Kamēr politiskajā vidē vēl tiek lauzti šķēpi par Skolēnu dziesmu un deju svētku kārtējo pārcelšanu un dažādo norises formātu lietderību, ar visnotaļ ievērojamu deju kolektīvu atsaucību noslēgumam pietuvojies neparastais videoprojekts #svinētsauli.
“Svinēt sauli” ideja vienkāršotos vārdos ir vienam dejotājam izstrādāta horeogrāfija aptuveni nepilnai minūtei, kas jauniešiem bija mājās jāiemācās patstāvīgi un pāris nedēļās jāsagatavo ierakstam. No šiem ierakstiem, kuri tapuši platformā Zoom, katram kolektīva dejotājam pieslēdzoties kā sapulces dalībniekam un dejojot savā “mazajā ekrāniņā”, taps aptuveni sešu minūšu garš videomateriāls. Kā kārtējās filmēšanas dubla noslēgumā mūspuses dancotājiem solīja tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” virsvadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne, gatavais videomateriāls, cerams, būs skatāms jau īsi pirms Jāņiem.
No vēsturiskā Cēsu rajona strauji izskanējušajam piedāvājumam gana ātri piekrita vairāki kolektīvi, tostarp “Piebaldzēni” (Jaunpiebalgas kultūras nams), “Dālderīši” (Liepas kultūras nams), “Virpulis” (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums), “Miķelēni” (Priekuļu vidusskola), kā arī “Tūgadiņš” (Priekuļu kultūras nams), kā arī “Randiņš” (Cēsu Kultūras centrs).
Bērnu un jauniešu tautisko deju kolektīvā “Randiņš” piedāvātā iespēja tika uzņemta teju vienbalsīgā piekrišanā, par to liecina gan kolektīva vadītājas Sandras Bārtnieces, gan vairāku dejotāju māmiņu paustais “Druvai”. S.Bārtniece apstiprināja, ka idejai piekrituši gandrīz visi dalībnieki visās vecuma grupās, izņemot pāris dejotāju, kuri bija saslimuši.
“Šis nu bija notikums, ko es nekādi nebūtu varējusi īstenot bez vecāku atbalsta,” teic vadītāja, atzīstot, ka pašreizējos apstākļos tas tiešām ir labākais risinājums, kā pielikt punktu deju sezonai, ilgajam gatavošanās ceļam uz svētkiem. Arī divas dejotāju māmiņas – Pārsla Caunīte un Līga Pikse-Zvirbule – teic, ka šaubas nav bijušas ne mirkli, jo “bērni to grib”, deju skolotājas atdeve iedvesmo un ļoti gribējies atkal uzvilkt tautastērpus. Devītklasnieka mamma P.Caunīte ar gandarījumu priekšnesumu filmēšanu ar telefoniem vērtē kā “foršu pieredzi”, savukārt septītklasnieka un dvīņu sākumskolēnu mamma L.Pikse-Zvirbule pat atzina: “Bija tiešām prieks atkal gludināt baltos kreklus!”
Nedaudz piesardzīgāks noskaņojums bijis “Tūgadiņa” saimē, pēc pasākuma gan visiem apliecinot lielu gandarījumu. Daudzbērnu mamma Inga Miezīte, kuras divas atvases dejo šai kolektīvā, atzina, ka sākotnēji ļoti mulsusi un nav īsti sapratusi, “kas tas vispār ir, ko piedāvā”. Tomēr šaubas nav sevī ielaidusi un piekritusi, savukārt bērni apbrīnojamā mierā to uztvēruši kā darbu, kas jāizdara. Pašai gan bijis ļoti liels satraukums – vai nepazudīs internets, vai mācēs iestatīt telefonu, vai bērns neizdejos no kadra, vai nenotiks vēl kāda liksta. “Līdz ar to, kad pateica, ka beidzies pēdējais, trešais, dubls, bija tāds atvieglojums! Kā akmens no sirds, un tagad prieks, gaidīsim rezultātu.”
Arī pats “Tūgadiņa” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Jurciņš atklāj sākotnējās pretrunīgās izjūtas – svētkus gribas, par bērniem pārdzīvojums, bet uzreiz video formāta ideja nespējusi tā īsti iedvesmot. “Likās, ka nē, ka tie nav īsti dziesmu svētki.” Arī bērnu vecāku ieinteresētība bijusi samēra maza – aptuveni trešdaļa no potenciālajiem dalībniekiem pieteikušies un filmēšanai esošo sešu grupu vietā sanākušas vien trīs, katrā ne vairāk par desmit bērniem.
Tāpat kā “Randiņš”, arī “Tūgadiņš” izmantoja iespēju noturēt mācību mēģinājumus ārā, pat nelielā lietū. Pēc visa īsā laika posmā pieredzētā un izturētās spriedzes filmēšanas sesijā M. Jurciņš vairākkārt uzsver gandarījumu, ka tomēr piekritis, un ir pateicīgs par šo ideju. “Pēc tam, kad daudzi – un arī jaunieši – jau pieraduši atrast aktivitātes, kuras arī pandēmijā var darīt īsti – slēpot mežā, izskriet stadionā – mēs visi ilgojamies pēc kaut kā īsta. Pēc vakardienas un visiem tiem labajiem vārdiem, kas sekoja, bija atkal tā sajūta, ka tas tiešām ir īsti.”
Projekta “Svinēt sauli” attālinātajā filmēšanas maratonā kopumā piedalās 629 deju kolektīvi no visas Latvijas, gatavību filmēties apliecinājuši aptuveni 12 tūkstoši bērnu un jauniešu. E-svētku konceptā ir ietverts pat 15 māksliniecisko norišu, tostarp koru, ansambļu, deju nozares, instrumentālās mūzikas, folkloras pasākumu cikls. Vairāki no pasākumu virzieniem – vizuālās mākslas nozare, diasporas kolektīvu pasākumu fiksācija, arī speciālās izglītības iestāžu audzēkņu darbs, kā arī jau pieminētais vērienīgais tautas deju projekts – ir vai nu sagatavots, vai strauji tuvojas noslēgumam.
Komentāri