Režisors, žurnālists un producents Gints Grūbe ceļu uz dzimto Cēsu pusi šoruden mērojis biežāk nekā parasti. Un iemesls tam ir baisi intriģējošs… Kādā no Raunas vai varbūt Smiltenes purviem atrasts labi saglabājies līķis. Jā, tieši ap šo atradumu vērpjas Ginta vadītajā studijā “Mistru Media” uzņemtās jaunās krimināldrāmas sižeta pavērsieni. Filmu studiju kopā ar dzīvesbiedri Inesi […]

Spēle – mūsdienīga identitātes veidotāja Mūsdienu tehnoloģijas rada iespējas, kā saistošā veidā iepazīstināt ar novada vērtībām. Cēsu novadā ir radītas vairākas interaktīvas spēles, kas gan vietējiem, gan arī tūristiem ļauj atraktīvā veidā iepazīt apdzīvoto vietu no jauna vai ieraudzīt vēl līdz šim nepamanīto. Tādējādi spēles kļūst par mūsdienīgām apdzīvotās vietas identitātes veidotājām. Līgatnes Tūrisma informācijas […]

Krievu valodas prasmes, šķiet, ilgus gadus uzskatītas par vienām no teju pamata prasmēm jaunu un gados vecāku cilvēku zināšanu bagāžā, dzīvojot Latvijā. Cēsis ir pilsēta, kurā šo valodu gan dzird un nākas izmantot krietni vien mazāk nekā citviet mūsu valstī, pat jāteic, visbiežāk bez krievu valodas var lieliski iztikt. Turpretim galvaspilsētā ilgstoši bija pašsaprotami, ka […]

Tikties un sadarboties, gūt dzīvesprieku un enerģiju Šodien ir Starptautiskā senioru diena. “Druva” uz diskusiju aicināja novada vairāku senioru biedrību pārstāvjus, lai runātu, kā seniori jūtas, ko biedrības dara, kādi sasāpējuši jautājumi risināmi pašvaldības un valsts līmenī, un vai paši seniori vēlētos būt vairāk iesaistīti, līdzdalīgi pasākumos un lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar sociālo jomu. […]

Budžets, vēlmes un iespējas “Kopā sanākt – radīt – darīt” – tā Smiltenes novada pašvaldība nosaukusi domes deputātu un darbinieku tikšanos pagastos. Deputāti uzklausa iedzīvotājus, diskutē. Grib tikties ar deputātiem Taču parasti tikties ar iedzīvotājiem dodas tikai domes vadība. Labi, ja piedalās arī kāds deputāts, kurš dzīvo tajā pagastā vai kaimiņos. Ja vēlētājiem pajautātu, cik […]

2021.gadā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” tika ierakstīta Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā    par nacionālajiem partizāniem teikts: “Latvijas iedzīvotāju bruņota cīņa ar partizānu kara metodēm pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupācijas režīmu 08.1944.–05.1957.” Latvijā ir apzinātas vairāk nekā 200 vietas, kur pēckara gados darbojušās nacionālo partizānu grupas, […]

Sākts īstenot 2023.gada 14.septembra Cēsu novada domes deputātu lēmumu, ka novadā, izņemot Cēsu pilsētu*, siltumapgādi nodrošina viens pakalpojumu sniedzējs. Deputāti tam pilnvaroja pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Līgatnes komunālserviss”. Tādu lēmumu pamatoja ar vajadzību attīstīt mūsdienīgu, energoefektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūru, nepieciešamību novadā izstrādāt vienotus standartus un vienotu pieeju siltuma nodrošināšanā. Izvēli par labu siltuma ražošanu un piegādi […]

Viena no pašvaldības rūpēm ir sabiedrisko tualešu nodrošināšana. No augusta vidus Cēsīs to izmantošanā ieviesa jaunu kārtību. Pamatojot ar nepieciešamību uzturēt tīrību un kārtību, no 19. augusta sabiedriskajās tualetēs ieeja ir par maksu – 50 centi. Stacijas laukumā 5 jeb autoostā, Baznīcas laukumā 1 un Palasta ielā 24 jāmaksā ar bankas karti, bet Uzvaras bulvārī […]

Iedzīvotāji vislabāk zina, kas pagastā svarīgākais Pašvaldības pamazām izstrādā nākamā gada budžetu. Jau tagad zināms, ka naudas nebūs vairāk kā šogad, kaut izdevumi visās jomās  aizvien palielinās. Pašvaldībām savas funkcijas jāpilda, jānodrošina iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi. Kā starp daudzām vajadzībām noteikt prioritātes? Smiltenes novada pašvaldības deputāti to jautā iedzīvotājiem. Katrā pagastā tiek rīkotas sanāksmes, tikšanās ar […]

Svētdien, 22. septembrī, 90 gadu jubileju svinēs dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis. Jau vairāk nekā 60 gadus viņš , kā pats saka, taisa kino, un jubileju režisors aizvadīs ar pirmizrādi, piedāvājot skatītājiem savu jaunāko darbu “Turpinājums. Pieaugšana”. Seleckis ir viens no Rīgas poētiskā stila kino pamatlicējiem, un, sekojot viņa filmogrāfijai, var apgūt Latvijas kino vēstures […]

Pusaudžu un jauniešu vecumā būtiski ir draugi, socializēšanās iespējas un piederības sajūta konkrētai grupai, skolai, pilsētai. Tas veido jaunieša identitāti. Piederību vietai veido arī notikumi, kas aktuāli jauniešiem, kuros būt kopā ar sev svarīgiem cilvēkiem, piedzīvot pozitīvas emocijas, līdzdarboties un gūt jaunu pieredzi. Tomēr, lai piedalītos Cēsīs organizētajos notikumos, jaunietim par tiem vispirms ir jāuzzina. […]

Taurenes pagasts ir bagāts ar ezeriem. Stupēnu ezers, Bānūžu, Ilzes, Dabaru, Lodes, Taurenes, vēl arī mazākie Kālenītis, Slīcenis un citi ir ne tikai pagasta makšķernieku iecienīti. Tā kā kaimiņu lielajos ezeros Alaukstā un Inesī noteikta licencētā makšķerēšana, taureniešus pēdējā laikā satraukušas runas, ka arī viņu pagasta ezeros varētu būt līdzīgi. Satraukumu radījis arī tas, ka […]

Arvien ne visi mājokļi Cēsu novadā ir labiekārtoti. Pietiekami daudzās ēkās nav ne ūdens apgādes, ne mūsdienīgas kanalizācijas, nav vannas istabas. Katrs iemītnieks jau meklējis kādu pielāgošanās iespēju, kā mazgāties pašam, kur izmazgāt drēbes. Ja gados jauniem cilvēkiem atrast risinājumu tādām situācijām vieglāk, senioriem tas ir daudz sarežģītāk, īpaši, ja ir nopietnas veselības problēmas. Tādēļ […]

Cēsu novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir papildināts ar sadaļu rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Šo prasību ieviesa 2022.gada rudenī, izdarot grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā pašvaldību CA plānos nebija šādas sadaļas. Informācija apkopota un sistematizēta Civilās aizsardzības komisijas pienākums militāro draudu vai […]

Samazinoties iedzīvotāju skaitam un tāpēc arī skolas vecuma bērnu skaitam, daudzas pašvaldības reorganizē vai likvidē kādas mācību iestādes. Informācija Izglītības un zinātnes minis­trijas (IZM) portālā liecina, ka šis, 2024./2025., mā­cību gads Latvijā sācies ar pārmaiņām 11 skolās un pirmsskolās. Četri lēmumi pieņemti par izglītības pakāpes maiņu izglītības iestādē, sešas izglītības iestādes likvidētas, vēsta publiskajā telpā […]

Muzeja krājumu veido cilvēku un dzimtu uzticēšanās Lietas stāsta par piebaldzēnu vērtībām, attieksmi pret savu valsti Katrs muzejs lepojas ar savu krājumu, kurā vēstures liecības, cilvēku dzīves apliecinājumi dažādos laikos. Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” šovasar ieguvusi jaunas telpas krātuvei Inešos, bijušās Vecpiebalgas muižas tiesas namā. Ēkā savulaik bija gan kopsaimniecības kantoris, gan pamatskola. Tagad muzeja […]

Astoņpadsmit gadus vecā BMX braucēja Veronika Monika Stūriška šogad debitēja vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un bija jaunākā no 29 Latvijas delegācijas sportistiem. Pērn kļuvusi par Pasaules junioru čempioni, bet šogad – par Pasaules un arī Eiropas U-23 čempioni. Veronika dzīvo Jaun­piebalgā un ir Smiltenes novada BMX kluba “Silvas Ziķeri” sportiste. -Kā jūties pēc atgriešanās no […]

Logi ir mājas, arī pilsētas, apkārtnes acis. Tik dažādi – lieli, mazi, ar rūtīm un bez, jaunlaiku un veci, no dažādiem materiāliem meistaru gatavoti, tie pilda savu galveno uzdevumu – ienes telpās gaismu. Un reizē arī atklāj ēku. Tā bijis gadsimtiem. Ejot garām kādam namam vecpilsētā, lai cik tas būtu skaists vai pat pussabrucis, logi […]

Ilgvars Prindulis ir dzērbenietis. Viņa aizraušanās ir dzimtas un pagasta vēstures izzināšana. “1977.gadā pabeidzu Dzērbenes vidusskolu. Izmācījos par agronomu, ieprecējos Valmie­ras pusē, pieņēmu sievas uzvārdu, un saikne ar Dzērbeni bija virspusēja. Taču braucu pie vecākiem ciemos,” stāsta Ilgvars, kuru dzērbenieši aizvien pazīst kā Zaķi.      Viņš atceras, kad aizsaulē aizgāja vecaistēvs, vecāmāte ar krustmāti […]

Sajūtas krāsās savai Raunai Pagastam vārdadienā dāvina gleznas Nedēļu pirms Raunas vārdadienas svinībām ierasti pagastā no dažādām Latvijas vietām sabrauca mākslinieki un gleznoja. Atklāja Raunu sev un parādīja raunēniešiem. “Šovasar bija citādi,” pastāstīja Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile. Paš­valdība ikgadējam plenēram naudu atvēlēt nevarēja, bet tradīciju pārtraukt nedrīkst, kultūras dzīves organizatores sanāca kopā, un […]

Lielie vēji kārtējo reizi aktualizēja drošību un dabas spēka neparedzamību. Cik pasargāti esam no lūzušiem kokiem? Savukārt karstās dienas atgādināja, cik nozīmīgi, kāda vērtība ir koki, dodot patvērumu no saules. Cēsis ir zaļa pilsēta, to apzinās paši pilsētnieki, to allaž uzsver viesi. Pašvaldības uzdevums ir gādāt gan par to, lai iedzīvotāji justos droši, gan, lai […]

Tirgus ir tikai tad, ja ir tirgotāji Uzņēmēji, kas pārdod produkciju Cēsu tirgū, pieprasa saprotamāku komunikāciju SIA “Cēsu tirgus” tirdzniecības vietu nomnieki ir neapmierināti ar uzņēmuma jaunās valdes komunikāciju. Nav skaidrības, kā veidojas cena par nomāto platību un kāpēc daļai tā paaugstinās. Nav saprotams, kāpēc valde tirdzniecības vietu sakopšanu organizē dienā, kad tirgus nestrādā, tie […]

Cēsīs tā saucamie Vācu kapi, kas vēsturiski ir Cēsu pilsētas kapsēta, vasarā ir ēnaina, vecu koku ieskauta. Kapu mirtes un papardes gadu desmitos nav ļāvušas teritorijai aizaugt ar krūmiem, tā saglabājot liecības par cēsniekiem, kuri pilsētā reiz dzīvojuši, to veidojuši. “Kapsēta glabā vēstures un cēsnieku likteņstāstus. Tā ir kultūrvēstures avots,” uzsver vēsturnieks Gundars Kalniņš un […]

Kā rosināt jauniešus, kuri vēl nav izpratuši, ko vēlas darīt, labāk iepazīt sevi un atrast tālāko ceļu? Tam palīdzība vajadzīga pusaudžu vecumā un reizēm arī , kad skola pabeigta. Līdztekus tam, ko piedāvā pašvaldība, pienesumu dod arī nevalstiskais sektors. Jomas,kurās darbojas jaunatnes organizācijas: vides aizsardzība, veselība, līdzdalība, sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība, sports u.c. Viens no […]

Visbiežāk iedzīvotāji par pašvaldības projektiem uzzina, kad tos sāk īstenot. Diemžēl kaut arī izsludinātas apspriešanas, skaidrojošas sanāksmes, interese parasti ir maza. Labi, ka atnāk tie, kurus plānotā iecere skar vistiešāk. Taču, ja tiek darīts kas jauns, agrāk neredzēts, tas piesaista uzmanību, rodas jautājumi. Plašu rezonansi vietējā sabiedrībā Āraišos izraisīja pašvaldības iecerētais projekts “Peldošās salas kā […]

Vides projekti – risinājumu meklējumi rītdienai Cēsu novada pašvaldība īsteno dažādus ar vides jautājumiem saistītus projektus. “Katram projektam pamatā ir vajadzība, problēma, kas, to īstenojot, jāatrisina,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Vides projektu portfelis ir ap miljons eiro, bet    pašvaldības līdzfinansējums līdz 100 tūkstoši eiro, pārējo sedz dažādas programmas. “Pašvaldībai vides […]

300 gadu mītus var atspēkot Kultūrvēstures konferencē “Piebalgas žurme” piebaldzēni šodienas jautājumiem atbildes meklēja vēsturē. Arī par savu etniskumu, kuru leģendas aizved uz 18.gs. sākumu. No 1700. līdz 1721.gadam norisinājās Lielais Ziemeļu karš. 1702.gadā krievu karaspēks grāfa Šeremetjeva vadībā ieņēma Piebalgu. Vēlāk ziņojumā caram Pēterim I viņš rakstījis, ka “Vidzemē no Rīgas līdz Rēvelei vairs […]

Mācās, kopj tradīcijas un kļūst par meistariem Amatniecībai Piebalgā ir sena vēsture, no senām dienām Piebalgā zināmi linu audēji un keramiķi, ar laiku piebaldzēni apguva arī tamborēšanu, adīšanu, plašāka tekstila aušanu. Ar mērķi atjaunot amatniecības tradīcijas, apzināt un kopt kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī ar radošajiem darbiem veidot jaunas, šī laika vērtības, balstītas latviskās dzīvesziņas mantojumā, […]

Par vietas un cilvēku enerģiju Vēsture liecina, ka Piebalgai šogad 800. Katrs gadsimts atstājis savu nospiedumu gan zemē, gan cilvēkos.Kurš gan Latvijā nezina Piebalgu, Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu, nav dzirdējis, ka tā ir īpaša, un vismaz domās mēģinājis izprast kāpēc. Pērn Piebalgas kultūrtelpa kā vērtība iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Par Piebalgu runā kā brīnumu. […]

Mores pagastā pavasarī bija satraukums. Izplatījās vēsts, ka vietējā pamatskolā vairs nemācīsies bērni ar īpašam vajadzībām, tādēļ izglītības iestādi varētu reorganizēt par sākumskolu. Tādu nodomu pagastā vērtēja kā vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē skolu likvidēt. Morēnieši sāka vākt parakstus iedzīvotāju iniciatīvu portālā manabalss.lv un ar kolektīvo iesniegumu vērsās Siguldas novada pašvaldībā, lai pamatskolā saglabātu mācības […]

Pašvaldību likuma 58. pants paredz pašvaldībām iespēju izveidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes. Dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka padomes izveidošanas nosacījumus, to darbības uzdevumus, tiesības, pienākumus un darba organizāciju. Padomes mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Padome  nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvību […]

Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”, kur iesaistījušās arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas mazās vai vidējās pilsētas. Katra īsteno atšķirīgu ilgtspējīgas mobilitātes jeb pārvietošanās projektu, lai ar pārējām dalībvalstīm dalītos pieredzē par konkrētā risinājuma ieviešanu un iegūtajiem rezultātiem. Projekta mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana. Nereti […]

Šajā gadā pēc novadu reformas Cēsu novada pašvaldība pieņēma jaunos saistošos noteikumus sociālajā jomā. Saistošajos noteikumos “Par pabalstu mājokļa vides pielāgošanai Cēsu novadā” saglabāts Sociālā dienesta rosinātais un 2022. gadā ieviestais pabalsts mājokļa vides pielāgošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem –  ar I vai II grupas invaliditāti, kam ir kustību traucējumi, kā arī bērniem līdz 18 […]

Par civilo aizsardzību runājam aizvien biežāk. Īpaši jautājums saasinās, izskanot kāda ietekmīga pasaules medija publikācijām par agresorvalsts Krievijas vēlmi pārliecināties par NATO vienotību uzbrukuma gadījumā un ka šis izmēģinājumu poligons varētu būt Baltijas valstis. Pēdējā laikā gan tas nav dzirdēts, bet karš, ko Krievija ved Ukrainā, pārkāpjot visas starptautiskās norunas, atkal un atkal liek saprast, […]

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Medicīna ir joma, kurā vienmēr gribam vairāk un labāk, kurā vienmēr ar kaut ko neesam apmierināti, bet, saņemot palīdzību no ārsta, ārstu palīga vai medicīnas māsas, bieži esam pateicības pilni. Tomēr kopumā profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu nodrošina ļoti sarežģīta, samezglota organizatoriska struktūra, kurā joprojām ir milzum daudz trūkumu. Vai daļu no tiem izdosies mazināt jauninājumiem, […]

Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, ir viena no Cēsu Centrālās bibliotēkas un visu novada bibliotēku attīstības stratēģijā 2023.–2027.gadam izvirzītajām misijām. Katrā bibliotēkā ir grāmatu krājums bērniem un pusaudžiem, tiek rīkoti lasīšanu interesējoši pasākumi.    Kā veicināt bērniem vēlmi un interesi lasīt, atkarīgs no katras bibliotēkas radošuma un stratēģijas, ko […]

Rāmuļu pamatskolai doti divi gadi (līdz 2026.gada 31.maijam), lai mācību iestāde pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam. UZZIŅAI Rāmuļu pamatskola 2023./2024. mācību gadā Avots: Cēsu novada dome; Rāmuļu pamatskola Rāmuļu pamatskola – būt vai nebūt. Lai sevi pierādītu, doti divi gadi Tādu lēmumu Cēsu novada […]

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Izglītības reforma vismaz pāris gadu ir kā karsts kartupelis, ko mētā no rokas rokā, bet līdz ēšanai, lasi, ieviešanai, tā arī netiek. Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu un jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” joprojām ir karstas diskusijas. Reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā cerēts. Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības ministre […]

Kopā var vairāk izdarīt, bet vienam ir jāsāk, jāparāda, ka kaut ko vispār var paveikt. Un tas ir stāsts par optimistiem un pesimistiem, arī darītājiem un vērotājiem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par līdzdarbību, par to, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem darītājiem savas dzīves, apkaimes pilnveidošanā, jāveido domubiedru grupas. Bet, lai ugunskuru iekurtu, vajag gan […]