Veselavas pirmsskolas izglītības iestādē līdz šim bija arī diennakts grupiņa pirmsskolas vecuma bērniem. Pakalpojumu izmantoja ģimenes no attālākiem pagastiem. Ņemot vērā nelielo bērnu
skaitu, kuriem šajā mācību gadā pakalpojums nepieciešams, diennakts grupu slēdza, meklēti citi risinājumi bērnu nogādāšanai uz izglītības iestādi.
Veselavas pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē tuvākās apkārtnes bērni, arī no Vaives pagasta Rīdzenes, Priekuļiem, Raunas. Lielākoties bērnus uz bērnudārzu atved vecāki. Iestādes vadītāja Iveta Liepiņa skaidro: “Parasti bērniem izvēlas ģimenes dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi. Daļa vecāku izvēlējušies Veselavas dārziņu tāpēc, ka te ir mazākas grupas, lai gan tas atrodas tālāk no mājām. Bērnu vecākiem jārēķinās, ka transports jānodrošina pašiem. Attiecībā uz bērniem, kas izglītojas pēc speciālajām programmām un kuri līdz šim iestādē nedēļas laikā palika pa nakti, pašlaik esam raduši risinājumu, ka no iestādes līdzekļiem nodrošinām izvadāšanas pakalpojumu, tam izmantojot Priekuļu pagasta apvienības pārvaldē esošo transportu, ar kuru pašvaldība pārvadā skolēnus.”
Izglītības likums nosaka, ja vietējā izglītības iestāde nepiedāvā izglītošanos speciālajās programmās, pašvaldība nodrošina transportu izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Tāpēc arī Veselavas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja rosināja Smiltenes novada pašvaldību nodrošināt šādu iespēju Raunas pagasta bērnus, kuriem nepieciešama izglītošana speciālajās programmās, no rīta atvest uz dārziņu un vakarā aizvest mājās.
Tomēr vadītāja apliecina, ka Smiltenes novada dome šo iesniegumu (priekšlikumu) noraidījusi. I.Liepiņa teic: “Saņēmu pašvaldības atbildi, kurā teikts, ka transportu Raunas pagasta bērnu atvešanai un aizvešanai uz mūsu pirmsskolu nenodrošinās. Šāds lēmums pamatots ar to, ka Smiltenes novadā ir vēl viena pirmsskolas izglītības iestāde, kur ir licencētas speciālās pirmsskolas izglītības programmas. Iestāde atrodas Palsmanē. Palsmane gan no Raunas ir 42 kilometri, kamēr Veselava – 12 km. Tomēr, tā kā Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādē esot brīvas vietas un arī diennakts grupa, lemts par labu bērnu vešanai turp.”
Segt izvadāšanas izmaksas no pirmsskolas izglītības iestādes līdzekļiem nav lēti, bet I.Liepiņa skaidro: “To izlīdzina situācija, ka nav nepieciešamas algot divas nakts aukles. Turklāt, ja redzu šo četru bērnu acīs prieku, redzu, ka viņi ir laimīgi, ja var doties mājās tāpat kā pārējie, tad tas ir rādītājs, ka esam izdarījuši labu darbu.
Ceru, ka ar laiku nokārtosies arī atmaksas sistēma par transporta pakalpojumu no Smiltenes novada pašvaldības. Pašlaik vairāk domāju par bērniem, lai viņi vakaros būtu ģimenēs. Pa šiem pāris mēnešiem esmu nokārtojusi organizatorisko pusi. Mums ir paveicies ar atsaucīgu skolēnu autobusa šoferi un laipnu asistenti, kuri palīdz bērniem iekāpt autobusā, piesprādzēties un aizvizināt uz Raunu. Pa visiem esam īstenojuši to, ka šie četri bērni veiksmīgi katru dienu var apmeklēt bērnudārzu un izbaudīt arī piedzīvojumu – braukt ar autobusu.”
Iveta Liepiņa arī piebilst, ka no Tiesībsarga ir saņemts aizrādījums par diennakts pakalpojuma pastāvēšanu. Vadītāja skaidro, ka diennakts grupiņas izveidojušās vēsturiski, jo kādreiz speciālās izglītības iestādes, kas papildus izglītošanai piedāvā bērniem logopēda, speciālā pedagoga, ārstniecības vingrošanas speciālista nodarbības, nebija visās pašvaldībās, vecāki meklēja iespēju atvasi sūtīt speciālajā izglītības iestādē, pat ja tā atradās tālāk no mājām.
Tagad katrā pašvaldību bērnudārzā ir arī speciālisti – logopēds, speciālie pedagogi -, uzlabota materiālā bāze, ir dažādas papildu terapeitiskās iespējas bērniem: silto smilšu kastes, sāls istabas un dabas vides estētikas studijas, Montesori speciālisti. Katra pašvaldība domā, kā savas izglītības iestādes padarīt mūsdienīgākas, pievilcīgākas bērniem un bērnu vecākiem, sniegt visus vajadzīgos pakalpojumus. Līdz ar to speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm ar laiku trūka audzēkņu.
“Arī Veselavas pirmsskolā licencējām vispārējo pirmsskolas izglītības programmu, lai iestādi varētu apmeklēt vietējie veselie bērni. Esam nonākuši pie tā, ka ir trīs vispārizglītojošās un viena speciālā grupa. Arī speciālistu palīdzība ir vajadzīga tikai trešajai daļai iestādes audzēkņu. Tā kā katrā pašvaldībā bērnam tiek nodrošinātas atbilstošas izglītības iespējas, vecākiem vairs nav jāizvēlas no mājām tālu esošs dārziņš un bērnam tajā nav jāpaliek visu nedēļu. Tāpēc arī audzēkņu skaits nakts grupā katru gadu samazinājās. Pagājušo mācību gadu uzsāka tikai astoņi bērni, kam nepieciešama nakts grupa, pavasarī tie bija pieci. Rudenī domājām, ka septembrī vēl nakts grupu neslēgsim, jo, iespējams, kādam šāds pakalpojums būs vajadzīgs, bet septembrī redzējām, ka palikuši tikai četri bērni. Kad kādi saslimst un uz nakti visā lielajā ēkā paliek tikai viena nakts auklīte ar vienu bērnu, sapratām, ka pakalpojumam vairs nav pamatojuma, tas ir jālikvidē un jāveic bērnu izvadāšana, ko arī veiksmīgi esam uzsākuši,” secina I.Liepiņa.
Diennakts pakalpojums kļūst arvien mazāk pieprasīts visos bērnudārzos. Arī Amatas novada pirmsskolas izglītības iestādē “Kastanītis” Ģikšos, kur bija nakts grupiņa, no šī mācību gada tā vairs nedarbojas. Arī tās aizvēršanai viens iemesls – ģimenes neizvēlas šo iespēju. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Elita Eglīte saka:“Diennakts grupas nedarbojas, jo bija nepietiekams bērnu skaits grupas atvēršanai, nav vecāku pieprasījuma.”
Cēsu Bērzaines pamatskolas – attīstības centra pirmsskolas grupā “Pīlādzītis”, kurā ir septiņas pirmsskolas grupas, gan nepieciešamības gadījumā ir iespēja bērnus atstāt arī pa nakti. Cēsu Bērzaines pamatskolas – attīstības centra direktora vietniece pirmsskolas jautājumos Anžella Pāže teic, ka tam ir vairāki faktori: situācija ģimenē, vecāku darba laiks, kā arī attālums līdz dārziņam. “Uzskatu, ka tas ir ļoti labs variants nepilno ģimeņu vecākiem, piemēram, mamma bērnu audzina viena vai vecāki strādā veikalā, kura darba laiks ir līdz astoņiem vai desmitiem vakarā. Šādā situācijā vecākam nav jāņem bērnam aukle, nav atsevišķi par to jāmaksā, turklāt bērns var palikt dārziņā kopā ar pazīstamiem vienaudžiem un auklītēm. Tas noder arī ģimenēm, kurām nav sava transporta, bet dzīvesvieta ir, piemēram, Auciemā, Liepā, Ieriķos vai Līgatnē. Izvadāt bērniņu katru dienu ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami,”skaidro A.Pāže.
Pirms pandēmijas nakts grupiņās bija līdz pat 20 bērniem, lielākoties pakalpojumu izmantojot pilnu nedēļu. Tagad situācija ir mainīga, nereti ģimenes diennakts iespējas izmanto vien dažas reizes nedēļā. A.Pāže skaidro: “Ja vecākam ir maiņu darbs, bērniņš paliek tajās naktīs, kad vecākam ir jāstrādā. Ļaujam izņemt bērniņu arī no rīta, lai viņš būtu ar vecāku mājās.”
A.Pāže teic, ka iestāde nav saņēmusi oficiālus pārmetumus par diennakts grupas esamību, bet ir dzirdējusi, ka tādi izskanējuši citviet, uzsverot, ka izglītības iestādei nebūtu jāiesaistās sociālo problēmu risināšanā: “Bet es tam nepiekrītu – vientuļā mamma, kas strādā pārtikas veikalā, saņem minimālo algu, viņai par kaut ko ir jādzīvo, viņa nevar algot auklīti. Te bērnam ir iespēja ne tikai saņemt nepieciešamo izglītību, bet arī siltas ēdienreizes, būt pieskatītam un drošībā. Bieži tās ir maznodrošinātas, trūcīgas ģimenes, un pašvaldība sniedz atbalstu, apmaksājot izdevumus gan 50%, gan 70%, gan 100% apmērā. Protams, arī vecāki apzinās, ka labākā vieta bērnam ir ģimenē, mājās, savā gultā, bet reālās dzīves situācijas ir tik dažādas. Nenoliedzami, bērniem sākumā ir psiholoģiski grūti, bet naktsauklītes mums ir ļoti pieredzējušas, prot bērnu nomierināt. Bērniņam visgrūtāk ir tad, kad citus audzēkņus izņem vecāki, bet viņam jāpaliek, kā arī pirmās naktis, bet ar laiku to uztver kā ikdienu, jo īpaši, ja vecāki to ir izskaidrojuši un pie iespējas bērniņu ņem arī uz mājām.”
Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina vērtē, ka arvien šādu nakts grupu pastāvēšana vecākiem ir aktuāla, jo īpaši, ja darba laiks sākas ātrāk, nekā atveras bērnudārzs, vai beidzas vēlāk, kā arī mammām, kuras audzina bērnus vienas: “Valsts nostāja ir, ka šādām grupiņām nebūtu jābūt, Tiesībsargs par tām ir aizrādījis. Bet esmu par to, ka grupiņas var aizvērt tikai tad, ja situācija ir sakārtota. Ja ir pieci, kaut vai divi bērni, kam tas nepieciešams, mums ir jāpalīdz. Pirmajā vietā ir bērns, un tikai tad pieaugušie. Mums ir jānodrošina, lai neviens necieš un pieņemtie lēmumi strādā ilgtermiņā.”
Lolita Kokina vērtē, ka, visticamāk, uz nākamo mācību gadu izglītības iestāžu tīkls tiks pārskatīts un līdz ar to arī izvērtēts, kur šāda vajadzība pēc diennakts grupām ir akūta un kur vairs nav: “Tas ir jautājums gan no vecāku, gan izglītības iestāžu, gan pašvaldības apvienību pārvalžu puses, kā arī, kā iespējamie risinājumi iekļaujas budžetā. Svarīgākais, lai bērns šajās pārmaiņās saņem nepieciešamo, lai viņam ir vieta, kur izglītoties. Arī tad, ja vecāki izlemj, ka vēlas bērnu sūtīt, piemēram, uz Valmieru, arī tāda ir iespēja, jo mēs veicam pašvaldību norēķinus par mūsu novadā dzīvojošajiem bērniem.”
Komentāri