Cēsnieks Ivars Upe (29) kopš 2013.gada vasaras dzīvo Norvēģijā. Ik pa laikam Ivars sastopams Latvijā, jo uz šejieni sauc viņa vaļasprieks – sporta automobiļu uzlabošana -, kā arī vēlme satikt draugus un ģimeni. Norvēģijā Ivars strādā algotu darbu nekustamo īpašumu nozarē kā fotogrāfs.
Par to, kā sākās jaunieša ceļš uz ārzemēm, viņš stāsta: “Pēc vidusskolas absolvēšanas devos uz Angliju. Strādājot tur divus gadus fabrikā, mācījos norvēģu valodu, jo zināju, ka vēlēšos braukt uz Norvēģiju. Lai atrastu tur darbu, sapratu, ka vispirms jāizvēlas profesija. Ieguvu kravas automobiļu vadītāja apliecību un sāku šofera darbu Norvēģijā.”
Pēc dažiem gadiem Ivars nonācis pie atziņas, ka dzīvē vajag darīt to, kas sagādā prieku. Sapratis, ka patīk fotografēt, pašmācības ceļā sācis apgūt iemaņas. “Mācījos arī tiešsaistes kursos un skatījos video par šo tēmu,” atklāj Ivars.
Jaunietis stāsta, ka, mācoties, kā labāk fotografēt, atradis vairākas nišas, kurās varētu darboties. “Viena no tām bija nekustamo īpašumu nozare. Norvēģijā lielāko daļu īpašumu tirgo mākleri, lielākoties viņi izmanto profesionālu fotogrāfu uzņemtos attēlus. Redzēju, ka šajā nozarē var atrast darbu, un sāku praktizēties,” stāsta jaunietis. Papildinot sacīto, viņš bilst: “Lai izveidotu savu portfolio un atrastu algotu darbu, sāku rakstīt cilvēkiem, kuri izīrēja vai tirgoja īpašumu. Protams, sākotnēji visu darīju bez atlīdzības, bet pēc tam atradu algotu darbu.”
Šobrīd Ivars fotogrāfē īpašumus, pirms mākleris pārdod tos tālāk sludinājumu tirgū. “Darbs ir interesants, katru dienu redzu ko citu. Braucu uz dažādiem nekustamajiem īpašumiem apmēram simts kilometru rādiusā no Oslo. Katra diena ir citāda. Visnoslogotākā ir vasara, arī pēc statistikas datiem šajā gadalaikā tiek pārdots visvairāk nekustamo īpašumu. Dažkārt kāds dzīvoklis jāfotografē gan dienas saulainajā laikā, gan saulrietā. Nereti mājās mēdzu ierasties tikai naktīs. Savukārt ziemā darba apjoms ir nedaudz mazāks, var laiku veltīt citām savām interesēm, piemēram, apgūt ko jaunu. Nezinu, vai nākamos desmit gadus vēlēšos nodarboties ar fotografēšanu, bet zinu, ka gūstu ļoti labu dzīves pieredzi,” stāsta Ivars.
Ik pa laikam jaunietis piekrīt arī citiem piedāvājumiem, piemēram, fotogrāfē vietējo mēbeļu ražotāju produktus, filmē un fotografē privātus pasākumus un svētkus. Vislielāko prieku Ivaram sagādā ceļojumu laikā uzņemtās fotogrāfijas, jo tad tiek izbaudīts konkrētais brīdis gan ar acīm, gan foto objektīvu.
Uz jautājumu, kā Ivars jūtas Norvēģijā un vai viegli pārvarēt valodas barjeru, viņš atzīst: “Es pašmācības ceļā apguvu daudz norvēģu valodas vārdu. Lai paplašinātu zināšanas un pavērtu sev plašākas darba iespējas, mācījos tiešsaistē pie privātskolotāja.”
Jaunietis atklāj, kā pasaulē izraisītā pandēmija ietekmējusi viņa dzīvi Norvēģijā: “Pavasarī bija dažādi ierobežojumi, bet finansiālā situācija nepasliktinājās, jo tika saglabāta alga, kaut arī tajā brīdī nebija darba.”
Tomēr Ivars nenoliedz, ka dzīvei ārpus dzimtenes ir arī negatīvā puse, viņš joprojām Norvēģijā izjūt, ka nav vietējais, kaut gan dzīvo tur jau vairākus gadus. “Kaut runāju norvēģu valodā, vietējie saprot, ka neesmu norvēģis. Pēc dabas norvēģi ir ļoti piezemēti un atturīgi. Oslo cilvēki ir ierāvušies sevī, bet nedaudz ārpus galvaspilsētas sabiedrība ir atvērtāka,” stāsta cēsnieks.
Ivaram ir tuva un mīļa Latvija, un viens no tālejošākajiem sapņiem ir kopā ar sievu atgriezties dzimtenē un uzbūvēt māju. “Vienu brīdi Latvijā strādāju reklāmas aģentūrā, bet atalgojums bija smieklīgs. Ja esi kādu laiku dzīvojis ārzemēs, ir grūti atgriezties atpakaļ finansiālu apsvērumu dēļ,” savu nostāju pauž Ivars.
Jaunietis sev un citiem novēl tiekties uz mērķiem un nekad nepadoties. “Protams, kamēr esi ceļā uz iecerēto, iet visādi un dažubrīd gribas atmest ar roku. Fotogrāfa darbā esmu sapratis, ka iemaņas nav nepieciešams mācīties skolā. Ļoti daudz ko var apgūt pašmācības ceļā internetā. Un ir patīkama sajūta, ka plāno, dari, mācies, pilnveidojies un izdari to visu pa maziem soļiem, lai sasniegtu rezultātu. Tie plāni, kas īstenojas, dod gandarījuma sajūtu,” teic Ivars.
Komentāri