Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Barot “mazos brāļus” vai ne

Līga Eglīte
00:00
16.12.2017
139
Piiles Fotomarta 3 E1513323353325 1

Ziema pamazām iekaro savas pozīcijas. Prognozes dažādas – vai tā būs auksta vai mērena, taču jau novembrī gar palodzēm ložņā zīlītes un klauvē, naktīs dārzus arvien biežāk apciemo meža zvēri. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ziemā palīdz dzīvniekiem un visbiežāk rūpējas tieši par atlidojušajiem putniem. Vai barot meža ciemiņus, vai atstāt likteni mātes Dabas rokās?

Vides speciālisti un dabas draugi latvietim tik raksturīgo žēlsirdības misiju un vēlmi kādu pabarot vērtē dažādi. No krasa nolieguma – neiejaukties dabas noliktajā dzīves un izdzīvošanas ciklā – līdz pat Medību likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai. Interesants ir statistikas pētnieku konstatējums, ka vidzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji nes barību meža dzīvniekiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus dzīvnieku barošanu vērtē pozitīvi: “Vēl jau nav bīstami zemas temperatūras, bet lielāks sals var ietekmēt izdzīvošanu. Pārgaujas novadā zvēri nāk ēst uz rapša laukiem, kur zaļums krietni sadīdzis. Vai barot meža zvērus pie privātmājām, lauka malā izberot barību, – tas ir diskutabli. Tā var iepazīt dzīvo dabu, redzēt tuvāk, bet tas veicina arī nevajadzīgu dzīvnieku baru koncentrēšanos kādā vietā.”

Pēdējos gados populāra ir dzīvnieku un meža putnu fotografēšanas metode, veidojot speciālas barotavas pievilināšanai. Cilvēki aizraujas ar nakts redzamības kameru uzstādīšanu māju tuvumā. Rezultāti ir pārsteidzoši, jo, piemēram, atklājas, ka plēsīgie dzīvnieki droši ienāk pagalmā, stirnas staigā gar logiem, un redzams, ka lapsa vai jenotsuns regulāri izēd suņa bļodu.

Jānis Bušs, DAP Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs, uzskata, ka visam jābūt saprāta robežās: “Meža putnus un zvērus vajadzētu barot tikai tad, kad ir lielais sals un tiešām grūti atrast ko ēdamu. Barību nedrīkst sagāzt kaudzēs, jo tam var būt negatīvas sekas: veidojas lieli dzīvnieku bari, vairāk visu posta, kā arī tādās vietās savairojas dažādas infekcijas. Mežacūkas nav pilnībā izmirušas, Cēsu pusē tīrumos un mežos ir konstatēti svaigi rakumi, nesen atklāts arī Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Pārgaujā.

Vairākās vietās, gan Pārgaujā, gan Līgatnē pie Ķempjiem, iedzīvotāji sūdzas, ka staltbriežu bari nāk uz tīruma un plēš ruļļos satīto un plēvēs iesaiņoto lopbarību. Ja dzīvniekus barotu mežā, tie nenāktu postīt laukus un dārzus. Ruļļus vēlams aizvest uz šķūni, neglabāt klajā vietā.”

Kā barot meža zvērus, precizē Virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns: “Meža zvērus nedrīkst barot ceļa tuvumā. Piemēram, ja dzīvojamā māja ir ceļam vienā pusē, mežs otrā – tas pakļaus barības meklētājus un arī autovadītājus nevajadzīgam riskam. Ja baro, tad tas jādara regulāri, jo dzīvnieki pierod nākt un pārbaudīt. Lielajā salā ar “pliku sienu” nepietiks, jādod arī sulīgā barība – saknes. Stirnu barotavas būvē, bet reti. Tās netiek obligāti uzskaitītas un pārbaudītas. Par Cēsu pusi nav zināms – cik to ir un vai ir jaunas. Savukārt mežacūkām ir speciālas graudu barības mucas ar dozatoru. Mednieki tādas gatavo paši, tie, kam vairāk līdzekļu, pērk. Tā mežacūkas piesaista konkrētai vietai, tad var kontrolēt dzīvnieku skaitu, kā arī barība nenobirst uz zemes un nevairojas baktērijas.”

Gadu gaitā novērots, ka vairākums pilsētu un ciematu iedzīvotāju ziemā vēlas pabarot putnus, gādā graudus, krāj maizes garoziņas, doniņas, speķa ādiņas. Arī piedāvājums Cēsu un apkārtnes veikalos ir gana plašs. Vairāki aptaujātie stāstīja, ka aizvadītajā nedēļā iegādājušies barotavas, sau­lespuķu un dažādu sēkliņu maisījumus.

Ornitologs Gaidis Grandāns nosauc vairāk nekā desmit putnu sugu, kuri ziemās tuvojas apdzīvotām vietām un visbiežāk apciemo barotavas. Tie ir pielāgojušies labumiem, ko var iegūt, uzturoties blakus cilvēkiem: zīlītes – lielā, pelēkā un zilzīlīte-, dzilnītis, sīlis, lauka un mājas zvirbuļi, dzeņi – dižraibais, mazais, vidējais un baltmuguras -, kā arī pelēkā dzilna, ķivulis, žubīte un ziemas žubīte, dižknābis, plukšķis, melnais mežastrazds, mājas balodis. Protams, arī putnu, tāpat kā meža zvēru, uzticību nedrīkst pievilt, ja iesākts, jābaro visu ziemu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
34

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
103

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
96

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
164

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi