“Covid-19” plosīšanās dēļ lielāko dienas daļu četrās ekrāna malās ieslodzīti skolēni – tāpat kā jebkurš no mums – ātri vien var zaudēt dzīves un arīdzan dabisko kustību prieku.
Pikošanās, sniegavīru celšana un sniega cietokšņu būvniecība no bērnības šķiet kā pašsaprotama ziemas ikdienas sastāvdaļa, taču šoziem šiem priekiem radusies cita garša un vērtība.
Par laimi, šajā bērniem, vecākiem, pedagogiem un arī atbildīgos amatos esošajiem sarežģītajā periodā ziema izdevusies godam. Daudz, ļoti daudz sniega, un tas nekūst. Tādu izdevību nelaiž garām arī skolotāji, lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo. Pašā acu priekšā ir mājasdarbs vai attiecīgās dienas tā saucamais mācību stundas “sasniedzamais rezultāts”, ar ko bērnus var kārtīgi izkustināt, atraisīt radošas idejas, atraut uz brīdi no ekrāna un, galu galā, ar sava darinājuma fotoliecību vairot prieku gan vienaudžiem, gan arī mācībspēkiem.
Cēsu 1.pamatskolas pirmklasniekiem uzcelt sniegavīru šonedēļ bija sporta stundas uzdevums. Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē jau vairāk nekā nedēļu bijusi tāda kā nepārtrauktā Sniega diena, grupām darinot sniegavīrus, cietokšņus un pašiem savus dažāda lieluma slidkalniņus iestādes teritorijā. Cēsu Pilsētas vidusskolā ar saviem sniegavīriem – dažādiem kā pašu darinātāju raksturiem – vienaudžus ielīksmojuši kā pirmklasnieki, tā arī vecākie audzēkņi. Vesela parāde izdevusies arī Raunas vidusskolas audzēkņiem gan Raunā, gan Drustos, kuri visas skolas priekam cēluši sniegavīrus pat tajā janvāra nedēļas nogalē, kad īslaicīgā siltuma vilnī viss sasnigušais strauji kusa. “Kāds līda mežā, kur vēl nav nokusis, kāds ķepināja, cik ātri vien var, bet kāds neķēra kreņķi un taisīja sniega vīru no apmetuma materiāla, jo, ja durvis ciet, tad logam jābūt vaļā,” secināts publikācijā skolas profilā sociālo tīklu vietnē “Facebook”, aicinot skolas draugus un atbalstītājus – iztaisnojiet muguru un soļojiet cauri bildēm gluži kā Dziesmu svētku gājienā pa Brīvības ielu!
Komentāri