Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Atklājot savu realitāti

Druva
23:00
24.04.2008
12

Elīnai Kungai ir tikai 17 gadu, bet šajā pavasarī izdots viņas pirmais dzejoļu krājums “Savā realitātē”. To izdevusi Cēsu Valsts ģimnāzija.

– Kā tu sāki dzejot?

– Jau 3. klasē bija pāris dzejoļi par zaķiem, kaķiem un dārzeņiem. Vainīga mamma, kura arī dzejo un raksta mūziku savām dziesmām. Gribas viņai līdzināties.

– Vai dzejoļu tapšanas pamatā ir kādi notikumi?

– Dzejoļus rakstu galvenokārt par cilvēku attiecībām. Ja pa rokai ir mācību klades mala, blociņš vai mobilais telefons, tajos pierakstu rindiņas. Rakstu par mīlestību – veiksmīgu, neveiksmīgu – tādu, kāda ir. Bieži dzejoļus rakstu kā vēstules. Tas var būt puisis, draugs vai kāds, kurš mazliet nodarījis pāri. Rakstu arī vēstules Dievam. Ļoti daudzos dzejoļos esmu rakstījusi par savu draugu un draudzeņu, radu un paziņu attiecībām, bet ir liela daļa dzejoļu, kurus rakstu par sevi un izjūtām. Bet sevi atklāt citiem nu vairs nav tik vienkārši.

Pieļauju, ka, pievēršot mazāku uzmanību atskaņām, es konkrētāk varētu paskaidrot arī dzejoļa domu, bet ceļa meklējums uz nākamo

atskaņu man liekas tik saistošs! Mani aizrauj pats dzejošanas process.

– Nav brīžiem bail, ka citi, izlasot tavus darbus, it kā gūst ieskatu tavā iekšējā pasaulē?

– Nē, cik dažādi ir cilvēki, tik dažādi uztver vienu un to pašu dzejoli. Tur patiesībā arī slēpjas tas skaistākais – ar dzeju var pateikt tik precīzi un konkrēti, ka tiešāk pat nebūtu iespējams, un tajā pašā laikā ar dzeju var tik ļoti izkrāsot un ”izbalināt” domu, ka tā vairs neliekas tā pati, kas autora prātā. Lasītājs lasa un nekad droši nezina, kā tad īsti ir. Nevaru nepiekrist, ka, ļaujot lasīt savus dzejoļus, ir sajūta, ka kāds paņem daļu no manis. Bet tas ir kā izaicinājums – vai un kā mani sapratīs.

– Vai ir kāds, kam tu vispirms dod novērtēt uzrakstīto?

– Parasti uzrakstīto dzejoli nolieku malā. Vienalga, vai tas ir datorā, vai uz lapiņas. Kad pagājušas pāris nedēļas, dzejoli pārlasu, un tad jau parasti ir pavisam cits skats. Atklājas ritma kļūdas, vārdu nesaskanība. Kopš esmu iestājusies literatūras pulciņā, manus dzejoļus tā nopietni pirmā novērtē skolotāja Mirdza Lībiete. Tur es parasti arī “iekrītu” uz komatiem, vārdu atkārtojumiem un visu ko citu, ko pati neesmu pamanījusi. Bet, protams, arī labojot kļūdas, skolotāja atstāj manā ziņā – mainīt ko vai ne.

– Kā tu nonāci līdz dzejoļu krājumam?

– Pirmām kārtām, pateicoties literatūras pulciņam, kurā mani “ievilka” māsīca Guna Dancīte. Ne tik sen tika izdots Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu un absolventu dzejoļu krājums, kurā ietverti arī mani darbi. Skolotāja M. Lībiete rosināja izdot arī personīgo dzejoļu krājumu. To neuztvēru nopietni, bet jau pēc pāris nedēļām viss gāja pilnā sparā – dzejoļi tika rakstīti datorā, izdrukāti. Skolotāja ieguldīja lielu darbu organizēšanā, no savas kabatas grāmatas tapšanā neiztērēju ne santīma.

– Kāda ir sajūta būt dzejoļu krājuma autorei?

– Kā pēc jebkura labi padarīta darba. Tas ir prieks, tā ir pateicība visiem, kas palīdzēja, un, protams, lepnums. Dzejoļu krājuma izdošana, pat jebkura dzejoļa publicēšana, protams, uzliek arī savu daļu atbildības – par vārdiem, par uzskatiem. Šis dzejoļu krājums ir kā atspēriens. Tas dzen tālāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
29

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
360

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
559

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi