Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ziemas salātu gatavošanas laiks

Druva
12:21
26.09.2013
14
Ziemas Salaati 3

Šefpavāre Anita Krasnā norāda, ka šis ir īstais laiks salātu gatavošanai, domājot par ziemu. Tos var gatavot gan no dārzeņiem, gan augļiem un ogām.

„Dārzeņi ir latviešu virtuves stūrakmens, no tiem tiek gatavoti daudzi klasiski un gardi ēdieni. Šis ir kāpostu, burkānu, biešu, kāļu, rāceņu un citu sakņaugu laiks. Rudenī ieteicami dažādi dārzeņu sautējumi, zupas, grilēti dārzeņi un salāti. Latviešu virtuvei klasiskā dārzeņu sautējumā būs kartupeļi, zaļie zirnīši, burkāni, kāposti, pētersīļi un ķiploki, kas veidos bagātīgu garšas buķeti,” stāsta A. Krasnā un uzsver, ka šajā laikā skābē kāpostus, jo kā gan ziemā iztikt bez skābētu kāpostu zupas vai šķovētiem kāpostiem, kas lieliski garšo ar cepeti. Šefpavāre bilst, ka ieteicams ikdienā ēst vismaz piecu veidu dārzeņus, piemēram, pusi porcijas svaigu vai vārītu dārzeņu, porciju lapu dārzeņu, svaigu dārzeņu salātus vai pusglāzi svaigi spiestas sulas.

Ļoti labi ziemā noder rudenī iekonservētie zaļumi. „Kad dārzā palikuši pēdējie zaļumi – pētersīļi, dilles, baziliks-, to visu var sablenderēt un apliet ar eļļu. Tādu pilda burciņās, glabā ledusskapī, izmanto, gatavojot salātus vai kādus citus ēdienus,” padomu dod šefpavāre.

Kaut laiks kļuvis vēsāks, vēl joprojām tiek vākta ābolu raža, lasa dzērvenes, drīz vācami smiltsērkšķi. A.Krasnā šoreiz “Druvai” saka, ka šodien gatavos arī ābolu džemu, bet bilst, ka līdzīgus džemus var gatavot arī no dzērvenēm un brūklenēm.

„Es tās saucu par gardajām dzērvenēm. Uz kilogramu dzērveņu nepieciešama pusglāze ūdens, glāze cukura, šķipsna sāls un svaigi maltu piparu, četri melnie pipari, trīs krustnagliņas un puspaciņa želatīna. Dzērvenes nomazgājiet, ielieciet katlā, pievienojiet ūdeni un uzlieciet uz lēnas uguns. Kad ogas sāks plīst, samaisiet un samaziniet uguni, uzlieciet katlam vāku un gatavojiet 15-20 minūtes. Daļu ogu saspiediet tieši katlā ar stampiņu. Samaisiet ēdamkaroti cukura ar želatīnu un pievienojiet katlā ar mērci, samaisiet, ļaujiet maisījumam atkal uzvārīties. Pievienojiet atlikušo cukuru, sāli, piparus un krustnagliņas. No jauna uzvāriet, pagaršojiet un pievienojiet pēc garšas to, ko uzskatāt par nepieciešamu. Izlejiet karsto mērci sagatavotajās burkās, aizvākojiet, pagrieziet uz vāciņiem un ļaujiet atdzist,” receptē dalās šefpavāre. Viņa arī norāda, ka pēdējos gados populāri kļuvuši dažādi dārzeņu salāti, kurus sautē kopā ar gaļu, sēnēm, rīsiem un daudz ko citu. Viņa bilst, ka katrā mājā gatavo to, kas garšo. Liene Lote Grizāne Paldies krodziņam “Glendeloka” par sarūpēto pārtikas grozu, viesmīlību un atsaucību. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi