Lielbritānijā pieaug noziegumu skaits, kas veikti, maskējoties kā tiešās tirdzniecības pārstāvim, liecina kampaņas “Runā droši! Tās ir Tavas patērētāja tiesības Eiropas Savienībā” apkopotā informācija.
Sliekšņa tirdzniecības noziegumi, saukti arī par “doorstep crime”, īpaši apdraud vecāka gada gājuma cilvēkus.
Tie var būt viltus tirgotāji, piemēram, ierasties pat vairāki “pārdevēji”. Kamēr viens “tirgojas” un novērš uzmanību, otrs aplaupa. Atnākušais tirgotājs sarunas gaitā var izpētīt cilvēka paradumus, novērot, kāda ir mantība, un izvēlēties, ko zags nākamajā, nu jau neaicinātajā “vizītē”.
Viena no metodēm ir neielaist mājā cilvēkus, kas pieteikušies neaicināti, kā arī izmantot durvju drošības elementus – durvju ķēdes vai caur durvju actiņu vispirms novērtēt nācēju.
Tiešās tirdzniecības popularitāte un piedāvātās produkcijas klāsts dažādās valstīs ir atšķirīgs. Lielbritānijā visbiežāk pirktās ir saimniecības preces, energopakalpojumi, dārzkopības piederumi un pārtika. Tiešā tirdzniecība ir pielāgojusies atbilstoši pieprasījumam un vajadzībām. Piemēram, Lielbritānijā vecām mājām lielākoties ir logi ir ar vienu stiklu, kas, protams, mazāk aiztur gan siltumu, gan skaņu. Šo faktoru izmanto tiešās tirdzniecības pārstāvji un dodas no mājas uz māju, piedāvājot pakalpojumu – veco logu nomaiņu pret jauniem – ar dubultstikliem. Patērētāju tiesību eksperti atzīst, ka par šo pakalpojumu saņem visvairāk sūdzību – sliktas kvalitātes logi, nekvalitatīvs darbs un citas problēmas.
Savukārt energopakalpojumu tirdzniecības pārstāvji, kas pārstāv elektrības vai gāzes piegādātājus, cenšas klientu pārvilināt ar labāku piedāvājumu pie cita pakalpojumu sniedzēja un panākt, ka līgumu paraksta uzreiz. Šī iespēja pāriet no viena pakalpojumu sniedzēja ir laba prakse konkurences veicināšanai tirgū.
Tāpat populāri ir mazie celtniecības, būvniecības un citi pakalpojumi, piemēram, piebraucamā ceļa labošana, koku zāģēšana u.c.
Kompānijas “Trading Standards Institute” pētījuma rezultāti parāda cilvēku attieksmi pret tiešās tirdzniecības pārstāvjiem – 95,7% nevēlas saņemt zvanus no viņiem. Turklāt 10,5% atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā ir bijusi slikta pieredze. Turklāt zīmīgi, ka tikai viens no katriem sešiem, kam bijusi slikta pieredze, ir vērsies varas instancēs, piemēram, policijā, patērētāju tiesību organizācijās utt. Ja Anglijā, Velsā un Skotijā ir pavisam 24,5 miljoni mājsaimniecību, tad, pēc aprēķiniem, aptuveni 2,5-6,2 miljoniem cilvēku ir bijusi negatīva pieredze ar vienu vai vairākiem tiešās tirdzniecības pārstāvjiem.
Taču sliekšņa tirdzniecība ir viena no metodēm, ko Lielbritānijā izmanto arī ziedojumu vākšanai. Piemēram, jaunieši ierodas ar mājsaimniecības precēm, tīrīšanas līdzekļiem un tamlīdzīgām lietām, kuras pārdodot mēģina savākt naudu. Tikai šādā gadījumā labdarības iestāžu pārstāvjiem jābūt līdzi identifikācijas kartiņām ar personas fotogrāfiju. Tomēr pastāv arī viltus ziedojumu vācēji, kas izmantojot cilvēku labestību, izkrāpj naudu.
Tiešā tirdzniecība, saukta arī par sliekšņa tirdzniecību, ir samērā jauns tirdzniecības veids, bet tas ir pietiekami izplatīts – Latvijā darbojas vairāk nekā 22 000 tiešās tirdzniecības pārdevēju, bet nozares apgrozījums gadā ir 18 miljoni latu. Šādi tiek tirgotas visdažādākās preces – no salīdzinoši lētām kosmētikas un mājturības precēm (trauki, mazgāšanas līdzekļi) līdz ļoti dārgām elektroprecēm (putekļusūcēji, burbuļvannas), un citas preces.
Eiropas Tiešās tirdzniecības asociāciju federācija (FEDSA) ir apkopojusi datus par tiešo tirdzniecību Eiropā 2008.gadā. Eiropas Savienībā pagājušajā gadā darbojās 3,9 miljoni tiešās tirdzniecības pārdevēju, apgrozot 12,9 miljardus eiro jeb 9,03 miljardus latu.
LETA/NOZARE.LV.
Komentāri