Pagājušās nedēļas nogalē zaubēnieši ar sirsnīgu koncertprogrammu atzīmēja sava novadnieka Paula Saksa 130. gadadienu. Tā kā izcilais profesors, dziedātājs un Rīgas latviešu operas līdzdibinātājs dzimis bijušās Zaubes teritorijas Taurupes pagastā, uz koncertu ieradušās arī taurupieši, kuri jau nedēļu iepriekš savās mājās bija snieguši līdzīgu atceres koncertu.
Pasākuma pirmajā daļā muzikoloģe Karīna Bērziņa pastāstīja par Paula Saksa dzīves gājumu no viņa bērna dienām Zaubē līdz pat mūža nogalei, kuru izcilais operdziedātājs pavadīja Amerikā.
„Kaut arī pati neesmu no Zaubes, man ir liels gods apzināties, ka viens no lielākajiem Latvijas tautas lepnumiem mūsu kultūrā un mūzikā nāk no jūsu puses. Prieks, ka jūsu šajos svētkos ir tik daudz un protat apzināties savus dižgarus,” ievadvārdos sacīja muzikoloģe un atklāja, ka P.Saksa mūzikas mīlestība attīstījusies jau agrā bērnībā, dziedot tautasdziesmas.
„P.Sakss ar mūziku sācis nodarboties septiņu gadu vecumā, lauku kāzās spēlējot kontrabasu. Taču pēc diviem ugunsgrēkiem, kuri izpostīja ģimenes mantību, jaunais puisis devās mācīties uz Rīgas Pareizticīgo semināru, kurā par mācībām nebija jāmaksā. 20 gadu vecumā Pauls Sakss pirmo reizi nodzied divas brīnišķīgas solo dziesmas, un daudzi atzīst, ka jauneklim ir dabas dots talants. Sācis mācīties mūziku, viņš spēj dziesmu pasniegt tā, lai klausītājiem nebūtu jāgarlaikojas. Jau 1905. gadā Melngalvju namā notiek pirmais P.Saksa solo koncerts, kurš ir pārpildīts, jo viņa labā slava gājusi pa priekšu. Šī programma dziļi aizkustināja visus koncerta apmeklētājus. Vēlāk Pauls Sakss devās mācīties uz Itāliju un Romas Karaliskajā muzikālajā akadēmijā ieguva labu vokālo skolu. Atgriezies Latvijā, dziedājis daudzas skaistas lomas operā un aizrāvies arī ar vokālo pedagoģiju,” stāstīja muzikoloģe un pieminēja arī dziedātāja Pirmā pasaules kara laikā pavadītos gadus Krievijā, atgriešanos Latvijā un jau 1945. gadu, kad P.Sakss uz visiem laikiem pameta Latviju un devās uz Vāciju un vēlāk Ameriku, kur arī pavadīja dzīves nogali.
„70 gadu vecumā viņš iebrauc Amerikā, kur dzīve jāsāk gluži no jauna. Viņam, kurš ir tik izcils pasniedzējs, profesors un dziedātājs…Cilvēkam, kurš varētu vēl cītīgi strādāt, Amerikas stingrie likumi un vecuma cenzs neļauj to darīt. Dziedāšanu viņš māca privāti, bet tas vairs nav tas lidojums, kas Rīgā. Lai arī Amerikā viņš aktīvi iesaistās latviešu sabiedriskajā dzīvē un pat vada kori, daļu savas dzīves P.Sakss izdzīvo atmiņās. Un neesot bijusi tāda diena, kad viņš nebūtu atcerējies savu dzimteni, Latviju, kas zina, arī savas bērnu dienas Zaubē. Mirst viņš cienījamā vecumā – 1966. gadā. Amerikas avīze „Laiks” P.Saksam velta šādus vārdus: “Ar Paulu Saksu mūžībā aiziet vesela vokālā latviešu mūzikas ēra. Tā aiziet nebūtībā, bet viņa vārds, personība un balss paliek latviešu tautas sirdīs uz visiem laikiem. Tā dzīvo viņa skolniekos”,” stāstīja muzikoloģe.
Koncerta muzikālajā daļā priekšnesumus sniedza Zaubes pamatskolas, Madlienas mūzikas skolas, Meņģeles pamatskolas un Taurupes vidusskolas skolēni, bet koncerta otrajā daļā priecēja trīs latviešu operas tenori – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs.
Piesakot trīs tenorus, muzikoloģe sacīja: „ Šodien sākām ar nelielām Paula Saksa dzīves atmiņu lappusēm, bet pasākuma noslēgumā būs trīs tenoru koncerts. Pauls Sakss un mūsu trīs tenori būtībā ir nedaudz līdzīgi, jo viņi min tos pašus skatuves dēļus operas namā, dala tās pašas ģērbtuves un dzied lielu daļu no tām dziesmām, kuras savulaik dziedāja Pauls Sakss.”
Komentāri