Latvieši un spāņi ir visai līdzīgi savā domāšanā, ar tik negaidītu atklāsmi klajā nāk angļu valodas skolotāja no Spānijas Rosio Mojano, kura kopāar desmit audzēkņiem ieradusies Cēsīs pieredzes apmaiņas projekta ietvaros.
Patīkama satraukuma un rosības pilna šī nedēļa ir Cēsu Pilsētas vidusskolas desmit skolēniem, kuru galvenais uzdevums ir viesmīlīgi uzņemt tikpat daudz vienaudžu no Herezas pilsētas kristīgās skolas Colegio Jesús-María El Cuco (Andalūzijas reģions Spānijā). Dienvidnieki, kāpjot uz Latvijas zemes, ierauti negaidīti intensīvā pasākumu programmā, kur trīs dienu laikā cēsnieki dara visu, lai iepazīstinātu ar vidusskolēniem aktuālo mācību vidi, ārpusskolas aktivitātēm un potenciālajām nākotnes darba tirgus iespējām. Iespaidiem bagātais pasākums iespējams Eiropas Savienības (ES) programmas “Erasmus+ ” projekta “IncluDem” ietvaros, kas atbalsta starpvalstu stratēģisko partnerību, lai veicinātu labās pieredzes apmaiņu sociālās iekļaušanās jomā. Šajā projektā kopumā sadarbojas piecas valstis. Kopā ar Latviju un Spāniju pieredzes apmaiņā iesaistījusies arī Polija un Rumānija, kā arī Norvēģija, kas uzņēmusies projekta koordinēšanu.
“Druvai” tiekoties ar skolēniem, vienaudži sarunās un iedotā uzdevuma izpildē tā sajaukušies, ka ne uzreiz noprotams, kur ciemiņi, kur vietējie. Spāņu pedagoģe jau trešās vizītes dienā stāsta, ka viņas audzēkņi jutušies pārsteigti, cik ļoti līdzīgas izrādījušās vienaudžu intereses un spriedumi neatkarīgi no izcelsmes valsts. “Latvieši gan ir daudz klusāki,” nešaubīgi piemetina viešņa, atzīstot savu tautiešu skaļo komunikācijas stilu. Tiesa, latviešu pedagogi neslēpa apbrīnu, ka, par spīti kultūrā pierastajam skaļumam, viesskolēni jau pēc pirmā lūguma prot disciplinēties, kas ne vienmēr izdodoties mūsu pašu skolēniem. R.Mojano arī par izslavēto latviešu introvertumu izsakās vairāk noliedzoši, atzīstot, ka šādi drīzāk raksturotu norvēģus, ar kuriem pavisam nesen bijusi pieredzes apmaiņa.
Gan spāņu skolēnus, gan skolotāju pārsteigušas tieši plašās aktivitāšu iespējas un idejas, kas Latvijā tiek realizētas telpās. “Tas, protams, ir likumsakarīgi – katrā vietā klimats nosaka iespējamo laika pavadīšanas veidu ārpus skolas. Spānijā mēs daudz vairāk ejam ārā, vienkārši tur esam, kas ir gan labi, gan arī ir savas neizmantotas iespējas,” pārdomās dalās pedagoģe, apstiprinot, ka noteikti dažas jauniešu aktivitāšu idejas “aizvestu sev līdzi uz mājām”.
Spāņu viesi šīs dienas pavada teju neatrauti kopā ar mūspuses skolēniem, nešķiroties pat naktī, jo visi izmitināti Amatas novadā esošajā atpūtas kompleksā “Laimes ligzda”. Trīs dienu laikā ciemiņi iesaistīti dažnedažādās nodarbībās, uzņemti pašvaldībā, Cēsu novada Jauniešu centrā, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, koprades mājā “Skola6”, kā arī iepazinušies ar vienu no vietējā lepnuma dizaina jomā Ingusa Kampenusa mēbeļu ražotni, apmeklēts arī Bērnu un jauniešu centrs un Vēstures un mākslas muzejs. Ceturtdienu abu skolu audzēkņiem plānots pavadīt galvaspilsētā, tostarp izzinot Rīgas Jauniešu centru “Kaņieris”, un jau piektdien jauniegūtie draugi tiks pavadīti mājupceļā.
Jau pēc pāris nedēļām Cēsu Pilsētas vidusskolas jaunieši dosies pie spāņu draugiem. R.Mojano pārliecināta, ka lielākais kultūršoks latviešiem varētu būt pilsētas lielums, kaut arī Spānijā Hereza neskaitās īpaši liela un apdzīvota.
Komentāri