Cēsu rajona tiesā februārī izskatīšanai noteiktas teju 30 civillietas par parādu piedziņu. Kā regulāri prasītāji tiesā figurē
SIA LMT, a/s GE Money, SIA Lattelecom, SIA CDzP, kā arī vairākas mazās kompānijas, kas saistītas ar kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, un parādpiedzinēju firmas. Šī mēneša sākumā arī SIA “Dzērbenes siltums” tiesas ceļā piedzina vairāk nekā tūkstoš latu lielu parādu no kāda pakalpojuma saņēmēja.
“Druva” šonedēļ piedalījās vairākās tiesas sēdēs un pārliecinājās, ka labāk parādsaistības nokārtot iespējami ātrāk, kamēr lieta nav nonākusi līdz tiesai. Sakrājušies parādi
Atklātā tiesas sēdē Cēsu rajona tiesā šonedēļ izskatīja lietu par īres un pakalpojumu parāda piedziņu, izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Prasītājs SIA “CDzP” jeb Cēsu dzīvokļu pārvalde.
Atbildētājs, kura parāds SIA “CDzP” sasniedzis vairāk nekā 400 latu, uz tiesas sēdi nebija ieradies un nebija arī ziņojis par neierašanās iemesliem. Izskatot lietu, tiesa nolēma namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” prasību apmierināt.
Citā tiesas sēdē izskatīja civillietu par vairāk nekā 700 latu komunālo maksājumu parāda piedziņu. Prasītājs – Jaunpiebalgas pagasta padome. Jurists, kurš tiesā pārstāvēja pagasta padomes prasību, skaidroja, ka atbildētāja vairāk nekā trīs gadus nav maksājusi par komunālajiem pakalpojumiem – atkritumu izvešanu, apkuri, siltā ūdens piegādi.
Tiesā atbildētāja skaidroja, ka patlaban nekur nestrādājot, ienākumus gūstot no bezdarbnieku pabalsta. Uz jautājumu, kā atbildētāja domā atmaksāt parādu, sacīja, ka mēģinās ieķīlāt dzīvokli un paņemt kredītu.
Tiesa pagasta padomes prasību apmierināja un no atbildētājas piedzina pilnu parāda summu, kā arī tiesas izdevumus. Kopējā summa, kas atbildētājai desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā jāatmaksā, bija vairāk nekā 900 latu. Jāaizņemas saprātīgi
Cēsu rajona tiesas tiesnese Daina Ročāne stāsta, ka šī gada laikā vien tiesā saņemtas vairāk nekā 80 prasības par parādu piedziņu. Par patēriņkredītu neatdošanu un nepildītajām saistībām par dažādu pakalpojumu saņemšanu.
“Redzam, ka bieži tiek ņemti aizdevumi, nepadomājot par to, kā naudu atdos. Un mērķi ir dažādi. Daudzi naudu aizņemas studijām, citi līzingā iegādājas preces, bet kāds cits nespēj nomaksāt komunālos maksājumus. Netrūkst arī tādu, kuri vairākās vietās paņēmuši naudu un vienkārši pazuduši. Ļaunprātīgi. Taču ir situācijas, kad, iespējams, neapdomības un vieglprātības dēļ daudzi iekļūst nepatikšanās. Paņem mazcenas mobilos telefonus, aizbrauc strādāt uz Īriju un par saistībām aizmirst,” stāsta tiesnese.
“Reklāmās rāda, kā viegli un ātri tikt pie naudas, bet mums nemāca, kā iztikt ar to, kas ir. Nevar dzīvot ar apziņu – paņemšu naudu un gan jau kaut kā atdošu. Nezinu, uz ko šādās situācijās cilvēki cer,” domās dalās D.Ročāne un piebilst, ka nereti parāds velkas pat trīs gadu garumā, jo nevar atrast parādnieku.
“Šādās situācijās tiek rēķināti līgumsodi. Ja parāds, piemēram, ir kaut vai desmit lati, līgumsods var būt jau vairāk par simts latiem. Tas atkarīgs no līguma nosacījumiem, un jāatzīst, ka tie nereti ir ļoti drakoniski. Ir pat līgumi, kuri paredz līgumsodu no visas ņemtās summas, neatkarīgi no tā, cik jau ir atmaksāts. Arī procenti dažkārt par kavētajām dienām ir ļoti lieli. Taču skaidrs, ka situācijā, kad cilvēkam nauda stāv rokas stiepiena attālumā, nereti aizmirstas rūpīgi izlasīt to, kas patiešām būtu ļoti svarīgi. Pieļauju, ka daudziem šie skaitļi arī neko neizsaka. Ko tad nozīmē līgumsods 0,1 procenta apmērā no neapmaksātās parādu summas par katru dienu? To katram vajadzētu uzlikt priekšā ar skaitļiem. Cik tas būs par kavētu vienu dienu, mēnesi vai gadu?” saka tiesnese un atklāj, ka bieži parādnieki uz tiesas sēdēm nemaz nenāk.
“Atnāk apzinīgi pensionāri, bet vairumā gadījumu mēs parādniekus uz tiesu aicinām ar sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Parādnieki uz tiesu nenāk, neko nepaskaidro un tiesas spriedumu saņem it kā klusējot. Nolemtībā. Varbūt viņiem nepietiek drosmes vai arī ir kauns tiesā atzīt, ka nav spējuši samaksāt… Nezinu. Cita lieta ir ļaunprātīgie kredītu ņēmēji,” saka D.Ročāne un piebilst, ka diezgan bieži tiesas priekšā stājas gados jauni cilvēki.
“Jaunieši vēlas dzīvot labi, bet visu uzreiz jau nevar atļauties. Mūsdienās mantiskās vērtības tiek uzstādītas pārāk augstu. Un jaunietim gribas braukt ar labu mašīnu, lietot modernu mobilo telefonu un divas reizes gadā aizbraukt uz siltajām zemēm. Bet būtu jāiemācās dzīvot nevis tā, kā to dara kaimiņš, bet katram pēc savām iespējām,” domās dalās Cēsu rajona tiesas tiesnese un uz jautājumu, kas tālāk notiek ar parādnieku pēc tiesas sēdes, atbild: “Pēc tiesas sprieduma tiek dotas 30 dienas laika, lai parādu atdotu. Ja ne, pie viņa jau ierodas tiesu izpildītājs. Taču pieļauju, ka šī mēneša laikā vēl ar parāda piedzinēju ir iespēja cilvēcīgi vienoties, kādos termiņos nauda tiks atdota.
Ja tā patiešām ir liela summa, kura uzreiz nav pieejama.”
Komentāri