Kafejnīcā “Solo” tikās vīna cienītāji, lai izgaršotu ģimenes vīna darītavā “Abavas” darītos vīnus. “Druva” devās lūkot, kā noris šāda vīnu degustācija.
Vakara viesi, skaitā ap 20, kuri bija iegādājušies biļetes uz šo pasākumu, tika sagaidīti un pavadīti pie galdiņiem, kur katram laipni ierādīja iepriekš ieplānotu vietu. Ar vienkāršu eleganci noformēti, priecēja galdiņi, uz kuriem bija ne vien glāzes, kurās paredzēts pasniegt vīnus, un informācijas bukletiņš, bet arī krūka ar ūdeni un daudzveidīgu uzkodu plate.
Ar raitām sarunām, stāstiem par vīna ražošanu un padomiem vīna vakaru vadīja “Abavas” vīnu pārdošanas daļas vadītājs Jānis Evelons un vīndara palīdze Jolanta Lapiņa.
Divu stundu garumā tika baudīti pieci dažāda stipruma vīni. J.Evelons “Druvai” pastāstīja – lai saprastu vīnus, degustācijai jānoris pārdomāti. Jāsāk ar dzirkstošiem vīniem, jo tie ir garšā viegli, maigi dzērieni, nav tumīgi un ar savu aromātu nepārņem muti un rīkli, kā to dara sauss sarkanvīns. Līdz ar to arī kafejnīcā “Solo” vispirms tika baudīts “Abavas” rabarberu dzirkstvīns, saukts arī par brutu. Lēnām to izgaršojot, sajūtams skābens svaigums. Degustētāji dalījās pārdomās un atzina, ka tas ir gaisīgs, dzirkstošs dzēriens, kas būtu elegants aperitīvs jebkādā pasākumā. Ar burbuļojošiem un zema alkohola satura dzērieniem – sidriem – tika arī turpināts. Ābolu pussausais sidrs, novērtēts kā viegls un veldzējošs ābolu baltvīns, ieguvis unikālu, Latvijai raksturīgu garšu. Savukārt ābolu pussaldais sidrs, elegants un labi sabalansēts vīns, vislabāk baudāms saviesīga vakara izskaņā. Vakara vadītāji teica, ka šie dzērieni iegūti rūpīgas un pārdomātas vietējo ābolu šķirņu atlases rezultātā, tādēļ tos raksturo dzidrums, svaigu augļu garša un ziedu aromāts.
Vakara turpinājumā vīna cienītāju glāzēs lija upeņu saldais vīns, kas ir klasisks Latvijas upeņu deserta vīns. Daudzi, to garšojot, atminējās savulaik vecmāmiņu darīto mājas vīnu. Vakaru noslēdza stiprinātais vīns – aroniju ports, kas atsauksmju ziņā esot populārākais no “Abavas” vīniem.
“Ja runājam par garšu, degustāciju sākām ar ābolu, jo tas ir viegls auglis, garša saprotama, un rabarberu, kuram ir mazliet skābumiņš, bet tas pāriet. Aronija, kā zināms, garšā savelk muti, jo tās sīrups ir ļoti izteikts. Ja vispirms iedzertu aroniju, ābolu garšu pēc tam vairs nejustu,” pastāstīja I.Evelons un norādīja, ka vīns ir māksla, tādēļ degustācijās nevajag aizrauties, cenšoties nobaudīt iespējami vairāk dzērienu. Pieci, seši vīni – tas, viņaprāt, šādās degustācijās ir pietiekami.
Ieklausoties Jolantas Lapiņas stāstījumā, ka “Abavas” rabarberu dzirkstvīns atzīts arī par Latvijas garšu, “Druva” centās izzināt, kas tā īsti ir un ar ko Latvijas vīni atšķiras no ārvalstu dzērieniem. J.Evelons paskaidroja, ka nedrīkst salīdzināt vīnogu un augļu vīnus, jo tie ir atšķirīgi dzērieni, tāpat kā kafija un tēja. Viņu papildināja vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns, skaidrojot, ka par Latvijas vīnogu vīniem kā biznesu runāt vēl nevaram. Ja Latvijā daži simti litru vīnogu vīna tiek saražoti, tad tas ir tikai interesants un ekskluzīvs eksperiments. Arī vīnu darītavā “Abavas” vīnogu vīns vēl ir tikai tapšanas procesā. “Ja runājam par augļu vīniem, tie ir Latvijas tradīcija, arī to garšu iezīmē tieši tradīcija. Vīnu garšu atšķir tas, ka tie darīti no mūsu klimatā audzēta, no mūsu zemes nākuša ābola, labi zināmās aronijas un upenes. Latvijas āboli ir aromātiskāki, bet nedaudz skābāki par dienvidos audzētajiem. Kā un par ko katrs vīndaris konkrēto augli pārvērš, tur atšķirības ir lielas, jo katram vīndarim ir sava recepte un izpratne par dzēriena garšu. Lai arī vīna ražošanai jābūt rūpīgi dokumentētai, tas ir radošs process,” stāsta M.Barkāns.
Jāatzīst, ka pēc degustācijas paliek sajūta, ka turpmāk tiks nevis vienkārši dzerts vīns, bet gan baudīts dzēriens ar stāstu.
Atgādinām, ka pārmērīgai alkohola lietošanai ir negatīva ietekme. Tā pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta. Anda Dzenža
Komentāri