Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vides sargāšanai aicina palīgus

Druva
09:27
17.02.2011
19
Lasi

Janvārī notikušajā pirmajā “Makšķernieku forumā” daudz tika runāts par katastrofālo situāciju, kāda izveidojusies vides aizsardzībā. Zveju iekšējās ūdenstilpēs, kuru ir vairāki tūkstoši, kontrolē vien 30 valsts vides inspektori, kas ir ļoti, ļoti maz.

Kā zināms, četros Vidzemes rajonos strādā vien divi inspektori.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve akcentēja sabiedrisko vides inspektoru ieguldījumu, lai gan tas nav tik liels, kā vajadzētu. 2011.gada sākumā darbojās 103 sabiedriskie vides inspektori zvejas kontroles jomā, kas arī nav daudz.

Iespēja pašvaldībām Lai situāciju uzlabotu, biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” (LMA) valde informē, ka februāra beigās uzsāks sabiedriskā vides inspektora statusa pretendentu mācības. Tās būs bez maksas, tajās var piedalīties visi interesenti, kuri vēlas kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem – Valsts vides dienesta (VVD) vai vietējās pašvaldības pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā – un kuri atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

Nodarbības vadīs kvalificēti pasniedzēji, tās notiks Rīgā, Cēsīs, Bauskā, Daugavpilī un Liepājā. Pretendenti, kuri būs apguvuši pilnu mācību kursu teorijā un praksē, varēs piedalīties atestācijas (eksāmenu) kārtošanā VVD. Plānots, ka Cēsīs mācības notiks 19. un 20.martā. Pasniedzēju vidū būs arī VVD vecākais inspektors Uldis Lencbergs. Viņš norāda, ka Vidzemes reģionam optimāli būtu sagatavot 25 – 30 sabiedriskos inspektorus: “Atbalstu ieceri, jo šajā krīzes situācijā sabiedriskie vides inspektori ir vienīgā iespēja, lai nodrošinātu ūdeņu aizsardzību, citu resursu nav. Ir pozitīvi, ja konkrētajā vietā ir cilvēki, kuri operatīvi var reaģēt uz signāliem. Vietējie labāk zina situāciju, apkaimes ūdenskrātuves. Šī ir iespēja pašvaldībām sagatavot pilnvarotās personas, kas varētu uzraudzīt pašvaldības teritorijā esošās ūdenskrātuves. Svarīgi, lai cilvēki ir apmācīti un zina, ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas gribu aicināt interesentus to rūpīgi pārdomāt. Saprast – vienīgais ieguvums būs apziņa, ka esi palīdzējis sargāt dabu.”

Inspektora misija LMA darbību zivju resursu aizsardzības un kontroles jomā uzsāka pirms desmit gadiem ar lašveidīgo zivju aizsardzības akciju „Lašiem būt!”. Tā guva plašu popularitāti un arī valsts institūciju atzinību, tomēr, kā uzsver LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs: “Gandarīti nebijām. Galvenokārt sava brīvprātīgā darba faktiskā beztiesiskuma dēļ.”

Tāpēc LMA vērsās pie toreizējās Vides ministrijas un Saeimas deputātiem ar konkrētiem priekšlikumiem, lai veiktu grozījumus „Zvejniecības likumā”, lai rastu minētās problēmas risinājumu. Rezultātā pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē ar likuma spēku noteica sabiedrisko vides inspektoru tiesības un pienākumus zivju resursu aizsardzības un uzraudzības jomā. Pagājuši desmit gadi, un šajā laikā gūtas vairākas atziņas. Izrādījies, ka Latvijā pietiekami daudz bijis cilvēku, kuri ļoti gribēja iegūt sabiedriskā vides inspektora apliecību, tomēr darba rezultāti bija tālu no vēlamā. Ja pirmajos gados bija apmēram 200 sabiedrisko vides inspektoru, tagad to skaits sarucis līdz apmēram 100. “Tas arī saprotams,” saka A. Birkovs, “iegūto tiesību eiforija pārgāja, tās vietā stājās realitātes apziņa – es to tomēr nevaru vai negribu. Tāpēc stingri jāielāgo – sabiedriskā vides inspektora darbs ir brīvprātīgs un tiek veikts bez atlīdzības! Katram jāsaprot, vai viņš var atļauties dienas un naktis pavadīt reidos, izmirkt lietū, satikties aci pret aci ar agresīviem pārkāpējiem un klaiņojošiem suņiem, rakstīt aktus, protokolus un atskaites.

Ir vēl kas ļoti svarīgs, par ko daudzi varbūt neaizdomājas. Tā ir apziņa, ka valsts tev uzticējusies, piešķīrusi tiesības un pilnvarojusi veikt konkrētu uzdevumu, kas ir saistīts ar dabas resursu izmantošanu, kas ir ļoti jūtīga un atbildīga joma! Vajadzētu zināt un atcerēties, ka faktiski esi Latvijas valsts pilnvarotā persona!” Ja ir vēlme un interese uzzināt ko vairāk par šīm apmācībām, zvaniet U. Lencbergam 26563566. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi