Taurenes pagasta “Taurenēs” aplokā spriņģo pieci zirgi. Kad tie kaut pa gabalu ierauga saimnieci, bubina, aicina iedot kādu kārumu. “Viens kumeliņš jau atskrējis, būs vēl viens,” priecīgi stāsta Inguna Krūmiņa un piebilst, ka zirgi ir viņas vaļasprieks. Pirms trim gadiem pirmo dzīvnieku iedevis kāds zirgkopis par sienu, vēlāk citu uzdāvināja, tā arī pamazām viss sācies. “Zirgi patikuši kopš no bērnības. Tagad mācos, kā tos kopt, arī jāt, braucu uz Siguldu,” pastāsta Inguna. Viņa arī uzsver, ka pie mājas pļavu netrūkst, tās tāpat jānopļauj, siens sanāk. “Varbūt ar laiku nopietni nodarbošos ar zirgu audzēšanu, ja būs interesenti,mācīšu jāt.Tagad esmu priecīga, ka kāds grib jāt, vismaz zirgiem tiek slodze,” bilst taureniete. Kamēr darbošanās ar zirgiem vēl tikai vaļasprieks, cita aizraušanās jau kļuvusi par nodarbošanos. Inguna tamborē, nokārtojusi pašnodarbinātā statusu un savus darinājumus piedāvā interneta portālā, draugiem, paziņām, kā arī tirdziņos. Pagaidām gan tamborēšana vairāk ir vaļasprieks, ne rentabla nodarbošanās. “Esmu darbaholiķe, un paliku bez darba. Bija jādomā, ar ko nodarboties.Esmu izbrāķēta rokdarbniece. Skolā mani skolotāja nokritizēja – šalle šķība, malas nepareizas.Bet kaut kas taču bija jādara. Sāku adīt, bet drīz apnika. Meitai skolā vajadzēja zaķa kostīmu.Ņēmu rokā tamboradatu, baltus diegus, stundas laikā tērps bija gatavs. Tā arī viss sākās, bija āķis lūpā,” stāsta Inguna. Viņa sāka tamborēt ne tikai apģērbu bērniem un pieaugušajiem, cepures, bet arī rotaļlietas. “Var ļauties fantāzijai,” saka Inguna un rāda tamborētu gotiņu, teliņu un zirgu. Tiem blakus citplanētiešu saime, krāsaini zīmuļi, kurus tā vien gribas paņemt rokās, ežu meitene nemaz negrasās rādīt adatas. Rotaļlietas tiek pildītas ar sinteponu, to pašu materiālu, ar ko pilda spilvenus, un tās ir mīkstas. Lai maziem bērniem nebūtu jāspēlējas tikai ar masveida grabulīšiem, Inguna tamborē arī tos. Dažādi krāsaini zvēriņi,kurus patīkami ņemt rokās un
grabināt. “Diemžēl nevar nopirkt pīkstuļus, kurus varētu likt rotaļlietās, izlīdzos ar to, kas atrodams kinderolās,” noslēpumu atklāj tamborētāja un piebilst, ka arī vecākiem taču lielāks prieks, ja bēbis spēlējas ar mantiņu, kādas nav nevienam citam, vai pats, stāstot pasaku, var paņemt roku lelli un radīt savu fantāziju pasauli. Inguna ir pārliecināta, ka notamborēt var jebko. Un katra ikdienā nepieciešama lieta, gatavota ar rokām no dabiskiem materiāliem, rada prieku. Mobilo telefonu maciņu, dāvanu maisiņu, somiņas ar latviskiem rakstiem… Un, protams, rotaslietas un rotu lādītes, kādas mūspusē tamborē tikai Inguna, Ziemassvētku laikā tik labi zināmos eņģelīšus, zvaniņus, zvaigznītes…
Ne vienu vien Inguna pārsteigusi ar tamborētām puķēm. Narcises, rozes, tulpes, neļķes, dažādu ziedu kompozīcijas – uzreiz nepateikt, ka tās tamborētas. Lielākais puķu darbs Ingunai bijusi 1,80 metrus gara orhideja ar visu podiņu, katra ziedlapiņa pirms tam izmērīta, lai ievērotu precīzas proporcijas. Inguna atzīst, ka visu, ko dara, iemācījusies internetā. “Latviešu valodā ir daudzas mājaslapas, kurās var gūt pieredzi, atliek tikai mēģināt,” pārliecinājusies Inguna,sakot, ka tamborēšana arī rosina mācīties angļu valodu, jo valodas zināšanas paver lielākas iespējas, nu, kaut vai iegādāties nepieciešamos materiālus, jo kokvilnas diegi Latvijā ir dārgi, tos izdevīgāk pirkt ārzemēs, un, protams, uzzināt ko jaunu tamborēšanas pasaulē. “Internetā var atrast domubiedrus, kuriem pajautāt,ja kas neizdodas,” bilst tamborētāja.
Sestdien Latvijas tamborētājas, tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, gaidot referenduma rezultātu,tamborēs. Taps referenduma tambori. “Tas ir interesanti, ka zini, šajā laikā vēl daudzas citas Latvijā tamborē,” saka taureniete. Inguna teic – daudzi aizvien uzskata, ka tamborēšana tāda niekošanās vien ir, bet netrūkst cilvēku, kuri novērtē roku darbu. Par to viņa pārliecinājusies izstādē Norvēģijā, kur piedalījusies kopā ar citām novada rokdarbniecēm. Ingunai prieks, ka rokdarbi patīk abām meitām Denīzai un Amandai.Viņas kā modeles fotogrāfijās labprāt reklamē mammas darbus un arī pašas rada pārsteigumus. Sarmīte Feldmane
Komentāri