes rādītājs pēc pabeigto civillietu un krimināllietu skaita, pārsniedzot vidējos noslodzes rādītājus Latvijas rajona (pilsētas) tiesās. Kopumā var teikt, ka jaunā reforma nodrošinās vienmērīgu tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus, tāpat būs garantēta tiesnešu un tiesu specializācija, vienlaikus ievērojot nejaušību lietu sadalē. Bet mazās tiesas, kurās tiesnešu skaits ir no diviem līdz četriem tiesnešiem, reorganizācijas rezultātā tiks apvienotas, kopā veidojot lielāku tiesnešu korpusu. Reformas rezultātā solās optimizēt tiesu resursu izlietojumu.
Komentāri