Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+2° C, vējš 2.72 m/s, R vēja virziens

Saglabāt vēsturisko

Sarmīte Feldmane
16:33
18.10.2024
616
Vmuiza5

Patlaban Zirgu stacija - balta ēka šosejas malā.

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.

 “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele.

Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot garām, mamma vienmēr pievērsa uzmanību šai ēkai,” pastāsta Sigitas meita Luīze, bet Sigita uzsver, ka katra ēka gaida un pieņem savu īsto saimnieku.

“Vecajās ēkās ir dzīvība. Tās ir praktiskas. Cik cilvēku ieguldījuši darbu, lai tās taptu! Ja šodien ir dažādi instrumenti, šo ēku cēla vietējie zemnieki. Kā viņi varēja pacelt lielos akmeņus! Šādas ēkas ir daudz greznākas nekā šodien celtās. Tās ir vērtība, kurai nedrīkstam ļaut izzust,” pārliecināta Luīze.

Līdztekus Zirgu pasta stacijas    atjaunošanai Sigita arī pēta vēsturi, pa gabaliņam vien vāc kopā gan arhīvos un muzejos atrodamo, gan veselaviešu stāstus. Viņa skaidri zina, ka, ieejot stacijas ēkā, būs tās vēstures stāsts. Tajā atklājas aizvien kas jauns.

1857.gadā jau bija izbūvēts 180  verstu garš posms no Ples­kavas līdz Veselavai, un Vidze­mes guberņas pārvaldes iestādes sāka risināt jautājumu par valsts nozīmes pasta līnijas izveidošanu no Veselavas līdz Cēsīm un tālāk līdz Straupei, kur tā pieslēgtos St. Pēterburgas – Rīgas pasta ceļam.

1861.g.19. jūlijā Cēsu apriņķī sāka kursēt vietējās bruņniecības izveidotais apriņķa pasts. Tā ierīkošanas iniciatori un tiešais organizētājs bija Veselavas muižas īpašnieks barons Teofils fon Kampenhauzens un bruģu tiesnesis Grīnblats. Jaunais pasta ceļš gāja no Cēsīm caur Ve­selavas, Nēķena, Vecpie­balgas, Vestienas un Bērzaunes muižu uz Pļaviņām.

“Ir rakstīta Kampenhauzena vēstule, kurā minēts, kur Ve­selavā Zirgu pastā atradīsies kungu gals, kur nakšņos kučieri, kur  pastnieki,” stāsta S.Norvele un atgādina, ka Veselavas zirgu stacija bija viena no Vidzemes sakaru tīkla punktiem, kas nodrošināja satiksmi no Sanktpēterburgas uz Rīgu un tālāk uz Rietumeiropu. Te ceļinieki varēja nomainīt nogurušos zirgus, paši atpūsties. Stacijā iegriezās gan vietējie zemnieki, gan dažādos uzdevumos braucošie Krie­vijas un arī ārvalstu ierēdņi, garīdzniecības un bruņniecības pārstāvji.

 Viņa rāda Augusta Ruskas, dzimuša 1898.gadā, atmiņas. Viņa vecāki Trīne un Dāvis bijuši rentnieki Veselavas Zirgu pastā no 1899. līdz 1901. gadam un atkal 1904.gadā. Viņš arī uzzīmējis ēkas plānu, kādu atceras. A.Rus­ka atminas, ka virs rentnieka gala bijusi liela istaba pasta puišiem. Kas bijis virs kungu gala, viņš nezinājis stāstīt, bet kaut kur kungu galā atradušās istabas ar gultas vietām, kur pārgulēt pārbraucējiem.

“Zirgu pasta saimnieks toreiz bija tāds Zande. Viņam bija noņemtas abas kājas. Laukā izbīdīja uz krēsla. Visu to kungu būšanu vadīja divas vecas jaunkundzes Alma un Zelma. Zirgu pastā vienmēr bija jābūt zirgiem. Pārvadāja darīšanu cilvēkus. Laikam kāda takse ar bija.

No Veselavas veda uz Drus­tiem, Gatartu, Ranku, Launkalni, uz otru pusi tikai līdz Kaķu krogam.    Gadījās arī pārvadāt bagātus cilvēkus. Dzirdēju reizēm pasta puišus savā starpā lielāmies: “Man kunde par rubli.” Noteikti katram zirgu puišam bija savs ilkss pulkstens, un, kad brauca, tad tas skanēja glag – glang,” stāstījis Augusts Ruska.

Sigita rāda Veselavas Zirgu pas­ta pastnieka fotogrāfiju. Tā ir viena no pirmās vēstures ekspozīcijas, kas bija iekārtota, lai radītu priekšstatu gan par ēku, gan zirgu pasta vēsturi un dažādu gadu notikumiem. “Pastnieki bija vieni no pelnošākajiem, arī skolotājiem atalgojums bija mazāks,” bilst saim­niece.

Sigita stāsta, ka diemžēl nav atrasti inventarizācijas akti, kāds bija ēkas plānojums, lai saprastu, kas pārbūvēts.  “Atklājām dubultus griestus, vismaz pusmetra spraugu. Tur atrada tukšas patronas, bet neko citu. Domājam, tā bijusi slēptuve,” pastāsta saimniece un piebilst, ka zem ēkas ir liels velvēts pagrabs, sauss.

Ziņu, kā gadu gaitā ēka izmantota, trūkst. Ilgus gadus Zirgu pasta stacijas ēkā bija kopsaimniecības kantoris. Blakus lielā klēts ir kalpojusi graudu glabāšanai. Otrs lielais šķūnis, kas bija zirgu novietne, iebrauktuve, noderēja, lai ierīkotu darbnīcu, garāžu.    Aiz stacijas kādreiz bija stallis. “Pēc nostāstiem zinu, ka te bijusi arī zvanu stacija, strādājis vet­ārsts, frizieris, arī dzīvojuši cilvēki,”    stāsta Sigita un atklāj, ka iekštelpas sāks apgūt ar kādreizējo ķēķa galu. No kopsaimniecības laikiem mantojumā palicis vienīgi seifs sienā, tik mazs, ka nevar saprast, ko tādā glabāt. Vēl ir arī    varens plakāts ar uzrakstu: “Ļaužu darbs ir maizes tētis, zeme – maizes māmulīte.” Saim­niece atklāj, ka atstās arī kādu skārda krāsni kā sava laika liecību.

Kas būs Veselavas Zirgu pasta stacijā, viņa pagaidām neatklāj. “Pagalmā zem asfalta noteikti ir bruģis, tas redzams fotogrāfijās. Ēkai ir kaļķa krāsojums, nākamgad droši vien būs jāatjauno. Esam lūguši atļauju izkopt ceriņus ceļa joslā, tie pārauguši,    gribas iestādīt kaut ko skaistāku, ziedošu. Jākārto kanalizācija, apkure. Novembrī ēka būs izgaismota, būs arī uzraksts “Veselavas Zirgu pasta stacija”,” pastāsta Sigita.

Saimnieki ne tikai atjauno veco ēku, kas vismaz simts gadu kalpojusi sabiedrībai, bet to arī atvērs publikai. “Veselavas Zirgu pasts atkal būs vaļā,” saka saimniece un piebilst, ka nams ir 464 kvadrātmetrus liels. Pēc kopsaimniecības likvidācijas kantora ēka ieguva jaunus īpašniekus, ilgi stāvēja neizmantota. Tagad tā pamazām paceļas no nolemtības, attīrīta no gadiem krātiem atkritumiem un kultūrslāņa.

Lukturis
Lukturis pie ēkas sienas.
Vmuiza1
Veselavas Zirgu pasta stacijas īpašniece Sigita Norvele un meita Luīze arī citiem atklāj pasta vēstures lappuses.
Vmuiza2
Iekštelpās darāmā vēl ļoti daudz.
Vmuiza3
1900. gads. Veselavas saimniecisko dzīvi izmainīja jaunuzceltā Zirgu pasta stacija.
Vmuiza6
Pirms pāris gadiem ēku ieguva jaunie īpašnieki.
Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
26

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
45

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
39

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
172

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi