Aktualizējam. Kad koks jācērt

Lielie vēji kārtējo reizi aktualizēja drošību un dabas spēka neparedzamību. Cik pasargāti esam no lūzušiem kokiem? Savukārt karstās dienas atgādināja, cik nozīmīgi, kāda vērtība ir koki, dodot patvērumu no saules. Cēsis ir zaļa pilsēta, to apzinās paši pilsētnieki, to allaž uzsver viesi. Pašvaldības uzdevums ir gādāt gan par to, lai iedzīvotāji justos droši, gan, lai tiktu uzturēta zaļā zona un koki pilsētā. Kokus aizsargā gan Ministru kabineta Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, gan    pašvaldības Saistošie noteikumi “Par koku ciršanu ārpus meža Cēsu novadā”. Tajos būtiskākais – katrs īpašnieks ir atbildīgs par kokiem, kas aug viņa īpašumā. Pašvaldība par saviem, privātīpašnieks par saviem. Koks ir vērtība, to nocērtot, jāmaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu.

Koki ir vērtība. Tas jāsaprot

Lielā vētra, kas izpostīja Cēsu Meža kapus, pasargāja pilsētu. “Citur Cēsīs bojājumu nebija. Pēdējos gados reti ir gadījumi, kad jāsauc papildspēki, lai atbrīvo ietvi, bet arī nelielā vējā var nokrist    kāds zars,” saka Īpašu­ma apsaimniekošanas pārvaldes pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Signe Ķerpe.

Īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes darbinieki ikdienas gaitās piefiksē, ja ir aizdomas, ka kāds koks varētu būt bīstams vai tam ir redzamas problēmas, tāpat ziņo iedzīvotāji, informē parku apsaimniekotāja darbinieki. “Ja šķiet, ka koks jāzāģē, tad to apseko Ainavu aizsardzības komisija, ja kopšana, tad pašvaldības īpašumā pakalpojuma sniedzējs, bet privātajos saimniekam jāgādā pašam,” skaidro S.Ķerpe. Ainavu aizsardzības komisija strādā Cē­sīs un Vaives pagastā. Citos pagastos un Līgatnē šie jautājumi ir apvienību pārvalžu pārziņā. Ja ir problēmsituācija, komisija izbrauc konsultēt.

“Lai pilsētā un ciematos, arī lauksaimniecības zemē nozāģētu kādu koku, noteikumi ir vienādi. Būtisks ir koka apkārtmērs- 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Noteikumi neattiecas uz augļu kokiem,” stāsta S.Ķerpe.

Lai koku nozāģētu, tā īpašniekam jāraksta iesniegums pašvaldībai. Ja ciršana plānota daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā, iesniegumam klāt jābūt    dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, ja    koku ciršana paredzēta kopīpašuma teritorijā, nepieciešams rakstisks zemes īpašnieku saskaņojums.

“Saņemam daudz iesniegumu. Iemesli,kāpēc kāds vēlas pilsētā nozāģēt kādu koku, ir dažādi. Koks bojā ēkas pamatus, kalst vai jau nokaltis, aizēno logus. Dažkārt aicina pašvaldības speciālistus, lai apskatās, vai koks ir bīstams, bet to nedarām. Pašam īpašniekam ir jākonsultējas ar arboristu, kurš koku novērtē. Neesam arboristi, varam koku tikai apskatīt, arborists var tajā uzkāpt, novērtēt, zina slimību pazīmes. Ja viņš pasaka, ka koks bīstams, tad īpašniekam jāraksta iesniegums, un komisija brauc novērtēt,” īpašniekiem būtisko atgādina S.Ķerpe un piebilst, ka arborista pakalpojumi ir par maksu.

Dažkārt kaimiņi uztraucas, ka blakus īpašumā ir, viņuprāt, bīstams koks, bet īpašnieks uz vietas nedzīvo vai arī neliekas ne zinis. S.Ķerpe skaidro, ka tad var vērsties pašvaldībā, speciālisti runās ar īpašnieku. Ja viņš uzskatīs, ka koks bīstams, viņam arī jāraksta iesniegums.   

Speciāliste arī uzsver, ka pilsētā koku neļaus nozāģēt tikai tāpēc, ka tas aizēno kādu logu. Īpaši tiek izvērtēts, ja iecerēta būvniecība. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par koku nociršanu jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu. Maksa tiek aprēķināta    pēc noteiktiem koeficientiem. Ja koks ir bojāts, nav jāmaksā, ja ne,    zaudējuma atlīdzība dabai atkarīga no koka sugas, apkārtmēra, kādu kaitējumu tas nodara, cik koku apkārt.     

Lai koki pilsētā būtu gan skaisti, gan, lai tiem būtu iespējami garš mūžs, jārūpējas regulāri, ne reizi no reizes.    “Ir darbi, kurus veic katru gadu. Reizi divos gados, piemēram, polardējam liepas Uzvaras bulvārī, Vienības laukumā, Raunas ielā. Par koku kopšanu ar uzņēmēju ir līgums par noteiktu summu, bet ne katru gadu šī nauda tiek izlietota,” stāsta S.Ķerpe un atgādina, ka diemžēl aizvien ir cēsnieki, kuri kokus galotņo. Galotņošana un polardēšana nav viens un tas pats. Polardēt nozīmē regulāri nogriezt visus zarus vienā un tajā pašā vietā. Tā ir viena no dekoratīvajām kokaugu kopšanas metodēm, samazina zaru vainagu, lai tas vējā stabilāks, lai kokam ilgāks mūžs.     

“Nozāģēt kokam galotni, tā    ir vēsture, un sen tā vairs nedara. Arboristi to nemaz nedrīkst darīt, ja arī klients ko tādu izdomājis. Ja kāds domā, ka, nozāģējot galotni, padara koku mazāk bīstamu, ir tieši otrādi -    pēc pieciem, trim gadiem kokā izveidojas dobums, izaug atvases, kuras vējš lauž,” skaidro      S. Ķerpe    un atzīst, ka bijis, kad ieraugi, ka kāda koka vairs nav. Tādi gadījumi ir reti. Šogad nav bijis. “Cēsnieki zina koka vērtību, uztraucas, redzot, ka kāds tiek zāģēts, interesējas, vai drīkst to darīt, vai pašvaldība ir informēta. Pilsētā ir arī gana lielas mežu platības. Tur ciršanas noteikumi citi, tie ir Valsts Meža dienesta pārziņā,” stāsta S.Ķerpe.

Cēsis ir zaļa pilsēta. Lai tāda būtu arī nākotnē, jādomā šodien. “Stādām katru gadu, atkarībā no vietas tiek izvēlēta koku suga. Tas ir ainavu arhitektes ziņā. Šopavasar Pētera ielā iestādījām bērzus, jo tur jau ir bērzi, pirms tam -liepas, jo tās tur aug,” pastāsta S.Ķerpe un uzsver, ka pilsētā koku nevar būt par daudz.

Var pagarināt mūžu

Arborists Kristaps Liepiņš no SIA “Zīle rokā” gādā par kokiem Cēsīs. Viņš uzsver, ka Cēsīs jau gadiem rūpējas par kokiem pilsētā un atvēl arī finansējumu.    “Pašvaldības apstādījumu stāvoklis ir labs. Pie privātmājām situācija ir individuāla. Ir cēsnieki, kam patīk koki, ir tādi, kam tie traucē. Sabiedrībā nav vienota uzskata, ka koki ir vērtība, ka par tiem jārūpējas,” saka K.Liepiņš.  Viņš pastāsta, ka strādājot saticis dažādus cilvēkus, arī attieksmi pret to, ko dara. “Izpratne par kokiem, to mūžu, bīstamību, kopšanu atšķiras laukos un pilsētā.    Laukos izpratne ir lielāka. Pil­sētnieki, kuriem neviens koks nav pašu īpašumā, bieži vien nespēj pieņemt, ka kāds, viņuprāt, skaists koks tiek nozāģēts. Kad ierauga jau nozāģētu un ka vareno koku turējusi vien miza, tad gan kļūst domīgi,” pastāsta arborists un ar smaidu piebilst, ka īpašas attiecības ar kokiem ir sētniekiem.   

Arboristiem darba pietiek. Ar gandarījumu K.Liepiņš stāsta, ka ir daudzi, kuri vēlas paildzināt koka mūžu, bet ne mazāk ir to, kuriem galvenās rūpes, lai koks netraucē. Tad arī rodas nesaprašanās. “Visbiežāk cilvēki uztraucas, jo viņiem šķiet, ka koks ir bīstams, ka tas tūlīt nolūzīs. Ne jau vienmēr tā ir. Aizvien biežāk tomēr izvēlas sakopt un saglabāt kokus, jo arī tie ir īpašums ar savu vērtību. Karstajās vasarās to ikviens saprot. Taču jāatceras, ka neviens nav pasargāts no dabas stihijām un kādu dienu jau katrs koks vai nu nolūzīs, vai to nozāģēs. Riski ir jāizvērtē, un nocirsti tiek tikai bīstamie,” ikdienas vērojumos dalās arborists un uzsver, ka tikko kādu koku nozāģē, vietā jāstāda cits. Ne vienmēr tā notiek. “Stādīt noteikti varētu vairāk,” pārliecināts K.Liepiņš.   

Arī pagastos, ja ar pašu spēkiem un prasmēm nepietiek, palīgā aicina profesionāļus. “Kad kapsētās bīstami koki, paši neriskē,” uzsver K.Liepiņš un pastāsta, ka sadarbība bijusi ar    Amatas apvienības pārvaldi, strādāts Ieri­ķos, pie Nītaures skolas parkā un kapsētā. “Katrs koks kādam    pieder, un īpašnieks ir atbildīgs par kaimiņu, garāmgājēju un braucēju drošību,” atgādina arborists.   

Regulāri apseko un kopj

Vecpiebalgas apvienības pagastos ir gan skaisti parki, gan vecas kapsētas. Apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja uzsver, ka šovasar vēji Vecpiebalgas pusi sau­dzējuši.    “Pašu spēkiem bīstamos kokus esam izzāģējuši. Ja vajadzīgs pacēlājs, tad meklējam profesionāļus,” stāsta pārvaldes vadītāja un atgādina, ka koku apsekošana pašvaldības īpašumos ir pagastu saimnieku ikdienas darbs.

Pēdējo reizi iedzīvotāju iebildumi, neizpratne, kāpēc tiek zāģēti vecie koki, bija, kad pašvaldība kopa Vecpiebalgas muižas parku. “Ne katrs bija apmierināts un izprata, ka tas tiek darīts pašu drošībai, ka kokus apsekojuši speciālisti un  darbi saskaņoti Nacionālā mantojuma pārvaldē, Dabas aizsardzības pārvaldē, ka ir stingri noteikts, ko kur drīkst darīt. Patlaban nav nepieciešamības kādu koku cirst,” pastāsta L.Bur­daja un atgādina, ka arī parkos Dzērbenē, Inešos ir aizsargājamā zona, tur katra iecere ir jāsaskaņo ar dažādām institūcijām.

Pārvaldes vadītāja pastāsta, ka pašvaldība regulāri saņem iedzīvotāju iesniegumus, kuros pauž nepieciešamību nocirst pie mājas vai kur citur īpašumā kādu koku. Speciāliste apseko koku, noskaidro, vai nav nepieciešami vēl kādi saskaņojumi, tad tiek pieņemts lēmums.

“Vecpiebalgas Viesistaba ir skaista atpūtas vieta. Bērzu birzs ir vēl viena vieta, par kuru rūpējamies, arī par tur augošajiem kokiem,” saka L.Burdaja.