Pieci bijušā Cēsu rajona amatierteātri satikās skatē Priekuļos, lai profesionāļiem parādītu savu māksliniecisko varēšanu, kā arī redzētu cits cita izrādes. “Spēlēt tikai pagastā un savam priekam ir viens, bet aktieriem un arī režisoriem vajadzīgs kāds atskaites punkts. Tās ir skates. Piedalīties festivālos, pašiem parunāties ir labi un vajadzīgi, bet skatē profesionāļi vērtē ar punktiem,” “Druvai” atzina skates iniciatore, Liepas amatierteātra “Krams” režisore Benita Sausiņa. Uz skati bija aicināti visi bijušā Cēsu rajona amatierteātri, atsaucās pieci – Nītaures lauku teātris, Liepas amatierteātris “Krams”, Amatas novada teātra kopa “Taka”, Mārsnēnu Tautas nama amatierteātris, Jaunpiebalgas novada Zosēnu kultūras nama amatierteātris “Intermēdija”.
Izrādes gan žanriski, gan tēmu ziņā bija ļoti dažādas. Tās vērtēja Latvijas Kultūras akadēmijas docente Rita Lūriņa, režisors, teātra mākslas eksperts Jānis Kaijaks. Par iestudējumu “Ķirbja nedienas” “Takas” režisore Laila Vaičūna atklāj, ka A.Rubeņa luga saucas “Pelni, pelni, pīšļi, pīšļi”, bet viņi mainījuši nosaukumu, jo diezin vai uz izrādi ar tādu nosaukumi skatītāji nāktu. “”Takas” aktieriem ir pierasts sadzīves reālisms. Mēģinu audzināt aktierus, gribas parādīt, ka var spēlēt arī kaut ko sirreālu. Bija doma iestudēt bērnu izrādi, bet tai vēl neesam gatavi,” domās dalījās režisore un atzina, ka iestudējums patīk gan aktieriem, gan skatītājiem. Skatē amatieši spēlēja jau iestudējuma devīto izrādi.
“Skatē jāpiedalās, lai sajustu izaugsmi. Gribas pārliecināties, ka aizvien varam kaut ko vairāk. Kaimiņu teātriem satikties skatē, tas ir pierādījums, ka kolektīvi strādā,” pastāstīja Laila Vaičūna un atklāja, ka iepriekšējos gados “Taka” braukusi uz skati Valkā un Gulbenē.
Pēc katras izrādes žūrija aprunājās ar režisoru, deva padomu, ierosinājumu. Pēc piecām izrādēm, kuras sākās desmitos no rīta gandrīz tukšā Priekuļu kultūras nama zālē, arī Jānis Kaijaks izteica gandarījumu, ka režisori un kolektīvi ir sapratuši, ka tieši skates stimulē, dod mērķi, mudina pārskatīt savu varēšanu. “Ceru, ka ar katru gadu skatē būs vairāk amatierteātru un būs arī lielās izrādes, ne tikai viencēlieni, jo redzētajiem kolektīviem ir jauda un talanti lielākiem iestudējumiem,” sacīja Jānis Kaijaks.
Ritas Lūriņas padoms lieti noderēs ne vienam vien amatierteātrim: “Neslimojiet ar mazvērtības kompleksu, uzdrīkstieties izraudzīties lugas, kas ieinteresē. Komiskais uz skatuves padodas visgrūtāk. Latvijas amatierteātru lielākais iekritiens – gribas taisīt lielus jokus, bet aktieriem ir jāiedzīvojas, jāsaprot un jāattaisno savs varonis. Visiem gribas būt skaistiem un cēliem, bet smieklīgais ne vienmēr tāds ir,” teica Rita Lūriņa.
Skatē Atzinības rakstus saņēma Ernests Štēbelis par Jēkaba lomu un Aina Lauka par Melānijas lomu Zosēnu amatierteātra “Intermēdija” izrādē “Mītnes vieta”, režisore Līga Kalniņa.
Atzinība tika pasniegta Vilnim Sausiņam no Liepas amatierteātra par Bungatiņa lomu un veiksmīgu izrādes scenogrāfiju Blaumaņa lugā “Sestdienas vakars” un Liepas amatierteātra “Krams” režisorei Benitai Sausiņai par veiksmīgu latviešu klasikas interpretāciju.
2.pakāpes vērtējumu nopelnīja Mārsnēnu amatierteātris un režisore Santa Kalniņa, Nītaures lauku teātris un režisors Juris Feldmanis, Amatas amatierteātris “Taka” un režisore Laila Vaičūna. 1.pakāpes vērtējums skatē Zosēnu amatierteātrim “Intermēdija” un režisorei Līgai Kalniņai, bet Augstākās pakāpes vērtējums un iespēja piedalīties reģiona skatē – Liepas amatierteātrim ar Blaumaņa “Sestdienas vakaru”.
Ar žūrijas vērtējumu visi bija apmierināti. “Ir gandarījums, ka mūs novērtēja, ka izdevās,” sacīja režisore Līga Kalniņa.
Pēdējā kopīgā skate vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu amatierteātriem notika 2012.gadā. Nākamajos gados mūsu kolektīvi brauca uz skatēm kaimiņu novados, katrs izvēlējās, kur spēlēt. “Arī amatierteātriem ir iespēja saņemt valsts mērķdotāciju, ja skatē parādīts labs sniegums. Tas arī ir stimuls. Katram amatierteātrim gadā vismaz viena pilnvērtīga izrāde ir jāiestudē, izņemot piedalīšanos pasākumos, spēlējot skečus,” stāsta Benita Sausiņa un uzsver, ka jau pērn rosinājusi kolēģus rīkot kopīgu skati, bet tas nav izdevies. Viņa un Priekuļu kultūras nama vadītāja Inga Krafte solīja, ka nākamgad atkal amatierteātriem rīkos skati.
Komentāri