Saglabāt vēsturisko

Logi ir mājas, arī pilsētas, apkārtnes acis. Tik dažādi – lieli, mazi, ar rūtīm un bez, jaunlaiku un veci, no dažādiem materiāliem meistaru gatavoti, tie pilda savu galveno uzdevumu – ienes telpās gaismu. Un reizē arī atklāj ēku. Tā bijis gadsimtiem. Ejot garām kādam namam vecpilsētā, lai cik tas būtu skaists vai pat pussabrucis, logi ir tie, ko ieraugām pa gabalu. Arī bez sīkākām detaļām, tie atklāj īpašnieka izpratni    un prasmi samērot dažādus laikus.

Kultūrvēsturiskais mantojums ir gan īpašnieka lepnums, gan viņam sabiedrības uzlikts pienākums un prasība to saglabāt. Logi ir būtiski katrā mājā, vai tā vecpilsētā vai kaut kur nomaļus. Vecai mājai nepiederas jaunais, bet varbūt tomēr.

Logi atklāj pilsētas šarmu

Arhitekts Imants Timer­manis vērtē, ka Cēsu vecpilsētas namiem ir triju veidu logi. “Vecie logi ar gadsimta elpu, tad ir jaunie logi, kas atbilst mūsdienu tehnoloģijām, un ir logi, kas vienkārši pilda funkciju.    Ir vajadzīgi visi. Mūsdienīgie    atbilst laikmetam, kaut bieži vien estētiskais risinājums nesakrīt ar to, ko mēs gribētu redzēt. Tas ir stāsts par materiālu izvēli,” saka I.Timermanis un uzsver, ka pēdējos gados cilvēku izpratne ir krietni augusi, nevar salīdzināt, kā bija pirms gadiem divdesmit. ”Īpaši jaunā paaudze saprot, ka vecais ir vērtība. Viņi jauno prasmīgi izmanto atbilstoši vecajiem principiem. Ir daudz labu piemēru. Protams, gribētos, lai    pārmaiņas notiek ātrāk, lai Cēsu vecpilsēta atdzimst senatnīga, bet jārēķinās ar materiālajām iespējām,” teic arhitekts.

“Katram materiālam ir savas īpašības, kuras nav iespējams ne aizvietot, ne imitēt. Viss. Dažādos laikmetos dažādiem būvveidiem ir bijuši savi priekšnoteikumi – tehniski, ekonomiski, sociāli    un vēl citi,” saka arhitekts      Raitis Jelēvičs un piebilst, ka, ejot pa Cēsīm vai citviet, redzot kādu vecu ēku, logus vērtē    galdnieka skatījumā. “Kur ultravioletais starojums pastrādājis, kur izmantota lineļļa, kur koks izdēdējis, kur kāda krāsa izmantota. Redzu, kurus vecos logus vēl var glābt. Sa­vulaik vecajam rātsnamam Rīgas ielā logi bija līdz ar sienas plakni, bija arī dekoratīva kleida. Tas ēkai deva sava laika akcentu.    Tāpat bija arī    Harmonijas namā. Labu gribot, logi tika iedziļināti, bet fasādes raksturs uzreiz cits. Bet tas ir atgriezeniski, to kādreiz var labot,” saka arhitekts.

Viņš pastāsta, ka savulaik latvieši strīdējušies ar zviedriem par logu metāla detaļām, melnajām eņģēm, stūrīšiem. Kaimiņi tos krāso loga krāsā, paliek neliels profils, zemcilnis, kāpēc mums melns. “Kā gatavoja metāla detaļas? Kalējs to uzkarsēja līdz tuvu sarkanam, tad iemeta lineļļā, un tās kļuva melnas. Ar nevienu krāsu ko tādu izdarīt nevar. Tādas, lūk, tradīcijas,” skaidro R.Jelēvičs.

Viņš uzsver, ka plastmasas logi vecpilsētā pieder agrākiem gadu desmitiem. “Tie ir noliegti. Gan no koka, gan plastmasas logu ar mūsdienu tehnoloģijām var izgatavot, kas izskatās vecajā stilā. 19.gadsimta ēkām ir tā sauktie gropes logi, ārējā vērtne veras uz ārpusi, iekšējā- uz iekšpusi. Tagad ir verami, atvāžami logi, kuros ar furnitūru iezīmētas rūtis. Tā tāda mānīšanās, bet- kāpēc? Tāpat var runāt par dažādu pakešu logu funkcionalitāti,” pārdomās dalās arhitekts.

Mācīt izpratni un darīt pašiem

Trīs dienas Jaunraunas muižā, biedrības “Cēsu mantojums” aicināti, vairāk nekā desmit interesenti    apguva un nostiprināja prasmes vēsturisku logu restaurācijā un uzturēšanā. Lai saglabātu Cēsu novada kultūrvēsturisko mantojumu, to kvalitatīvi atjaunotu,      restaurētu un attīstītu, kā arī veicinātu sabiedrības izpratni par Cēsu novada kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām un to saglabāšanu, pašvaldība ar biedrību noslēgusi deleģējuma līgumu. Biedrībā ikviens var saņemt individuālas konsultācijas ar restauratoriem, arhitektiem, arheologiem, būvspeciālistiem, pilsētplānotājiem par vēsturisko ēku, teritoriju atjaunošanu un restaurāciju. Biedrība rīko lekcijas un meistardarbnīcas.   

“Iepazināmies ar biedrības vadītāju, viņš apskatīja muižu un ierosināja, ka te varētu organizēt meistardarbnīcu. Protams, piekritām,” stāsta Jaunraunas muižas saimnieks Gints Baškevics, bet saimniece Vineta uzsver, ka vīrs un meita iemācījušies, kā atjaunot logus, un tagad pamazām varēs darīt paši.

Pagājušā gadsimta 80.gados muižā strādāja topošie arhitekti, ēka tika uzmērīta, tad arī uzlika jumtu, nomainīja logus, durvis. Logi toreiz ielikti atbilstoši 19. gadsimta tehnoloģijām. G.Baš­kevics atklāj, kad ēka nopirkta, domājuši, ka ēkai logi jāmaina, bet, aptaujājot meistarus, piedāvājums bijis pārāk dārgs.    “Arī vecie logi ir gana labi, un tagad prieks, ka nenomainījām, jo vecie logi tikai    jāsakopj, jāatjauno, un tie vēl ilgi kalpos. Durvis gan nomainījām, bet pēc veciem zīmējumiem,” pastāsta G.Baške­vics un piebilst, ka muižai ir 15 logi.

Meistardarbnīcā interesenti mācījās attīrīt logus no pārklājumiem, labot koksnes bojājumus, stiklot ar lineļļas tepi, krāsot ar lin­eļļas krāsām, attīrīt un gruntēt metāla daļas “Būtiskākais ir iegūt zināšanas, lai    pats varētu veikt nepieciešamos darbus, kopt un uzturēt savu īpašumu. Tikpat svarīga kā atjaunošana, ir arī logu kopšana, par ko bieži aizmirst,” atgādina biedrības vadītājs Jānis Tolpežņikovs un pastāsta, ka biedrības rīkotās meistardarbnīcas ir ļoti pieprasītas. Vienmēr interesentu ir vairāk, nekā iespējams uzaicināt. Ja vien rodas izdevība, meistardarb­nīcās piedalās cilvēki no citiem novadiem un pilsētām. “Viņi ne tikai iemācās, bet atstāj    te savu darbu, un tas ir ieguvums vēsturiskā īpašuma saimniekam,”uzsver J.Tol­pežņi­kovs un piebilst: “Meistar­klases ir bez maksas. Tās ir kā burkāns    šaubīgajiem, tiem, kuri nezina, īsti neizprot, kādas vērtības ir viņa īpašumā, ka ne viss, kas izskatās vecs, ir jāizmet vai jāsadedzina. Pašiem darot un redzot rezultātu, domas mainās, iegūtas prasmes var likt lietā, ar tām dalīties.”

Biedrība katru vasaru meistarklases rīko    citā vietā novadā. Tās bijušas Cēsīs, Līgatnē, Vecpie­balgā. Kā uzsver J.Tol­pežņikovs, lai interesentiem tuvāk mājām.    Diemžēl šogad pašvaldības finansējums biedrībai tika piešķirts mazāks. 2023. gadā deleģēto uzdevumu veikšanai pašvaldība biedrībai atvēlēja 21 060 eiro, šo­gad – 10 000 eiro. Pašvaldība izvērtējusi iespēju 2024.gadā samazināt deleģēto uzdevumu biežumu un piekritusi veikt līgumā grozījumus, ka proporcionāli veikto uzdevumu samazinājumam tiek samazināts pašvaldības finansējums.    “Tas, protams, ietekmē to, ko darām. Meistar­darbnīcās varam uzņemt mazāk dalībnieku, pasniedzējiem samaksa par darbu ir palielinājusies. Cenšamies piedalīties dažādos projektu konkursos, piesaistīt finansējumu,” stāsta biedrības vadītājs un piebilst, ka    koka logu restaurācijas meistardarbnīca Jaunraunā rīkota gan par pašvaldības piešķirto naudu, gan Vidzemes kultūras programmas finansējumu. “Ja būtu finansējums, rīkotu vairāk meistardarbnīcu, lekcijas, jo interese ļoti liela,” bilst J.Tolpežņikovs.

Jaunraunas muižas pagalmā dzirdami norādījumi: “Tur vēl jāizlīdzina, tepi klāj uzmanīgāk.” “Grūti nav, bet laikietilpīgi gan,” vērtē cēsniece Zane Sērmaukša. Trijās dienās desmit interesenti sakopa un atjaunoja trīs muižas logus.

“Tie ir muižas telpu logi, kurās nākamgad atvērsim koprades virtuvi. Te meistarklases varēs rīkot novada mājražotāji, būs vieta sabiedriskiem pasākumiem,” atklāj muižas saimniece Vineta un piebilst, ka ģimenei māja par lielu, bet tāda koprades virtuve būs atvērta ikvienam.   

Daloties pārdomās par vēsturisku ēku atjaunošanu, J.Tol­pežņikovs uzsver, ka ar biedrību sadarbojas, ar speciālistiem konsultējas    tie, kuri    īpašumus ir iegādājušies, nevis mantojuši. “Viņi apzināti    nopirkuši kultūrvēsturisku ēku un pret to izturas ar pietāti. Problēma ir ar mājām, kurās īpašnieki dzīvo paaudzēs un trūkst līdzekļu, lai tās uzturētu, remontētu. Reti kāds vecpilsētā nopērk    īpašumu kā investīciju, lai pelnītu. 

Ir viegli sadarboties ar cilvēkiem, kam ir sapratne un interese. To labi    redzam līdzfinansējuma konkursā Cēsu novada teritorijā    kultūras pieminekļu saglabāšanai. Konkursa mērķis ir atbalstīt un veicināt kultūras pieminekļu saglabāšanu, restaurāciju sabiedrības interesēs un uzlabot iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, ” saka biedrības vadītājs un atzīst, ka, lai gan ir noteikts, kā Cēsu vecpilsētā saglabājamas un atjaunojamas kultūrvēsturiskās mājas, ja kāds ko izdara uz savu galvu, sodi ir mazi. Būtiska ir uzraudzība.

UZZIŅAI

Ēku logi ir restaurējami, tie nomaināmi tikai tad, ja to atjaunošana nav iespējama. Ēkās, nomainot logus, tie skatā maksimāli ir tuvināmi ēkas oriģinālajiem vai ēkai stilistiski analogiem citu ēku oriģinālajiem logiem. Ēkām, kuru kultūrvēsturiskā vērtība, atbilstoši veiktajam kultūrvēsturiskajam novērtējumam, nav augsta, pieļaujama logu dalījuma vienkāršošana, ar noteikumu, ka vienlaicīgi tiek mainīti visi no publiskās ārtelpas redzamie logi un harmoniski iekļaujas ēkas fasāžu arhitektoniskajā risinājumā. No publiskās ārtelpas redzamo logu nomaiņas gadījumā, visām logu pamatdaļām (veramām un neveramām) ir jābūt vienāda platuma rāmjos; logu stikli no publiskās ārtelpas redzamajos logos nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu. Logu un no publiskās ārtelpas redzamo ārdurvju konstrukcijas materiāls – koks.

(Cēsu novada domes 2022.gada 10. februāra saistošie noteikumi Nr.4)