Piektdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts
casibom bahsegel jojobet

Aicinām uz koncertu LAIMES FLAUTA Cēsu Sv. Jāņa baznīcā 28. septembrī plkst. 19.30

Apmaksāta publikācija
16:05
19.09.2024
58
Raivosairelainens Valmiera 8 (1)

FOTO: publicitātes


“Spēlē laimes flautu! Tu pats esi melodija.” /Rūmī/

“LAIMES FLAUTA” ir jau otrā programma koncertu ciklā “Laiks. Tu. Lūgšana”. Šoreiz programmas vadmotīvs – cilvēka iekšēju cīņu ceļš, visa mūža garumā meklējot Patiesību.
Koncertuzvedumā piedalās dziedātāja Aleksandra ŠPICBERGA un VĪRU VOKĀLĀ GRUPA, flautists Andis KLUČNIEKS, ģitārists Vladimirs KUDRINS, un sitaminstrumentālists Elvijs ENDELIS un zēnu vokālā grupa “PUIKAS”. Ivara VĀCERA gaismu režija. Tērpu māksliniece – Aljona MYALIK. Režisore un producente – Māra ŠPICBERGA.

Jaunajā koncertprogrammā “LAIMES FLAUTA”, līdzīgi kā pirmajā – “Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts”, skanēs dažādu gadsimtu un tradīciju BAZNĪCAS DZIEDĀJUMI UN LŪGŠANAS dažādu pasaules tautu valodās. Koncertā dzirdēsiet dziedājumus spāņu, grieķu, armēņu, baznīcslāvu, latviešu valodās.
Tāpat kā iepriekšējā programmā, dziedājumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām. Šoreiz galvenajā lomā – flauta! Patiesi! – Ne jau viss cilvēka dvēselē notiekošais ir izsakāms vārdos! Pašos tās dziļumos mītošo, šoreiz ļauts izdziedāt flautām un stabulēm, izcilā flautista, multiinstrumentālista Anda Klučnieka sniegumā.

Koncertprogrammā klausītāju sagaida arī vairāki pārsteigumi – Latvijā maz pazīstami opusi no Latīņamerikas, Spānijas un Āfrikas. Piemēram, Credo no Flamenko mesas – skaņdarbs, kas nekad nav ticis pierakstīts. Tā ir improvizācija, kam katrs izpildītājs piešķir savu raksturu, skanējumu, ticības apliecinājumu. Dienvvidzemju kolorītu un temperamentu palīdzēs uzburt izcilie mūziķi – Vladimirs Kudrins un Elvijs Endelis. Līdzās vīru balsīm, ieskanēsies arī zēnu dziedājums.

Emocionālajā gara pārdzīvojumā klausītāja ceļabiedre un vienlaikus atskaites punkts būs GAISMA, ļaujot piedzīvot līdzpārdzīvojuma, atmiņu un jaunu atklāsmju mirkļus.

“Pirmā projekta LAIKS. TU. LŪGŠANA programma saņēma augstu klausītāju un mūzikas kritiķu novērtējumu. Izskanējuši jau astoņi šīs programmas koncerti! Tas deva ierosmi iesākto turpināt. Pasaules tautu garīgo dziedājumu klāstā ir tik ārkārtīgi daudz muzikālo opusu, kas klausītājiem Latvijā ir maz zināmi. Mūsu mērķis ir meklēt un atrast kopsaucējus – vienojošo. To, kas uzrunā un stiprina cilvēkus visā pasaulē, neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma, jo vairāk par visu šodien pasaulē, tostarp, mūsu Latvijā, nepieciešami garā stipri, vienoti ļaudis”, vēsta programmas producente Māra Špicberga.

Jaunā koncertprogramma pašā gada sākuma izskanēja Rīgas Vec. sv. Ģertrūdes un Valmieras sv. Sīmaņa baznīcās. Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, Lieldienu laikā koncerts skanēs Rīgas Lutera baznīcā.
Koncerts vienā daļā. Koncerta ilgums – 1h 20 min.

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/142706 un Biļešu paradīzes kasēs.
UZMANĪBU! Pieejama 20% ATLAIDE biļešu cenai pensionāriem, skolēniem, studentiem, invalīdiem un pavadošajām personām, ģimene + kartes īpašniekiem u.c.

Par izpildītājiem

Aleksandra ŠPICBERGA ir viena no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir kā akadēmiskā, tā baznīcas un tautas mūzika. Vairākkārtēja valsts un starptautisku jauno vokālistu konkursu laureāte, piedalījusies starptautiskos mūzikas festivālos. Aktīvi koncertē, sadarbojoties ar dažādu žanru izpildītājmāksliniekiem. 2023. gadā augstu skatītāju un mūzikas kritiķu vērtējumu guvis viņas sniegums koncertuzvedumos “Nestāstot” un “Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts”. Aleksandra ir absolvējusi Rīgas Doma Kora skolu un šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā profesora Andra Veismaņa kora diriģēšanas klasē.

Andis KLUČNIEKS – flautists, multiinstrumentālists, komponists, diriģents, pedagogs. Regulāri koncertē Latvijā un ārzemēs dažādu mūzikas kolektīvu sastāvos. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori “Latvija”. Andis sevis piesaka kā daudzu un dažādu muzikālu projektu un piedzīvojumu dalībnieku.

Vladimirs KUDRINS – klasiskās ģitāras virtuozs. 2016. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju pie prof. Juļusa Kurauska. Kopā ar Aleskandru Špicbergu piedalījies dažādos muzikālos projektos, tapušas vairākas koncertprogrammas, ierakstīts mūzikas albūms. Līdzās aktīvai koncertdarbībai, Vladimiram ir 12 gadu pedagoģiskā pieredze.

Elvijs ENDELIS – viens no spožākajiem Latvijas sitaminstrumentālistiem. Saņēmis augstas godalgas vairākos starptautiskos konkursos. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis divus profesionālos maģistra grādus mūzikā. Līdztekus dažādiem solo un kamermūzikas projektiem, Elvijs savu muzikālo darbību turpina Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra, kā arī Latvijas Nacionālās Operas un baleta orķestra sastāvā.

VĪRU VOKĀLĀ GRUPA – īpaši šim projektam izveidota mūziķu apvienība Aleksandras Špicbergas vadībā. Baznīcas dziedājumu kontektsā, to droši varētu saukt arī par vīru kori, jo 10 dziedoņi būtu jau patiešām prāvs un pilnskanīgs draudzes koris. Līdzīgi kā skanējumā tik daudzveidīgie dziedājumi, arī paši dziedātāji, lai arī visi guvuši muzikālu izglītību, ir ar ārkārtīgi atšķirīgām balsīm, dziedāšanas manierēm un pieredzi. Starp dziedātājiem ir gan diplomēti kora diriģenti un profesionālu koru dalībnieki, gan dažādu konfesiju draudžu koristi. Liela daļa dziedātāju ir Rīgas Doma kora skolas zēnu kora absolventi. Tas arī bija viens no uzveduma veidotāju sākotnēji liktajiem uzdevumiem, pulcējot dziedātāju sastāvu, atrast zelta vidusceļu starp akadēmisku un dabisku dziedāšanas manieri, saglabājot autentisku, pirmatnēju balsu skanējumu.
PUIKAS – 2022. gadā dibināta zēnu vokālā grupa. Vadītājas – Aleksandra un Māra Špicbergas.

Facebook Post Cesis
Img 207

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izbrīvēt mirkli, lai ieklausītos mūzikā

06:51
26.09.2024
20

Uzrunāt ar mūziku, iedrošināt meklēt atbildes sev svarīgajam, uzmundrināt, pilnveidoties un atklāt pasauli, tā var raksturot Aleksandras Špicbergas pašas ceļu mūzikā un viņas muzikālo darbību. Viņa ir viena no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir kā akadēmiskā, tā baznīcas un tautas mūzika. Šopavasar saņēmusi Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada […]

Fun Flowers - labākie ziedi Rīgā

09:37
23.09.2024
49

Meklējot ideālus ziedus Rīgā, Fun Flowers ir viens no labākajiem ziedu veikaliem pilsētā. Fun Flowers, kas atrodas pašā Rīgas centrā, piedāvā plašu svaigu, augstas kvalitātes ziedu klāstu, kas ir rūpīgi atlasīti jebkuram gadījumam. Neatkarīgi no tā, vai jums nepieciešams satriecošs pušķis īpašām svinībām vai vienkārši vēlaties kādam sagādāt prieku, Fun Flowers ir ieguvis reputāciju kā […]

Aug piebaldzēni

07:54
23.09.2024
170

Inita Šimane ar dēliem Reini un Matīsu dzīvojas pa bērnu rotaļu laukumu. Puikas ne brīdi nav mierā, vienu aizraušanos ātri vien nomaina cita. Mamma vēro dēlus, abu spēles. “Matīss būšot aktieris, patīk un māk tēlot, Reinim patīk mācīties, rakstīt, varētu būt skolotājs. Abi saprotas labi, viņiem divatā vienmēr ir, ko darīt. Savu reizi sastrīdas, tad […]

Vecpiebalgā rod līdzsvaru

07:52
22.09.2024
96

“Daudz kur esmu pabijis un tagad atgriezies. Vecpiebalgā esmu mājās,” saka Jānis Roberts Krams. Pēc pamatskolas mācījās Valmierā, tad studēja un strādāja ārzemēs, bet pandēmijas laiks mudināja atgriezties. “Sakrita vairāki faktori, bet mājsēdē vienatnē nebija viegli. Atgriežoties te bija tas, ko man pēc straujā dzīves ritma, intensīvā darba, vajadzēja. Un vēl -  latviešu valoda ikdienā. […]

Sajūtas aizķeras notīs

07:42
19.09.2024
183

Dzejas dienu noskaņās Cēsu Centrālajā bibliotēkā notika komponista Jura Krūzes autorvakars. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dziesmas. Tās skan teātru izrādēs, dzied ansambļi, izpilda pats. -Kā ar jaunām dziesmām? -Nerakstās. Neesmu iemīlējies. Dziesma “Cēsīm” ar Laumas Daugišas vārdiem, ar ko sākās pasākums, ir pēdējā. Tā skanēja izrādē “Cēsnieku stāsti” kā fināla dziesma. -Kā dziesmas sāk […]

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
208

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Tautas balss

Pilsētas vidū – ne šis, ne tas

11:00
25.09.2024
27
Lasītāja raksta:

“Biju Cēsu tirgū uz garšu festivālu. Bija jauks pasākums, tikai viss bija diezgan saspiesti, nav jau ap halli daudz vietas. Tad man atkal nāca prātā doma par veco tirgus laukumu, cik ilgi tas stāvēs neapsaimniekots, neizmantots. Tā taču ir pašvaldības zeme! Pilsētas parki, laukumi sakopti, tikai tā vieta tāda – ne šis, ne tas. Cik […]

Jālabo dzelzceļa pārbrauktuve

10:59
25.09.2024
18
8
Liepas pagasta iedzīvotājs raksta:

“Dzelzceļa pārbrauktuve Liepas pagastā kļūst arvien sliktāka, segums ir bedru bedrēs. Pārbrauktuve plata, ved ne tikai pār vienu sliežu ceļu, mašīnām aizvien bīstamāk braukt. Pārbrauktuvi šķērso arī kravas transports, kas no netālās rūpnīcas izved būvmateriālus. Nāks ziema, segums bojāsies vēl vairāk. Jāaicina “Latvijas Dzelz­ceļš”, lai taču beidzot pamana, ka te vajadzīgs remonts,” uzsvēra Liepas pagasta […]

Kā motosacīkstes gar māju

10:58
25.09.2024
23
Gaujas ielas iedzīvotāja S. raksta:

“Bieži vakaros, galvenokārt brīvdienās, Cēsīs pa Gaujas ielu viens aiz otra, tādā kā barā, brauc vairāki motobraucēji, radot lielu troksni. Nezinu, vai braucamajiem noņemti trokšņa slāpētāji vai motoru troksnis tik spalgs ir citu iemeslu dēļ, bet pat dzīvoklī sajūta tāda, ka esi mototrasē. Kad lūdzu palīdzību pašvaldības policijai, man saka, lai nosaucu kāda braucamā valsts […]

Suņu rejas baida garāmgājējus

10:58
25.09.2024
26
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs jārunā par suņu pieskatīšanu. Dažos privātmāju kvartālos dzīvniekus tur pagalmos, tie aprej gājējus tik nikni, ka cilvēkiem bail iet pa ietvi garām šīm vietām. Īpaši jau mazi bērni nobīstas, kad suns, bet dažā pagalmā divi un vairāk, rejot metas gar žogu, šķiet, ka tūlīt tiks laukā no sētas un uzbruks. Manuprāt, dzīvnieku saimniekiem jānodrošina, […]

Kāpēc vairs nekursē skolēnu busiņš

15:39
20.09.2024
28
Raiskumiete raksta:

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

Sludinājumi