Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+0° C, vējš 2.73 m/s, R vēja virziens

Aktualizējam. Kad koks jācērt

Sarmīte Feldmane
12:01
20.08.2024
145
Koks

Bija saudzīgs. Arī kokiem ir savs mūžs.

Lielie vēji kārtējo reizi aktualizēja drošību un dabas spēka neparedzamību. Cik pasargāti esam no lūzušiem kokiem? Savukārt karstās dienas atgādināja, cik nozīmīgi, kāda vērtība ir koki, dodot patvērumu no saules. Cēsis ir zaļa pilsēta, to apzinās paši pilsētnieki, to allaž uzsver viesi. Pašvaldības uzdevums ir gādāt gan par to, lai iedzīvotāji justos droši, gan, lai tiktu uzturēta zaļā zona un koki pilsētā. Kokus aizsargā gan Ministru kabineta Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, gan    pašvaldības Saistošie noteikumi “Par koku ciršanu ārpus meža Cēsu novadā”. Tajos būtiskākais – katrs īpašnieks ir atbildīgs par kokiem, kas aug viņa īpašumā. Pašvaldība par saviem, privātīpašnieks par saviem. Koks ir vērtība, to nocērtot, jāmaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu.

Koki ir vērtība. Tas jāsaprot

Lielā vētra, kas izpostīja Cēsu Meža kapus, pasargāja pilsētu. “Citur Cēsīs bojājumu nebija. Pēdējos gados reti ir gadījumi, kad jāsauc papildspēki, lai atbrīvo ietvi, bet arī nelielā vējā var nokrist    kāds zars,” saka Īpašu­ma apsaimniekošanas pārvaldes pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Signe Ķerpe.

Īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes darbinieki ikdienas gaitās piefiksē, ja ir aizdomas, ka kāds koks varētu būt bīstams vai tam ir redzamas problēmas, tāpat ziņo iedzīvotāji, informē parku apsaimniekotāja darbinieki. “Ja šķiet, ka koks jāzāģē, tad to apseko Ainavu aizsardzības komisija, ja kopšana, tad pašvaldības īpašumā pakalpojuma sniedzējs, bet privātajos saimniekam jāgādā pašam,” skaidro S.Ķerpe. Ainavu aizsardzības komisija strādā Cē­sīs un Vaives pagastā. Citos pagastos un Līgatnē šie jautājumi ir apvienību pārvalžu pārziņā. Ja ir problēmsituācija, komisija izbrauc konsultēt.

“Lai pilsētā un ciematos, arī lauksaimniecības zemē nozāģētu kādu koku, noteikumi ir vienādi. Būtisks ir koka apkārtmērs- 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Noteikumi neattiecas uz augļu kokiem,” stāsta S.Ķerpe.

Lai koku nozāģētu, tā īpašniekam jāraksta iesniegums pašvaldībai. Ja ciršana plānota daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā, iesniegumam klāt jābūt    dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, ja    koku ciršana paredzēta kopīpašuma teritorijā, nepieciešams rakstisks zemes īpašnieku saskaņojums.

“Saņemam daudz iesniegumu. Iemesli,kāpēc kāds vēlas pilsētā nozāģēt kādu koku, ir dažādi. Koks bojā ēkas pamatus, kalst vai jau nokaltis, aizēno logus. Dažkārt aicina pašvaldības speciālistus, lai apskatās, vai koks ir bīstams, bet to nedarām. Pašam īpašniekam ir jākonsultējas ar arboristu, kurš koku novērtē. Neesam arboristi, varam koku tikai apskatīt, arborists var tajā uzkāpt, novērtēt, zina slimību pazīmes. Ja viņš pasaka, ka koks bīstams, tad īpašniekam jāraksta iesniegums, un komisija brauc novērtēt,” īpašniekiem būtisko atgādina S.Ķerpe un piebilst, ka arborista pakalpojumi ir par maksu.

Dažkārt kaimiņi uztraucas, ka blakus īpašumā ir, viņuprāt, bīstams koks, bet īpašnieks uz vietas nedzīvo vai arī neliekas ne zinis. S.Ķerpe skaidro, ka tad var vērsties pašvaldībā, speciālisti runās ar īpašnieku. Ja viņš uzskatīs, ka koks bīstams, viņam arī jāraksta iesniegums.   

Speciāliste arī uzsver, ka pilsētā koku neļaus nozāģēt tikai tāpēc, ka tas aizēno kādu logu. Īpaši tiek izvērtēts, ja iecerēta būvniecība. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par koku nociršanu jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu. Maksa tiek aprēķināta    pēc noteiktiem koeficientiem. Ja koks ir bojāts, nav jāmaksā, ja ne,    zaudējuma atlīdzība dabai atkarīga no koka sugas, apkārtmēra, kādu kaitējumu tas nodara, cik koku apkārt.     

Lai koki pilsētā būtu gan skaisti, gan, lai tiem būtu iespējami garš mūžs, jārūpējas regulāri, ne reizi no reizes.    “Ir darbi, kurus veic katru gadu. Reizi divos gados, piemēram, polardējam liepas Uzvaras bulvārī, Vienības laukumā, Raunas ielā. Par koku kopšanu ar uzņēmēju ir līgums par noteiktu summu, bet ne katru gadu šī nauda tiek izlietota,” stāsta S.Ķerpe un atgādina, ka diemžēl aizvien ir cēsnieki, kuri kokus galotņo. Galotņošana un polardēšana nav viens un tas pats. Polardēt nozīmē regulāri nogriezt visus zarus vienā un tajā pašā vietā. Tā ir viena no dekoratīvajām kokaugu kopšanas metodēm, samazina zaru vainagu, lai tas vējā stabilāks, lai kokam ilgāks mūžs.     

“Nozāģēt kokam galotni, tā    ir vēsture, un sen tā vairs nedara. Arboristi to nemaz nedrīkst darīt, ja arī klients ko tādu izdomājis. Ja kāds domā, ka, nozāģējot galotni, padara koku mazāk bīstamu, ir tieši otrādi -    pēc pieciem, trim gadiem kokā izveidojas dobums, izaug atvases, kuras vējš lauž,” skaidro      S. Ķerpe    un atzīst, ka bijis, kad ieraugi, ka kāda koka vairs nav. Tādi gadījumi ir reti. Šogad nav bijis. “Cēsnieki zina koka vērtību, uztraucas, redzot, ka kāds tiek zāģēts, interesējas, vai drīkst to darīt, vai pašvaldība ir informēta. Pilsētā ir arī gana lielas mežu platības. Tur ciršanas noteikumi citi, tie ir Valsts Meža dienesta pārziņā,” stāsta S.Ķerpe.

Cēsis ir zaļa pilsēta. Lai tāda būtu arī nākotnē, jādomā šodien. “Stādām katru gadu, atkarībā no vietas tiek izvēlēta koku suga. Tas ir ainavu arhitektes ziņā. Šopavasar Pētera ielā iestādījām bērzus, jo tur jau ir bērzi, pirms tam -liepas, jo tās tur aug,” pastāsta S.Ķerpe un uzsver, ka pilsētā koku nevar būt par daudz.

Var pagarināt mūžu

Arborists Kristaps Liepiņš no SIA “Zīle rokā” gādā par kokiem Cēsīs. Viņš uzsver, ka Cēsīs jau gadiem rūpējas par kokiem pilsētā un atvēl arī finansējumu.    “Pašvaldības apstādījumu stāvoklis ir labs. Pie privātmājām situācija ir individuāla. Ir cēsnieki, kam patīk koki, ir tādi, kam tie traucē. Sabiedrībā nav vienota uzskata, ka koki ir vērtība, ka par tiem jārūpējas,” saka K.Liepiņš.  Viņš pastāsta, ka strādājot saticis dažādus cilvēkus, arī attieksmi pret to, ko dara. “Izpratne par kokiem, to mūžu, bīstamību, kopšanu atšķiras laukos un pilsētā.    Laukos izpratne ir lielāka. Pil­sētnieki, kuriem neviens koks nav pašu īpašumā, bieži vien nespēj pieņemt, ka kāds, viņuprāt, skaists koks tiek nozāģēts. Kad ierauga jau nozāģētu un ka vareno koku turējusi vien miza, tad gan kļūst domīgi,” pastāsta arborists un ar smaidu piebilst, ka īpašas attiecības ar kokiem ir sētniekiem.   

Arboristiem darba pietiek. Ar gandarījumu K.Liepiņš stāsta, ka ir daudzi, kuri vēlas paildzināt koka mūžu, bet ne mazāk ir to, kuriem galvenās rūpes, lai koks netraucē. Tad arī rodas nesaprašanās. “Visbiežāk cilvēki uztraucas, jo viņiem šķiet, ka koks ir bīstams, ka tas tūlīt nolūzīs. Ne jau vienmēr tā ir. Aizvien biežāk tomēr izvēlas sakopt un saglabāt kokus, jo arī tie ir īpašums ar savu vērtību. Karstajās vasarās to ikviens saprot. Taču jāatceras, ka neviens nav pasargāts no dabas stihijām un kādu dienu jau katrs koks vai nu nolūzīs, vai to nozāģēs. Riski ir jāizvērtē, un nocirsti tiek tikai bīstamie,” ikdienas vērojumos dalās arborists un uzsver, ka tikko kādu koku nozāģē, vietā jāstāda cits. Ne vienmēr tā notiek. “Stādīt noteikti varētu vairāk,” pārliecināts K.Liepiņš.   

Arī pagastos, ja ar pašu spēkiem un prasmēm nepietiek, palīgā aicina profesionāļus. “Kad kapsētās bīstami koki, paši neriskē,” uzsver K.Liepiņš un pastāsta, ka sadarbība bijusi ar    Amatas apvienības pārvaldi, strādāts Ieri­ķos, pie Nītaures skolas parkā un kapsētā. “Katrs koks kādam    pieder, un īpašnieks ir atbildīgs par kaimiņu, garāmgājēju un braucēju drošību,” atgādina arborists.   

Regulāri apseko un kopj

Vecpiebalgas apvienības pagastos ir gan skaisti parki, gan vecas kapsētas. Apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja uzsver, ka šovasar vēji Vecpiebalgas pusi sau­dzējuši.    “Pašu spēkiem bīstamos kokus esam izzāģējuši. Ja vajadzīgs pacēlājs, tad meklējam profesionāļus,” stāsta pārvaldes vadītāja un atgādina, ka koku apsekošana pašvaldības īpašumos ir pagastu saimnieku ikdienas darbs.

Pēdējo reizi iedzīvotāju iebildumi, neizpratne, kāpēc tiek zāģēti vecie koki, bija, kad pašvaldība kopa Vecpiebalgas muižas parku. “Ne katrs bija apmierināts un izprata, ka tas tiek darīts pašu drošībai, ka kokus apsekojuši speciālisti un  darbi saskaņoti Nacionālā mantojuma pārvaldē, Dabas aizsardzības pārvaldē, ka ir stingri noteikts, ko kur drīkst darīt. Patlaban nav nepieciešamības kādu koku cirst,” pastāsta L.Bur­daja un atgādina, ka arī parkos Dzērbenē, Inešos ir aizsargājamā zona, tur katra iecere ir jāsaskaņo ar dažādām institūcijām.

Pārvaldes vadītāja pastāsta, ka pašvaldība regulāri saņem iedzīvotāju iesniegumus, kuros pauž nepieciešamību nocirst pie mājas vai kur citur īpašumā kādu koku. Speciāliste apseko koku, noskaidro, vai nav nepieciešami vēl kādi saskaņojumi, tad tiek pieņemts lēmums.

“Vecpiebalgas Viesistaba ir skaista atpūtas vieta. Bērzu birzs ir vēl viena vieta, par kuru rūpējamies, arī par tur augošajiem kokiem,” saka L.Burdaja.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
27

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
45

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
39

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
172

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi