Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Amatiermāksla apvieno savējos

Druva
00:00
29.02.2008
8

No Straupes pagasta Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas trīs deju kolektīvi un koris, kopumā 85 straupieši. Tik bagāti pagasti Latvijā ir retums.

Katru gadu kolektīvu tērpu krājums ticis papildināts. “Vēl jāpagūst šis tas pašūt, meistare strādā. Tas, kas jāpērk, sarunāts,” stāsta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Jauniešu deju kolektīvam vēl vajag blūzes, bikses, svārkus, jāiegādājas pastalas. Vestes pašuva pērn. Vidējās paaudzes deju kolektīva pāris meitām vajag jaunus brunčus, dažiem puišiem vestes, senioru dejotājām blūzes un saktas, vīriem īsos mēteļus, koristēm svētkos būs jauni brunči. Šogad amatiermākslas kolektīviem Dziesmu un Deju svētku tērpu iegādei no pašvaldības budžeta tiks izlietoti ap 4200 latu. Pērn atvēlēti ap diviem tūkstošiem latu.

Šīgada budžetā kultūras norišu rīkošanai un amatiermākslas kolektīvu darbībai paredzēti ap 30 tūkstošiem latu.

“Dziesmu svētkos ļoti lielas būs transporta izmaksas. Labi, ka rajona padome atvēlējusi finansējumu. Tas būs liels atspaids, bet arī pašiem izdevumi nebūs mazi. Koris jāaizved uz atklāšanas koncertu, tad jāved mājās, atkal jābrauc uz svētkiem. Dejotāji, protams, bez autobusa nevar iztikt. Ja koris dzīvo Juglā, vai varēs izbraukāt uz Mežaparku? Vēl ir daudz jautājumu,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un piebilst, ka pēdējās nedēļās transporta cenas Dziesmu svētku dalībnieku vešanai cēlušās, ir skaidrs, ka kāps vēl. Labi, ka pagastā ir firma, kur var autobusus iznomāt.

Pašvaldības vadītājs lēš, ka Dziesmu un Deju svētki šogad pašvaldībai izmaksās ap septiņiem tūkstošiem latu – gan tērpu iegāde , gan transports uz Rīgu un kopmēģinājumiem Cēsīs.

“Pašvaldības atbalstu un sapratni esam jutuši vienmēr. Transports kolektīvam nekad netiek liegts, arī tērpi allaž tiek uzprišināti,” labus vārdus par pagasta padomi saka senioru deju kolektīva vadītāja Valentīna Ferbera un piebilst, ka dejotāju un vadītājas vienīgās rūpes – dejot. Pašvaldība senioriem dejotājiem, tāpat kā koristiem, nodrošina transportu, kas ikreiz atved uz mēģinājumiem un mājās. “Laukos senioru kolektīvam darboties nav viegli, pilsētās cilvēku krietni vairāk. Mums gribēšana tikt uz svētkiem ir tik liela, ka darām visu, lai izdotos,” pārliecību pauž Valentīna Ferbera. Viņa pirmoreiz svētkos piedalījās 1948. gadā.

Kāpēc pašvaldība atbalsta amatiermākslu, atvēl naudu kolektīvu darbībai? “Vai labāk, lai jaunieši blandās apkārt, vai dzied un dejo?” ar pretjautājumu atbild pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš. “Tā ir piesaiste vietai, kurā dzīvo. Katram taču gribas kaut ko pēc darba darīt. Un vai nav labi, ja var nodarboties ar to, kas patīk, un saņemt klausītāju un skatītāju aplausus,” saka Imants Kalniņš un uzsver, ka lauku pašvaldībā prioritātei jābūt izglītībai, kultūrai un sportam. Ja tā nav, tad grūti runāt par uzņēmējdarbības attīstību, pagasta nākotni. Iespējas, kādas piedāvā konkrētā vieta, nosaka cilvēku vēlēšanos te dzīvot. Pēdējos gados par straupiešiem kļuvušas vairākas jaunas ģimenes, kuras iesaistījušās arī amatiermākslā.

“Otro sezonu darbojas jauniešu deju kolektīvs. Tas tika nodibināts pēc jauniešu iniciatīvas. Vairāki skolas un tehnikuma laikā bija dejojuši, atgriezušies Straupē, gribēja turpināt,” stāsta Ināra Baltgalve un atzīst, ka kolektīvs svētku repertuāru ir apguvis, nopietni strādā un dejotāji ļoti vēlas aizbraukt uz svētkiem.

Lai gan Straupe nav no lielajiem pagastiem, par dziedātāju un dejotāju trūkumu īpaša uztraukuma nav. “Senioru deju kolektīvam nav rezervistu, viņu pulks iet mazumā. Jāpierunā, jāpārliecina, lai nāk dejot. Pirmspensijas vecumā cilvēki šajā kolektīvā vēl negrib iesaistī-ties. Tā kā vidējās paaudzes kolektīvs ir spēcīgs, cerams, ka nākotnē būs arī seniori,” domās dalās Ināra Baltgalve.

Amatiermākslas kolektīvi Straupē allaž ar dziesmām un dejām kuplina pagasta svētkus. Viņu veikums ir pamanāms ne tikai uz skatuves. Pērn vidējās paaudzes deju kolektīvs talkā kopa Braslas upi. Koris savulaik uzstādīja piemiņas akmeni pirmajam diriģentam Dionīsijam Garklāvam un gādā, lai vieta vienmēr būtu sakopta.

“Katram pagasta iedzīvotājam taču ir prieks, kad savējie uzstājas koncertos, un gandarījums dzirdēt, ka viņi labi novērtēti skatēs,” saka Imants Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
425
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi