Drīz vidusskolēniem jau eksāmenu un izlaidumu laiks. Jābūt vismaz vienai domai, ko tālāk studēt. Arī laikraksts “Druva” turpina palīdzēt un izvēlēties labāko, piemērotāko profesiju. Šoreiz devāmies uz Vidzemes Augstskolu pie jaunieša Jēkaba Āboliņa, kurš studē mehatroniku.
Jēkabs Āboliņš skaidro, ka mehatronika ir mehānikas un elektronikas apvienojums vienā studiju programmā. Turklāt Vidzemes Augstskola šajā specialitātē piedāvā divu gadu studiju programmu, un tas Jēkabam licies ļoti saistoši pēc 12. klases.
“Man jau no bērnības interesējusi mehānika. Esmu visu ko jaucis, ķimerējis. Man interesējuši ar elektrību saistīti jautājumi. Pāris reižu esmu dabūjis ar strāvu pa pirkstiem, bet mani tas nav atturējis no tālākas darbošanās. Zināju, ka vēlos iegūt zināšanas šajā jomā,” stāsta Jēkabs, kuram vien jānodod bakalaura darbs un tālāk jāprāto, ko dzīvē darīt.
Jaunietis stāsta, ka nolēmis mehatroniku studēt tālāk, visticamāk, Rīgas Tehniskajā universitātē. Puisis izpētījis, ka pēc šādām studijām viņš varētu iestāties kādā augstskolā Vācijā un turpināt apgūt inženierzinātnes, ko Latvijā īsti pat nepiedāvājot.
“Latvijā ir ļoti plašas iespējas izvēlēties studiju programmu un augstskolu, bet tieši tādēļ ir ļoti viegli apjukt. Atceros klasesbiedrus, kuri, nešķirojot neko, pēc 12. klases dokumentus iesniedza pēc kārtas visās augstskolās. To pašu varēja redzēt arī manā mehatronikas kursā, bet jāteic, ka tieši šie ir tie studenti, kuri pirmie izkrīt, jo viņi ātri vien saprot, ka konkrētās studijas nav domātas viņiem. Uzskatu, ka ar studijām ir līdzīgi kā ar darbu – jāmācās tas, kas patīk, kas aizrauj,” pārliecināts jaunietis, kurš mācības apvieno ar darbu.
“Problēmas sākas tad, ja, pavadot vēlus vakarus pie mācību grāmatām, saproti, ka šī joma tevi neinteresē. Tad arī ātri vien zūd kāre kaut ko mācīties. Mehatronika ir specifiska nozare. Vīrietim jābūt tehniskam. Skolā jāpatīk matemātikai un fizikai,” norāda Jēkabs un smaidot teic, ka kopā ar viņu studijas šogad beigs arī puiši, kas īsti vēl nezina, kas ir maiņstrāva un līdzstrāva. “Pieļauju, ka šie puiši gan studēt mehatroniku neturpinās, bet jautājums, kādēļ viņi izšķērdēja laiku, studējot to, kas nepatīk. Tas arī ir pats galvenais 12. klases absolventiem – saprast, kas patīk.Un tā arī atrast piemērotāko studiju programmu,” bilst Jēkabs.
Vaicāts, cik viegli vai grūti nākas apvienot studijas ar darbu, viņš bilst, ka daudz kas atkarīgs no paša jaunieša un viņa darba spējām. Grūtāk visu apvienot esot pirmajā kursā, kad jāaprod ar studijām, jāsaprot, cik daudz laika tās prasīs, bet vēlākajos kursos gan varot visu saplānot un apvienot.
“Sākumā var meklēt darbiņu uz pusslodzi. To izvēlas daudzi studenti, atzīstot, ka apvienot nav grūti. Es jau strādāju pilnu slodzi, bet pavisam drīz studijas Valmierā beigšu, tad jau domāju par Rīgu,” saka Jēkabs, uzsverot, ka jauniešiem vajag izglītoties un nevajag apstāties pie viena iegūta izglītības dokumenta.
“Arī manā nozarē daudz kas strauji attīstās. Kaut vai tie paši mobilie tālruņi un viedtālruņi. Nemitīgi jāseko līdzi jaunajam. Esmu arī iemācījies kādus sīkumus remontēt, ne tikai nomainīt viedtālruņu saplīsušos stikliņus. Bet arī tas atkarīgs no cilvēka, no meistara, vai viņš seko līdzi aktuālajam,” norāda Jēkabs. Vaicāts, kādiem jauniešiem ieteiktu studēt mehatroniku, viņš atbild: “Tādiem, kuriem ir interese par elektroniku un mehāniku. Pēc mehatronikas studijām būs vieglāk arī tiem, kas grib vairāk pievērsties auto mehānikai. Katrā gadījumā tehniskiem un saprātīgiem cilvēkiem.”
Komentāri