Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā tiesnešu zvēresta došanas ceremonijas laikā Rīgas pilī.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darbību Latvijas iedzīvotāji vērtē vispozitīvāk, liecina pēc “Neatkarīgās Rīta Avīzes” pasūtījuma pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja. Starp sešiem augstāko darbības novērtējumu guvušajiem politiķiem gan latviski runājošo, gan krieviski ģimenē runājošo respondentu favorītu vidū atrodami tikai divi politiķi – Vējonis un Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs. Turklāt šo politiķu izvietojums topā būtiski atšķiras.
Latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū Vējoņa darbība ir visaugstāk vērtētā, bet krieviski runājošo vidū prezidents ierindojas tikai trešajā vietā. Savukārt Lemberga darbība latviski runājošo vidū guvusi tikai sesto augstāko vērtējumu, bet krievvalodīgo grupā – otro.
To respondentu īpatsvars, kas Vējoņa darbību vērtē negatīvi, abās etniskajās grupās ir gandrīz vienāds – 21,3% un 20,4%, bet Lemberga darbības vērtējuma viedokļi krasi atšķiras. Proti, 44,5% latviski runājošo respondentu viņa darbību vērtē negatīvi, bet tikai 9,5% krievvalodīgo domā tāpat.
Salīdzinot ar 2016.gada decembrī veikto aptauju, Lembergs savas pozīcijas saglabājis krievvalodīgo reitingā, bet latviski runājošo vidū viņš no trešās augstāk vērtētās pozīcijas noslīdējis līdz sestajai. Politologs Ivars Ijabs atzīst, ka Lemberga vērtējuma kritumam ir saikne ar tā dēvētās oligarhu lietas un Rīdzenes sarunu aktualizēšanu, taču kopumā Lemberga vērtējumu šīs svārstības nav būtiski ietekmējušas.
Visu respondentu vidū viņš arī šajā aptaujā saglabājis otro augstāko pozīciju ar lielāko skaitu viņa darbību pozitīvi vērtējošo respondentu. Vēl vairāk – pozitīvi viņa darbību vērtējošo skaits pieaudzis par 2,9 procentpunktiem, kamēr negatīvi vērtējošo pieaudzis vien par 0,8 procentpunktiem.
“Politiķim ir svarīgi, lai viņam būtu pozitīvs reitings, bet ir politiķi, kam vienlaikus ir gan augsts pozitīvais vērtējums, gan negatīvais, un tas netraucē būt ievēlētam. Piemēram, Ušakovam latviešu vidū ir augsts negatīvais vērtējums, bet viņš to neņem vērā,” saka eksperts.
To apliecina arī aptaujas rezultāti. Ja latviskās respondentu grupas izveidotajā augstāk vērtēto politiķu sešniekā nav ne Rīgas mēra Nila Ušakova (S), ne viņa vietnieka Andra Amerika (GKL), tad krievvalodīgo vidū Ušakova darbība ir vispozitīvāk vērtētā, bet Amerika – piektā augstāk vērtētā.
Latvieši nav ari pārāk augstās domās par no “Saskaņas” saraksta Eiropas Parlamentā ievēlēto Andreju Mamikinu vai “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču, bet krievvalodīgo vidū augsti netiek vērtēts ne finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), ne Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), ne tiesībsarga Jura Jansona sniegums.
Starp abu etnisko grupu veidotajiem topiem vērojama vēl viena būtiska atšķirība – krievvalodīgie savās simpātijās ir noturīgāki. Salīdzinot ar 2016. gada nogalē veikto aptauju, šis etniskās grupas favorītu sešniekā vērojama tikai viena personāža nomaiņa. Viņi kaut kādu iemeslu dēļ vīlušies “No sirds Latvijai” līderes Ingunas Sudrabas sniegumā. 2016. gadā viņa bija politiķe ar piekto labāk vērtēto sniegumu, taču aizvadītajā decembrī no topa sešinieka pazudusi, nonākot septītajā pozīcijā. Viņas vietu ieņēmis Rīgas vicemērs Ameriks. Turklāt viņš šo pozīciju ieņēmis, neizjaucot topa kārtību.
Savukārt latviski runājošo respondentu veidotajā sešniekā politiķi ne tikai samainīti vietām, bet parādījušies pat jauni. Topu pametis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un bijušais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, kas nu cenšas sevi pierādīt Rīgas domes opozīcijā. Viņu vietā nākusi finanšu ministre, kas no 15. vietas 2016.gada topā nu nokļuvusi trešajā, bet Saeimas priekšsēdētāja no 16. vietas pakāpusies līdz ceturtajai.
Komentāri