Alūksnes slimnīca jau patlaban ir pārsniegusi valsts apmaksātās kvotas pacientu hospitalizācijai, aģentūrai LETA pastāstīja Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Pēc viņas stāstītā, šogad slimnīcā hospitalizēti 2605 pacienti un sagaidāms, ka līdz gada beigām šis skaitlis sasniegs 3000, lai gan valsts Alūksnes slimnīcai apmaksājusi tikai 2272 pacientu hospitalizāciju.
Kauliņa skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies, jo uz Alūksnes slimnīcu ved arī cilvēkus no blakus novadiem, piemēram Gulbenes novada, kur nav pieejama akūta medicīniska palīdzība, un Balvu novada, kur netiek sniegta traumatoloģiskā palīdzība. Uz Alūksnes slimnīcu specifiskos gadījumos ved arī pacientus no Rēzeknes. Kauliņa sacīja, ka Rēzeknes slimnīcā kopš 2015.gada ir bojāta datortomogrāfijas iekārta, tomēr Rēzeknes slimnīcas preses pārstāve Laura Sondore-Strode aģentūrai LETA to noliedza, uzsverot, ka datortomogrāfijas iekārta slimnīcā ir darba kārtībā, vienīgais ierīces darbības pārtraukums šogad bijis aptuveni nedēļu ilgs, kad tai mainīta lampa.
Komentējot Pasaules Bankas (PB) ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu, Kauliņa aģentūrai LETA sacīja, ka Alūksnes slimnīcas slēgšanas gadījumā novada iedzīvotājiem tuvākā slimnīca, kas sniedz, piemēram, traumatoloģisku palīdzību, būs vismaz pusotras stundas brauciena attālumā – Rēzeknē. Sabiedriskais transports gan šajā maršrutā kursējot reti, arī ceļu stāvoklis kopumā esot slikts.
Kauliņa arī norādīja uz vairākām neprecizitātēm PB veiktajā pētījumā. Piemēram, analizējot ķirurgu darbu, ņemti vērā tikai dati par valsts kvotās veiktajām operācijām. Apskatot datus par ārstu skaitu Latvijā, ne tikai nav ņemts vērā ārstu vecuma sadalījums, bet arī fakts, ka vienam ārstam bieži vien ir vairāk nekā viena slodze. Arī plānotais cilvēku skaita samazinājuma aprēķins, visticamāk, esot nepareizs – pēc PB datiem, 2025.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs samazinājies par vienu ceturtdaļu. Kauliņa to skaidro ar faktu, ka aprēķinos nav ņemti vērā 2012.gada un 2014.gada specifiskie apstākļi saistībā ar iedzīvotāju migrāciju.
Kā ziņots, pirmdien konferencē “Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas” PB konsultants un “Sanigest Internacional” prezidents un dibinātājs Džeims Serkons stāstīja par PB ekspertu ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kā norādīja eksperts, svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami visiem iedzīvotājiem, tomēr ne visos reģionos tas jau šobrīd ir iespējams.
PB arī izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap Alūksnes novadu, kura neiekļaujas stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām reģionālajām slimnīcām. Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Serkons norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvos ap 12 000 iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām, kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.
Komentāri