Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vides sargāšanai aicina palīgus

Druva
09:27
17.02.2011
5
Lasi

Janvārī notikušajā pirmajā “Makšķernieku forumā” daudz tika runāts par katastrofālo situāciju, kāda izveidojusies vides aizsardzībā. Zveju iekšējās ūdenstilpēs, kuru ir vairāki tūkstoši, kontrolē vien 30 valsts vides inspektori, kas ir ļoti, ļoti maz.

Kā zināms, četros Vidzemes rajonos strādā vien divi inspektori.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve akcentēja sabiedrisko vides inspektoru ieguldījumu, lai gan tas nav tik liels, kā vajadzētu. 2011.gada sākumā darbojās 103 sabiedriskie vides inspektori zvejas kontroles jomā, kas arī nav daudz.

Iespēja pašvaldībām Lai situāciju uzlabotu, biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valde informē, ka februāra beigās uzsāks sabiedriskā vides inspektora statusa pretendentu mācības. Tās būs bez maksas, tajās var piedalīties visi interesenti, kuri vēlas kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem – Valsts vides dienesta (VVD) vai vietējās pašvaldības pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā – un kuri atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

Nodarbības vadīs kvalificēti pasniedzēji, tās notiks Rīgā, Cēsīs, Bauskā, Daugavpilī un Liepājā. Pretendenti, kuri būs apguvuši pilnu mācību kursu teorijā un praksē, varēs piedalīties atestācijas (eksāmenu) kārtošanā VVD. Plānots, ka Cēsīs mācības notiks 19. un 20.martā. Pasniedzēju vidū būs arī VVD vecākais inspektors Uldis Lencbergs. Viņš norāda, ka Vidzemes reģionam optimāli būtu sagatavot 25 – 30 sabiedriskos inspektorus: “Atbalstu ieceri, jo šajā krīzes situācijā sabiedriskie vides inspektori ir vienīgā iespēja, lai nodrošinātu ūdeņu aizsardzību, citu resursu nav. Ir pozitīvi, ja konkrētajā vietā ir cilvēki, kuri operatīvi var reaģēt uz signāliem. Vietējie labāk zina situāciju, apkaimes ūdenskrātuves. Šī ir iespēja pašvaldībām sagatavot pilnvarotās personas, kas varētu uzraudzīt pašvaldības teritorijā esošās ūdenskrātuves. Svarīgi, lai cilvēki ir apmācīti un zina, ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas gribu aicināt interesentus to rūpīgi pārdomāt. Saprast – vienīgais ieguvums būs apziņa, ka esi palīdzējis sargāt dabu.”

Inspektora misija LMA darbību zivju resursu aizsardzības un kontroles jomā uzsāka pirms desmit gadiem ar lašveidīgo zivju aizsardzības akciju „Lašiem būt!”. Tā guva plašu popularitāti un arī valsts institūciju atzinību, tomēr, kā uzsver LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs: “Gandarīti nebijām. Galvenokārt sava brīvprātīgā darba faktiskā beztiesiskuma dēļ.”

Tāpēc LMA vērsās pie toreizējās Vides ministrijas un Saeimas deputātiem ar konkrētiem priekšlikumiem, lai veiktu grozījumus „Zvejniecības likumā”, lai rastu minētās problēmas risinājumu. Rezultātā pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē ar likuma spēku noteica sabiedrisko vides inspektoru tiesības un pienākumus zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā. Pagājuši desmit gadi, un šajā laikā gūtas vairākas atziņas. Izrādījies, ka Latvijā pietiekami daudz bijis cilvēku, kuri ļoti gribēja iegūt sabiedriskā vides inspektora apliecību, tomēr darba rezultāti bija tālu no vēlamā. Ja pirmajos gados bija apmēram 200 sabiedrisko vides inspektoru, tagad to skaits sarucis līdz apmēram 100. “Tas arī saprotams,” saka A. Birkovs, “iegūto tiesību eiforija pārgāja, tās vietā stājās realitātes apziņa – es to tomēr nevaru vai negribu. Tāpēc stingri jāielāgo – sabiedriskā vides inspektora darbs ir brīvprātīgs un tiek veikts bez atlīdzības! Katram jāsaprot, vai viņš var atļauties dienas un naktis pavadīt reidos, izmirkt lietū, satikties aci pret aci ar agresīviem pārkāpējiem un klaiņojošiem suņiem, rakstīt aktus, protokolus un atskaites.

Ir vēl kas ļoti svarīgs, par ko daudzi varbūt neaizdomājas. Tā ir apziņa, ka valsts tev uzticējusies, piešķīrusi tiesības un pilnvarojusi veikt konkrētu uzdevumu, kas ir saistīts ar dabas resursu izmantošanu, kas ir ļoti jūtīga un atbildīga joma! Vajadzētu zināt un atcerēties, ka faktiski esi Latvijas valsts pilnvarotā persona!” Ja ir vēlme un interese uzzināt ko vairāk par šīm apmācībām, zvaniet U. Lencbergam 26563566. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi