Pašu darināts pansionāta karogs, desmitiem pāru adītu zeķu, pīti groziņi, tamborētas segas ir Cēsu pilsētas pansionāta iemītnieku radošais veikums, kas aplūkojams izstādē.
Pašlaik pilsētas pansionātā apskatāma plaša sirmgalvju darinātu rokdarbu izstāde. Biežāk pansionāta iemītnieki savu veikumu rādījuši svētku laikā, atsevišķi savas prasmes rādījuši dziedātāji, floristi, adītāji, bet tagad iekārtota kopīga darbiņu izstāde, kurā dzīves laikā tapušos labākos darbus un to, kas padodas vecumdienās, izrāda cilvēki, kuri līdzās ikdienišķajam atrod laiku kādas radošas ieceres realizēšanai.
“Man patīk viss, ko varu šeit ieraudzīt. Es pati neesmu rokdarbniece, tāpēc varu apbrīnot visu šo krāšņumu,” sacīja pansionāta iemītniece Ira Grīsle. Līdzīgi domā arī pansionāta vadība, sociālie darbinieki, priecājoties par veco cilvēku iemaņām un dzīvesprieku.
“Kā tas ir darināts? Tā ir mezglojuma tehnikā veidota šallīte. Tas jau ir mans jauno dienu darbs. Tā esmu sējusi arī daudzas siena segas,” sacīja pansionāta iemītniece Lūcija Launaga, rādot dzelteni brūnu, smalku šalli, kas gadiem glabāta, apmīļota un nemaz nav valkāta. Izstādē aplūkojams arī pāris kungu brīvajos brīžos tapušais.
“Tagad esmu bezdarbnieks, jo nav vairs materiālu. Smalkas klūdziņas bija savāktas, tad pinu groziņus. Mazākus, lielākus. Gaidu vasaru, kad atkal varēšu turpināt,” tā Kazimirs Vilmanis, bet Modris Students dienas tukšās stundas aizpilda, liekot puzles.
“Man ļoti patīk. Salicis esmu daudzas, bet šie kalni un tā bērnu jautrās multenītes mozaīka man ir mīļākās. Tagad domāju, ka atkal jātiek pie jauniem dabas skatiem,” sacīja Modris, kurš dienas aizvada ratiņkrēslā, bet viņa istabas sienas rotā paša saliktas pužļu gleznas.
Cēsu pansionātā ir vismaz desmit aktīvas rokdarbnieces, kuras ada, tamborē, izšuj un piedalās pat labdarības akcijās, pašu adītās čībiņas un siltas vilnas zeķes dāvinot pansionāta piektā stāva iemītniekiem, kas ir pārsvarā guļoši cilvēki. Rokdarbnieces priecājas, ka joprojām ir idejām bagātas un, vēl pašpikojot rakstus un dziju toņu salikumu žurnālos, var radīt brīnumjaukas lietas.
“Man vismīļākais adījums ir zeķes. Visiem tad siltas kājas un varu izdomāt jaunus rakstus. Un katru reizi jau izdomāju jaunas lietas- adītus maciņus mobilajiem telefoniem, nav ziemas, tāpēc uzadu sniegavīrus un dāvinu,” ar savu veikumu iepazīstināja Helēna Stjade un izrādīja arī no plastilīna un kartupeļiem veidotus ezīšus, no konfekšu papīriem izlocītus dekoratīvus groziņus. Vairākas pansionāta iemītnieces piedalās arī floristikas nodarbībās. Vasarā dekorus veido no puķu dobēs un dārzā izaugušā, bet ziemā ļaujas priekam izlocīt no kreppapīra galda un sienas dekorus.
“Man prieks, ka ir tik daudz iemītnieku, kuri bagātina savu dzīvi un arī pansionāta darbiniekiem nāk palīgos, lai rotātu savu dzīvesvietu. Arī ideja par pansionāta karoga izveidošanu mums bija kopīga. Tagad zaļais un rūpīgi izšūtais karogs būs simbols katros mazākos un lielākos pansionāta svētkos,” stāstīja pansionāta sociālā darbiniece Sarmīte Sverņikova.
Pansionāta nosaukumu izšuvumā veidojusi tā iemītniece Roza Kulajeva.
“Es vairāk tamborēju- čības, sedziņas. Šādu darbu darīju pirmoreiz. Man prieks, ka šādu pienākumu uzticēja, es piekritu. Vai izdevās? Es jau nemaz nezinu, ko citi saka, bet pašai jau liekas, ka karogs ir skaists,” tā Roza Kulajeva, rādot kopā sanākušajiem iemītniekiem jauno simbolu, kuru drīzumā arī iesvētīs un svētkos vilks mastā.
Komentāri