Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Amatiermāksla apvieno savējos

Druva
00:00
29.02.2008
4

No Straupes pagasta Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas trīs deju kolektīvi un koris, kopumā 85 straupieši. Tik bagāti pagasti Latvijā ir retums.

Katru gadu kolektīvu tērpu krājums ticis papildināts. “Vēl jāpagūst šis tas pašūt, meistare strādā. Tas, kas jāpērk, sarunāts,” stāsta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Jauniešu deju kolektīvam vēl vajag blūzes, bikses, svārkus, jāiegādājas pastalas. Vestes pašuva pērn. Vidējās paaudzes deju kolektīva pāris meitām vajag jaunus brunčus, dažiem puišiem vestes, senioru dejotājām blūzes un saktas, vīriem īsos mēteļus, koristēm svētkos būs jauni brunči. Šogad amatiermākslas kolektīviem Dziesmu un Deju svētku tērpu iegādei no pašvaldības budžeta tiks izlietoti ap 4200 latu. Pērn atvēlēti ap diviem tūkstošiem latu.

Šīgada budžetā kultūras norišu rīkošanai un amatiermākslas kolektīvu darbībai paredzēti ap 30 tūkstošiem latu.

“Dziesmu svētkos ļoti lielas būs transporta izmaksas. Labi, ka rajona padome atvēlējusi finansējumu. Tas būs liels atspaids, bet arī pašiem izdevumi nebūs mazi. Koris jāaizved uz atklāšanas koncertu, tad jāved mājās, atkal jābrauc uz svētkiem. Dejotāji, protams, bez autobusa nevar iztikt. Ja koris dzīvo Juglā, vai varēs izbraukāt uz Mežaparku? Vēl ir daudz jautājumu,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un piebilst, ka pēdējās nedēļās transporta cenas Dziesmu svētku dalībnieku vešanai cēlušās, ir skaidrs, ka kāps vēl. Labi, ka pagastā ir firma, kur var autobusus iznomāt.

Pašvaldības vadītājs lēš, ka Dziesmu un Deju svētki šogad pašvaldībai izmaksās ap septiņiem tūkstošiem latu – gan tērpu iegāde , gan transports uz Rīgu un kopmēģinājumiem Cēsīs.

“Pašvaldības atbalstu un sapratni esam jutuši vienmēr. Transports kolektīvam nekad netiek liegts, arī tērpi allaž tiek uzprišināti,” labus vārdus par pagasta padomi saka senioru deju kolektīva vadītāja Valentīna Ferbera un piebilst, ka dejotāju un vadītājas vienīgās rūpes – dejot. Pašvaldība senioriem dejotājiem, tāpat kā koristiem, nodrošina transportu, kas ikreiz atved uz mēģinājumiem un mājās. “Laukos senioru kolektīvam darboties nav viegli, pilsētās cilvēku krietni vairāk. Mums gribēšana tikt uz svētkiem ir tik liela, ka darām visu, lai izdotos,” pārliecību pauž Valentīna Ferbera. Viņa pirmoreiz svētkos piedalījās 1948. gadā.

Kāpēc pašvaldība atbalsta amatiermākslu, atvēl naudu kolektīvu darbībai? “Vai labāk, lai jaunieši blandās apkārt, vai dzied un dejo?” ar pretjautājumu atbild pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš. “Tā ir piesaiste vietai, kurā dzīvo. Katram taču gribas kaut ko pēc darba darīt. Un vai nav labi, ja var nodarboties ar to, kas patīk, un saņemt klausītāju un skatītāju aplausus,” saka Imants Kalniņš un uzsver, ka lauku pašvaldībā prioritātei jābūt izglītībai, kultūrai un sportam. Ja tā nav, tad grūti runāt par uzņēmējdarbības attīstību, pagasta nākotni. Iespējas, kādas piedāvā konkrētā vieta, nosaka cilvēku vēlēšanos te dzīvot. Pēdējos gados par straupiešiem kļuvušas vairākas jaunas ģimenes, kuras iesaistījušās arī amatiermākslā.

“Otro sezonu darbojas jauniešu deju kolektīvs. Tas tika nodibināts pēc jauniešu iniciatīvas. Vairāki skolas un tehnikuma laikā bija dejojuši, atgriezušies Straupē, gribēja turpināt,” stāsta Ināra Baltgalve un atzīst, ka kolektīvs svētku repertuāru ir apguvis, nopietni strādā un dejotāji ļoti vēlas aizbraukt uz svētkiem.

Lai gan Straupe nav no lielajiem pagastiem, par dziedātāju un dejotāju trūkumu īpaša uztraukuma nav. “Senioru deju kolektīvam nav rezervistu, viņu pulks iet mazumā. Jāpierunā, jāpārliecina, lai nāk dejot. Pirmspensijas vecumā cilvēki šajā kolektīvā vēl negrib iesaistī-ties. Tā kā vidējās paaudzes kolektīvs ir spēcīgs, cerams, ka nākotnē būs arī seniori,” domās dalās Ināra Baltgalve.

Amatiermākslas kolektīvi Straupē allaž ar dziesmām un dejām kuplina pagasta svētkus. Viņu veikums ir pamanāms ne tikai uz skatuves. Pērn vidējās paaudzes deju kolektīvs talkā kopa Braslas upi. Koris savulaik uzstādīja piemiņas akmeni pirmajam diriģentam Dionīsijam Garklāvam un gādā, lai vieta vienmēr būtu sakopta.

“Katram pagasta iedzīvotājam taču ir prieks, kad savējie uzstājas koncertos, un gandarījums dzirdēt, ka viņi labi novērtēti skatēs,” saka Imants Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
8

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi