Šī gada laikā “Druva” aktīvi sekojusi līdzi peripetijām, kas saistītas ar jaunās autoostas būvniecību. Ir uzklausīti dažādi viedokļi un meklētas atbildes uz jautājumiem.
Šoreiz “Druvas” redakcijā pie apaļā galda sēdās visas šajā jautājumā iesaistītās puses – a/s “CATA” izpilddirektors Andris Malkavs, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants.
– Kā šobrīd virzās jautājumi, kas saistīti ar jaunās autoostas celtniecību Raiņa ielā 33?
A.Neimanis: – Sākumā noteikti vēlos pateikt, ka visas pašvaldības domā, kā uzlabot pasažieru braukšanas labsajūtu. Dažādas rajona pašvaldības sadarbībā ar Latvijas valsts ceļiem un uzņēmējiem rūpējas par pieturvietu izbūvi. Arī paši Raunā cītīgi strādājam pie šī jautājuma. Taču, runājot par autoostas būvniecību Cēsīs, domāju, ka pašreiz ir pozitīvs brīdis šo jautājumu atrisināt līdz galam. Iepriekšējam variantam, kas mūs vairākus gadus maldināja, ka autoosta varētu būt “Latvijas dzelzceļa” (“LDz”) Cēsu stacijas ēkas telpās, šobrīd pielikts punkts. Skaidrs, ka ar “LDz” nav un nebūs iespējas vienoties. Lieki piebilst, ka “CATA” ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem Latvijā, un šajos apstākļos, kad ir tirgus konkurence, a/s “CATA” jābūt drošai par to, lai teritorijās, kurās tai ir galvenie pasažieru pārvadājumu maršruti, būtu nodrošinājums ar pieturām un autoostu.
Skaidrs, ka rajona padome jaunās autoostas celtniecību finansiāli atbalstīs. Par to esam runājuši ar visiem pašvaldību vadītājiem, un visi esam vienisprātis šajā jautājumā. Šobrīd notiek projekta izstrāde, un darbi rit uz priekšu. Ir saņemti pagaidām visi nepieciešamie saskaņojumi no pilsētas domes, līdz ar to nekādu šķēršļu šobrīd mums nav. Jautājums ir par to, cik ilgā laikā tiks izstrādāts skiču projekts, tālāk būs publiskā apspriešana, tehniskā projekta gatavošana, un domāju, ka gada pēdējā ceturksnī jāuzsāk jaunās autoostas celtniecība. Emocijām un visām līdzšinējām nesaskaņām pienācis gals. Tagad jāķeras pie darbiem!
– Kas šajā sakarā piebilstams pilsētas domes pārstāvjiem?
G.Šķenders: –
Pilsētas dome jau ir uzrakstījusi atzinumu. Lai būvē! A.Mihaļovs: – Gribu uzsvērt, ka pilsētas dome nekad nav likusi šķēršļus jaunās autoostas celtniecībai, un pilsēta nekad nav bijusi arī atbildīga par autoostas būvniecību. Ja darbi ir uzsākti, lai strādā.
– Līdz šim jaunās autoostas celtniecību atlika cerot, ka, iespējams, varēs vienoties ar “Latvijas dzelzceļu” par kopīgām telpām dzelzceļa stacijas ēkā. Šobrīd ir skaidrs, ka uz to vairs paļauties nevar un pašiem jāsāk rīkoties.
G.Šķenders: – Vēl joprojām uzskatu, ka pareizākais lēmums būtu autoostu izveidot šajā ēkā. Taču, ja šobrīd ir jau konkrēta runāšana par autoostas būvniecību Raiņa ielā 33, tad ir jābūvē.
A.Mihaļovs: – Laiks iet uz priekšu, bet reālā rīcība līdz šim
kavējās. Pēc esošajiem dokumentiem un lēmumiem, jaunajai autoostai jābūt gatavai līdz šī gada beigām. Bet pagājušajā nedēļā saņēmām rajona padomes izpilddirektora parakstītu vēstuli, ka finanšu komitejā lemj par būvniecību un lūdz pagarināt termiņus. Šobrīd tādam lūgumam nav pietiekama pamata. Jābūt rajona padomes oficiālam lēmumam.
A.Neimanis: – Par ko mums ir jāpieņem lēmums?
A.Mihaļovs: – Par būvniecību. Uz kā pamata mēs pagarināsim termiņus?
A.Neimanis: – Pirmo reizi dzirdu par to, bet, ja šāds lēmums nepieciešams, tas būs. Tās ir detaļas, kuras jānokārto, un to visu var izdarīt.
L.Dravants: – Līdz galam nepiekrītu A. Mihaļova sacītajam. Ja paskatāmies pagātnē, tad savulaik zemes gabals Raiņa ielā 33 tika privatizēts. Tas nonāca a/s “CATA” rīcībā. Tika izstrādāts projekts, kurš par, 90 procentiem bija skiču variants, tika iegūti visi saskaņojumi, un projekts izgāja publisko apspriešanu. Ir arī pilsētas domes lēmums – skiču projekta tālāku virzību atlikt, līdz tiks sakārtoti jautājumi, kas saistīti ar “Latvijas dzelzceļu” par Stacijas laukumu 5. Šis lēmums vēl joprojām ir spēkā, neviens to nav atcēlis vai grozījis. Kā redzams, tas projekts ir vienkārši apstājies. Pagājušā gada jūlijā pilsētas dome ar savu lēmumu akceptēja, ka situācija ar “LDz” ir sarežģīta un šo dzelzceļa ēku nav iespējams pārņemt īpašumā. Līdz ar to viss apstājās. Tajā laikā valstī mainījās arī likumdošana par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Nebija skaidras daudzas nianses, nezinājām, kas un kā būs. Šobrīd jaunais likums nosaka, kādai ir jābūt autoostai, un tas, kas līdz šim bija “LDz” Cēsu stacijas telpās, neatbilst nekādām prasībām. Jāsaka – iepriekšējais projekts tika norakts. Šogad “CATA” vērsās pie rajona padomes un jautāja, vai ir iespējams finansēt jaunās autoostas celtniecību Raiņa ielā 33, kas būtu pilna pakalpojuma autoosta, kā to nosaka jaunie noteikumi par autoostas reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā, un paredz, kā ir jāizskatās ikvienai valsts autoostai.
Rajona padome apvienotajā sēdē, stratēģiskās attīstības komisija un finanšu komiteja izskatīja šo jautājumu un atzina, ka Cēsīs ir nepieciešama pilna pakalpojuma autoosta. Tiklīdz kļūs zināmi aptuvenie autoostas celtniecības skaitļi, pārvadātājs griezīsies pie rajona padomes ar lūgumu piešķirt finansējumu būvniecībai. Tātad uzsākts pilnīgi jauns projekts, pie kura šobrīd cītīgi strādājam.
A.Neimanis: – Domāju, ka ar šīm runām mēs neliekam pamatus jaunai autoostai, bet gan šķēršļus. Labāk runāsim par to, kas ir jāizdara un kā šo procesu redzam virzībā. Pašreiz redzu, ka process notiek. Zinot pilsētas domes labo nostāju pret autoostas celtniecību, viss tiks saskaņots. Un kopīgiem spēkiem strādāsim.
G.Šķenders: – Šobrīd ir izsniegts konkrēts būvvaldes atzinums, un visiem ir skaidrs, kas darāms.
A.Neimanis: – Kā labu piemēru autoostas celtniecībā varu minēt Limbažus, kur noslēgta trīspusēja vienošanās, ka “CATA”, rajona padome un pilsētas dome iet vienu ceļu, un autoostu uzbūvēja. Domāju, ka arī mēs ejam vienu ceļu. Uzskatu, ka visi trīs esam šajā jautājumā ieinteresēti. Runa ir par gribēšanu uzbūvēt. Un domāju, ka mēs visi to gribam.
– Vai jau saskatāt vīziju, kā jaunā autoosta izskatīsies?
A.Malkavs: – Sākotnēji iecere bija par stiklotu ēku, bet šobrīd šis projekts tiek pārstrādāts. Taču jaunā autoostas ēka atbildīs visiem šobrīd noteiktajiem valsts normatīvajiem aktiem. Būs pilna pakalpojuma autoosta ar pieeju cilvēkiem, kam īpašas vajadzības, ar tualetēm, mātes un bērnu istabu, kā arī normālu uzgaidāmo telpu. Kā ēka izskatīsies vizuāli, grūti pašlaik spriest. To saskaņos ar pilsētas arhitektu. Taču vēlos piebilst, ka ātrāk neko autoostas būvniecības jautājumos uzsākt nevarējām, jo jaunie normatīvie akti spēkā stājās tikai pagājušā gada pašās beigās. Domāju, ka nav diskutējams jautājums, vai mums autoostu vajag. Tā nepieciešama gan pilsētas, gan rajona iedzīvotājiem. Un diemžēl nākas atzīt, ka Cēsis, kas ir “CATA” galvenā darba vieta, autoostas jautājumos palikusi visbēdīgākajā stāvoklī. Siguldā un Limbažos šie jautājumi ir atrisināti. Un Limbažu autoosta jau divus gadus pēc kārtas saņēmusi godalgu kā labākā. Kāpēc Cēsīs nevaram izdarīt to pašu?
– Kādas varētu būt kopējās jaunās būves izmaksas?
A.Malkavs: – Domājam iekļauties 400 tūkstošos latu.
G.Šķenders: – Tā jau ir lielākā sāpe. Ja mēs būtu tikuši “LDz” ēkā, iespējams, pietiktu ar 150 tūkstošiem latu. Bet cena, ko jūs tikko nosaucāt, jaunai celtnei ir adekvāta. Tā tas arī reāli varētu izmaksāt.
A.Neimanis: – Tagad ir pienācis brīdis, kad visam jānotiek raiti. Ja kaut kur ķeras, visiem jāiet kopā un jautājumi jārisina. Lai nebūtu, ka atkal viens uz otru skatāmies caur pieri… Visi taču esam ieinteresēti, lai šo autoostu uzceltu.
– Runājot par a/s “CATA” piederošo zemi Raiņa ielā 33, uz kuras tiks celta autoosta, atcerēsimies, ka uz to cerēja bibliotekāri, sakot, ka tur, iespējams, varētu būt bibliotēkas lasītava.
A.Mihaļovs: – Šis jautājums tika skatīts tādā kontekstā, ja rajona padome un “CATA” šajā vietā autoostu neceltu, tad pilsētas dome šo zemes gabalu atpirktu un to savām vajadzībām izmantotu pilsētas bibliotēka.
G.Šķenders: – Bet par to šobrīd diskusiju vairs nevar būt. Ja šeit “CATA” būvē autoostu, nekādi citi risinājumi šajā gadījumā vairs nepastāv. Taču uzskatu, ka šī vieta nav sevišķi veiksmīga, ņemot vērā transporta kustību un gājēju plūsmu. Nākotnē būs jādomā, kā virzīt transporta kustību šajā vietā. – Pieminējāt aptuvenos 400 tūkstošus latu, kas būs nepieciešami jaunās autoostas būvniecībai. Vai rajona padome ir gatava simtprocentīgi finansēt jaunās autoostas celtniecību?
A.Neimanis: – Par finansēšanu vēl domāsim. Iespējams, “CATA” pati kādu daļu varēs finansēt, mēģināsim piesaistīt vēl citus līdzekļus. Domāsim. Taču rajona padome sekos līdzi, lai finansējuma autoostas būvniecībai pietiktu.
A.Malkavs: – “CATA” naudas nav. Paši tiekam daļēji dotēti. Šobrīd dārgās degvielas cenas aprijušas arī investīcijas autoparka atjaunošanai. Viegli mums neiet. – Vai pilsētas dome finansiāli atbalstīs autoostas celtniecību?
G.Šķenders: – Šobrīd pilsētā ir iesākti vairāki lieli projekti, tostarp Cēsu Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Priekšā vēl novadu reforma. Šobrīd solīt neko nevaram…
A.Neimanis: – Lūgums domei, plānojot tālāk pilsētas attīstību, Raiņa ielā 33 redzēt jau autoostu un padomāt par infrastruktūras veidošanu. Ja pilsēta to izdarītu, tas būtu jau milzīgs ieguldījums.
A.Mihaļovs: – Bet tad tā arī paliek, ka autoostu būvējat Raiņa 33? Citu iespēju neesat apskatījuši?
A.Malkavs: – Citai iespējai gluži vienkārši šobrīd vairs nav laika.
A.Neimanis: – Mēs nevaram iejaukties arī pilsētas lietās. Mēs autoostu būvēsim tur, kur likumīgi to varam darīt. Un šī konkrētā vieta jau ir atbalstīta. Šobrīd vairs nav vietas diskusijām. Vienīgi domāsim, kā piesaistīt līdzekļus autoostas būvniecībai. Varbūt a/s “CATA” ir kādas rezerves? Domāju, ka 400 tūkstoši latu nav arī tāda nauda, kuru vis kopā nevarētu dabūt.
G.Šķenders: – Finansēšanas jautājumi jālemj rajona padomei. Kā tas tālāk virzīsies, jāskatās. Ja autoosta aizies jaunā vietā, “Latvijas dzelzceļa” stacijas ēku prasīsim slēgt. Ziemā stacijas telpās sāka uzturēties bezpajumtnieki. Policisti gaiņāja.
– Kam jūs katrs ticat saistībā ar jaunās autoostas būvniecību?
A.Mihaļovs: – Ticu, ka Cēsu dome nekādus šķēršļus autoostas būvniecībai neliks. Ja mainīsies viedokļi par būvniecības vietu, mēs tos operatīvi izskatīsim. Gribu ticēt, ka nākamajā gadā jaunās autoostas projekts realizēsies.
G.Šķenders: – Svarīgākais un nopietnākais jautājums pašreiz ir saistīts ar ēkas finansējumu, kas šobrīd līdz galam īsti nav saprotams.
A.Neimanis: – Esam trīspusīgi vienojušies, ka autoosta mums visiem ir vajadzīga. Domāju, visi kopā uz to ejam. Jautājums par naudas līdzekļiem ir būtisks, bet rajona padome sāks pie tā piestrādāt. Sekosim, lai finansējums autoostas celtniecībai tiktu nodrošināts. Esmu optimists un ticu, ka iecerētais izdosies. Rajona padome jau šogad daļu finansējuma piešķirs un ieplānos jau nākamā gada budžetā. Kamēr vēl rajona padome pastāv, mums šī situācija jāizmanto, lai paveiktu labu darbu.
L.Dravants: – Ticu, ka autoosta būs un tiks uzcelta vietā, par kuru mēs runājam. Ceru, ka visi trīs kopā strādāsim, katrs vairāk pieslēdzoties tajos mirkļos, kad tas visvairāk būs nepieciešams. Domāju, ka visi šķēršļi ir pārvarami.
A.Malkavs: – Ticu tam, ka nopietnu domstarpību vairāk nebūs. A/s “CATA” vadība ir uzņēmības pilna šturmēt šo lietu līdz galam. Ceru, ka iecerētais izdosies.
Komentāri