Šis Adventes laiks Āraišu baznīcai un draudzei atnācis ar negaidītām pārmaiņām. Dievkalpojuma apmeklētāji kopš Otrās Adventes var priecāties par atjaunotajām dzegām, ornamentiem, griestu un sienu krāsojumu. Āraišu draudzes mācītājs Ainis Ozoliņš stāsta, ka viss bijis iespējams, paļaujoties uz Dievpalīgu, kā arī draudzei piederīgo un visu, kam nav vienaldzīgs Āraišu baznīcas liktenis, atbalstu: “Kādā novembra pirmdienā, neilgi pirms remontdarbu beigām, kopā ar arhitekti Helēnu Dekanti stāvējām baznīcas balkonā un lūkojāmies uz atjaunoto dzegas krāsojumu un ornamentiem. Manā atmiņā joprojām spilgti bija iespiedusies aina, kurā baznīca šķita drūma, pelēka, vietām pat apdrupusi. Krāsaināku to iezīmēja tikai zaļais būvniecības siets, kas norobežoja vietu, kur bija nogāzusies dzega. Stāvēju un neticēju, ka baznīca izmainījusies līdz nepazīšanai. Sirdī bija gan godbijība, gan pateicība par to, kā Dievs spēj pārsteigt un iepriecināt, savijot vienā stāstā gadu desmitus un savus ļaudis un ļaujot izbaudīt līdz sirds dziļumiem visu krāsu un emociju gammu no prieka uz skumjām un atkal uz prieku.”
Pēdējos desmit gados Āraišu baznīca patiešām ir atdzimusi. Atjaunots tornis, visai baznīcas ēkai nomainīts jumts, pērn nokrāsota fasāde, šoruden iekšpusē pilnībā atjaunoti griesti, dzega, ornamenti, krāsojums līdz koka paneļiem. Darbi īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija līdzfinansējumu, no kā piesaistīts attiecīgi 22 500 un 6 000 eiro. Draudzei pašai bija jāpievieno 8 573 eiro, no kuriem jau savākti 4 530 eiro.
“Paldies ziedotājiem, kuri šo smagumu iznesa, tie ir kādi 50 cilvēki. Tas ir tik pārsteidzoši, ka varu tikai sacīt – es lepojos ar draudzi! No vienas puses, ir neticami un joprojām nevaru īsti noticēt, kas paveikts. Vēl vajag nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem eiro, bet esmu pārliecināts, ka tos savāksim!
Dzirdēts, ka vajag investēt cilvēkos, ka mūri neko nenozīmē, bet pasakiet ļaudīm, kuri nāk uz šo dievnamu, ka baznīcu vajag taisīt ciet! Šai vietai un šai ēkai ir liela vērtība, mums jārūpējas par senču atstāto mantojumu. Šī ir mūsu pusē vecākā baznīca, tai jau 791 gads, un mēs nedrīkstam tā vienkārši pateikt, ka nevaram to uzturēt,” saka A. Ozoliņš.
Kopumā dievnama atjaunošanā ieguldīti jau apmēram 100 tūkstoši eiro, ieskaitot Eiropas finansējumu, pašvaldības atbalstu, dažādu citu fondu piešķirto naudu, kā arī ziedotāju doto. Atbalsts no malas ir ļoti svarīgs, jo pašu spēkiem tik daudz nevarētu sarūpēt.
A. Ozoliņš stāsta, ka izveidojusies laba sadarbība ar Amatas novada pašvaldību, kas izprot draudzes vajadzības un vienmēr iespēju robežās palīdz: “Ja draudzei ir tāds atbalsts kā Amatas novadā, ir lieliski. Protams, arī pašiem daudz jādara, bet zinām, ka mums ir šāda aizmugure, kas ne tikai gatava atbalstīt, bet arī rūpējas par mūsu baznīcas popularizēšanu, jo tā iekļauta visos tūrisma maršrutos. Tie, kuri atbrauc līdz ezerpilij, vienmēr nonāk arī dievnamā.”
Baznīcas iekšpusē atjaunota dzega un pa visu ēkas perimetru – ornamenti, kuros redzams tik pazīstamais auseklītis. Mācītājs stāsta, ka īsti nav zināms, kad šie nacionālie ornamenti parādījušies, bet tas varētu būt saistīts ar dievnama lielo pārbūvi 19.gadsimta otrajā pusē. Ja tas būtu noticis brīvvalsts laikā, pirms Otrā pasaules kara, tie būtu krietni labāk saglabājušies.
Taču darbi dievnamā vēl nav beigušies: “Ja Dievs dos, ķersimies pie grīdas, sienas paneļiem un soliem. Vēl kādu laiku būs jāpagaida uz altāra, gleznas, kanceles, balkona un ērģeļu prospekta atjaunošanu. Kad tas būs īstenots, tad gan pa īstam varēsim svinēt un priecāties par Āraišu dievnama atjaunošanu.”
Komentāri