Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Alts un tenors sader kopā

Druva
00:00
29.02.2008
14
200802282047463878

Priekulieši Vijolīte un Juris Šķerbergi ir pārliecināti – jūlijā viņi būs Rīgā, Mežaparka lielajā estrādē. Tāpat kā daudzos iepriekšējos Dziesmu svētkos. Jura tenors un Vijolītes alts skan korī “Wenden”.

“Jurim pirmie svētki bija 1965. gadā. Es tad dzīvoju citā Latvijas malā, dziedāju jaunā korī un uz svētkiem netiku. 1966.gadā Juris sāka dziedāt “Beverīnā”, es gadu vēlāk, un 1970. gadā jau abi kopā braucām uz Dziesmu svētkiem,” stāsta Vijolīte. Šķirstot albumu, viņa atzīst, ka visi svētki ir gaidīti, tas bijis brīnišķīgs un jauks laiks. “Kad bijām jaunas, kā skrējām diriģentiem dot puķes!” ar smaidu atklāj ilggadējā koriste.

Ar “Beverīnu” izbraukātas svešas zemes, dziedāts daudzviet Latvijā, karots Dziesmu karos, lauri plūkti skatēs. Atmiņās tik daudz un dažādi notikumi. “Iepriekšējā vakarā izlozē neveiksmīgi krita dziesma no operas “Uz jauno krastu”. To zināja tikai daži dziedātāji, jaunie vispār nebija dzirdējuši. Mācījāmies, bet feileru bija daudz. Tad Imants Kokars pieprasīja, ka korim šīs dziesmas izpildīšanai vajag divas klavieres. Universitātes aulā dabūja divas klavieres, nodziedājām, negludumus žūrija nedzirdēja un ieguvām otro vietu,” atceras Juris, bet Vijolīte piebilst, ka ilgus gadus lielākie konkurenti bija “Daile”, ar kuru parasti vietas dalītas, “Juventus” bijis nedaudz pārāks, bet arī to izdevies sakaut.

Bet Dziesmu svētku simtgadē ne vienam vien Latvijā atmiņā “Beverīna” – vīri Lāčplēša cepurēs, sievas stilizētos tērpos. “Kur mēs parādījāmies, mūs pazina. Tas bija tāds lepnums, jutāmies kā īpaši,” atceras Vijolīte.

Dzīvošana Rīgā, dziesmotā noskaņa, mēģinājumi – par to katram koristam citas izjūtas, atmiņas. “Kādreiz Dziesmu svētki – tas bija nežēlīgs darbs. No rīta piecos cēlāmies, braucām uz Mežaparku, pusdienās uz skolu Juglā, tad atpakaļ. Deviņos vakarā bija spēka tik, lai nokristu uz matracīša,” stāsta Juris un piebilst, ka beverīnieši, kuri lielākoties lasīja notis, Dziesmu svētku repertuāra apguvei piegājuši ne tik nopietni kā tagad kori. Viss likts uz vienu kārti. Pirms skatēm pāris dziesmas iemācījušies ļoti labi, ja izlozē neviena no tām netika, tad pa nakti sadziedājās. Toties izvēles dziesmā varēja izcelties ar labi iestudētu skaņdarbu. Bet mēģinājumos Mežaparkā katra nots tika izdziedāta reižu reizes, nebija vajadzības mājās iekalt.

“Tagad jau Dziesmu svētku dziesmas kori labi zina. Mēģinājumi Mežaparkā ir kā atpūta,” vīram piebilst Vijolīte.

Koristi , tāpat kā citi pašdarbnieki, ir īpaša tauta, un pat sadzīves neērtībās viņi problēmas nerada. “Pēc mēģinājuma dienas garumā esi atgriezies skolā, nolicies gulēt, bet zāles vienā stūrī kāds tā krāc, ka aizmigt nevari. Kad iekrīti snaudā, jau jāceļas,” stāsta Vijolīte un piebilst, ka ne sīkumi, ne kādas problēmas nespējušas samaitāt svētku noskaņu. Juris atcerējās, kā kādā skolā direktors negribējis koristus laist iekšā, jo zāle tikko izkrāsota. Tad kultūras nodaļas vadītājs Sisenis nometies rāpus, izmēģinājis, vai krāsa bikses nesmērē. “Cēsnieki pierādīja, ka jāielaiž,” ar lepnumu saka Juris.

Kora dziedāšana Šķerbergiem visu mūžu bijis vaļasprieks. “Dēlam bija jātur mums līdzi. Kā piekariņu visur ņēmām līdzi. Laikam bērnībā par daudz nācās kora dziesmas dzirdēt, viņš, kaut varētu, korī nedzied,” stāsta Vijolīte. Ģimenes apstākļu dēļ vien neilgu laiku Vijolīte un Juris korī nedziedājuši, tad uzaicināti izpalīdzēt “Wenden” un pamazām kļuvuši par tā dalībniekiem. Vijolīte arī uzņēmusies kolektīva vēstures fiksēšanu, ar lepnumu uzsver, ka vismaz piektā daļa koristu ir tagadējie vai bijušie beverīnieši.

Šķerbergiem ne tikai albumi stāsta par “Beverīnai”, Priekuļu selekcijas stacijas korim, daudziem ansambļiem un tagad korim “Wenden” veltīto laiku, bet arī daudzie goda raksti, pateicības par ieguldīto darbu un laiku kora kultūras attīstībā. “Pa abiem mums ir arī viena medaļa par dziedāšanu. Citiem deva katram savu, Šķerbergiem vienu – vissavienības mākslinieciskās pašdarbības radošās skates medaļu sakarā ar Lielā tēvijas kara uzvaras 40. gadadienu. Goda raksts gan katram savs,” patiesu notikumu stāsta Juris.

Viņš parēķinājis, ka 2006.gadā pats dziedāšanai veltījis mēnesi un nedēļu, katru dienu astoņas stundas. Šonedēļ tikai svētdiena Jurim brīva no dziedāšanas. Pirmdien, ceturtdien – “Wenden” mēģinājumi, trešdien – rajona koru kopmēģinājums, otrdien – pagasta vīru ansambļa mēģinājums, piektdien – kora koncerts Ērgļos, sestdien – ansambļa koncerts Amatā. “Kādreiz “Beverīnas” laikā smējāmies – ja sestdien jauks laiks, tad ir mēģinājums. Ja jau tik ilgi dziedāts, gribas to darīt, un ik svētkos notiek kas nebijis, neparedzēts, neizstāstāms,” domās dalās Juris, bet Vijolīte piebilst, ka patrallināt vairs neprotot, savulaik Imants Kokars uz mūžu iemācījis – lai kurā vietā stāvi, turi savu balsi.

“Kas zina, ja nebūtu dziedājuši korī, varbūt ar Juri nesatiktos vai paietu viens otram garām,” saka Vijolīte. 1970.gada jūnijā viņi nosvinēja kāzas un drīz devās jaukā kāzu ceļojumā – uz Dziesmu svētkiem. Tas pats ceļš tiks mērots šovasar.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
21

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
46

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
127

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
138

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi