Drabešu pagasta Ieriķos, kur kādreiz bijusi Ieriķu muiža, par kuru liecina vien ozolu aleja, tai pavisam līdzās ziedos slīkst neliela māja. Te dzīvo un savu vidi veido Lazdiņu ģimene.
“Te viss ir tā, lai paši labi justos,” saka saimniece Iveta. Māju no ielas norobežo žogs, ko izdaiļo tūjas un klinšrozītes, pie vārtiņiem sveicina dažādu krāsu pelargonijas. Pagalms ir kā liels ziedošs dārzs, kurā vai visas vasaras krāsas un ziedi.
“Dobēs augus stādu pēc brīvas sistēmas, galvenais, lai visu laiku zied un ziemā ir kāds zaļums. Pavasarī narcises, tulpes, rododendri, tad jau lauztā sirds, ozolītes, līdz sāk ziedēt citas puķes. Tagad viss saaudzis un ir krāšņi,” pastāsta Iveta. Pagalmā daudz dažādu skujeņu, un arī ziemā ir kur priecēt acis. Rododendri – gan mūžzaļie, gan vasaras – ir Jura aizraušanās. Viņš ar tiem vislabāk saprotas. Man patīk rozes. Tās ilgi zied, parka rozes nav kaprīzas, labi pārziemo,” saka Iveta. Tagad dobēs zied viss, kam vasarā jāzied. Laikam gan nav tādu puķu, kuru nebūtu Lazdiņu pagalmā. Lilijas, astilbes, petūnijas, pelargonijas, samtenes, verbenas, begonijas, hortenzijas… Visas vasaras puķes ir Ivetas audzētas. “Janvārī sēju. Vismaz var parušināties pa zemi,” skaidro saimniece. Iveta audzē arī pelargoniju, begoniju, petūniju stādus, ko daudzi parasti pērk. “Nekad nezinu, kādu krāsu puķes būs. Pērku jaukto krāsu sēklas, bet vienvasar izauga tikai sarkanas pelargonijas,” pieredzē dalās ieriķiete. Pie namdurvīm augumā līdz otrā stāva logam izaudzis magnolijas koks. “Šovasar tik ātri noziedēja. Te ir aizvējš, salnas pie mājas tam netiek klāt, ir rīta un pusdienas saule, un magnolija jūtas ļoti labi,” gandarīta stāsta Iveta, atzīstot, ka viņai un Jurim patīk, ka viss zied.
Dobēs līdzās rozēm, lilijām aug arī pa kādai dillei. Tās zied un izskatās dekoratīvi. Augumā pat pārspēj rozes. Juris tikai nosmej, ka dilles puķēs pie mājas ir praktisks risinājums, pēc zaļumiem pusdienās nav jāiet uz dārzu. Mājas apkārtnes kopšanai Juris un Iveta laiku nežēlo. Darbos tiek iesaistītas arī atvases Elizabete un Linards. “Plašums liels, vairāk nekā hektārs. Visa teritorija tiek pļauta līdz par Meldrupītei. Tagad, kad karstais laiks, zāle vismaz neaug,” stāsta saimnieks. Kā katram, kam kaut neliels zemes pleķītis, arī Jurim un Ivetai nākas cīnīties ar gliemežiem, kurmjiem, pasargāt augus no kaitēkļiem. “Šovasar gliemežu mazāk. Lasām un arī paberam speciālās granulas. Tās ļoti līdz. Dažus kurmjus esmu noķēris, bet tiem nepatīk, kad pļauj zāli un tricina zemi. Ja kādi kaitēkļi puķēm, nolaistām ar “Deci”. Šovasar gan nekādu lielu postījumu nav,” pieredzē dalās Juris. Daudzus gadus Lazdiņiem atpūtas un kopā sanākšanas vieta bija lapene, kas uzcelta virs pagraba. Turpat līdzās vecais ozols, kura mūža rakstos arī muižas laiki. Pļaviņā ierīkota ugunskura vieta. “Lapenei vieta ļoti jauka, ēnaina. Taču tur skraida vēji un sēdēt caurvējā nav patīkami. Ikdienā to izmantojām reti, jo tie metri līdz mājai tomēr šķiet gari, lai visu ēdienreizei vajadzīgo nestu no virtuves. Kad sabrauca ciemiņi, tad gan viss notiek ēnainajā lapenē. Tā ir skaisti apaugusi ar vīnstīgām,” pastāsta Iveta un piebilst, ka šovasar lapenē ir kaķa rezidence. Pērnvasar ģimene apspriedusies un nolēmusi, ka jārīkojas praktiskāk. Pie mājas starp puķu dobēm tika ierīkota vēl viena lapene. “Te visvairāk puķu, daži soļi līdz virtuvei. Bija tā – sēžam lapenē, bet puķes smaržo mājas otrā pusē. Tas ir brīnišķīgi, ka no rīta var iznākt lapenē, malkot kafiju un priecāties par rīta saules atspulgiem puķēs. Vasarā mēs neēdam mājā, tikai lapenē. Vakarā smaržo lefkojas, matiolas, uzvēdī petūniju smarža, vēl lilijas,” priecīga saimniece. Lapenē vieta arī grilam, Iveta pastāsta, ka pamēģinājuši elektrisko grilu, kas ļoti labi noder zivju grilēšanai. Sēžot lapenē, acis priecē jāņogu krūms, pilns sarkaniem ķekariem. Blakus rozēm tas izskatās tikpat karalisks kā cēlās puķes. “Siguldā pie vienas mājas noskatīju –plašā zālienā sastādīti lieli peoniju krūmi. Izskatījās ļoti skaisti. Kad nozied, var nopļaut. Šo ideju gribas izmantot. Visu laiku jau kaut kas iznīkst, kaut kas saaug par biezu, kaut ko ieraugu un gribas iestādīt. Tas ir mūsu vaļasprieks, un spēks tam ir vienmēr,” domās dalās Iveta un atklāj, ka pagalmā īpaši netiek plānots, kas kur augs. Kāda dobe tiek paplašināta, kāda samazināta. “Puķu nekad nevar būt par daudz. Mājā mēs atpūšamies, gūstam spēku, te aug bērni, un visi taču grib justies labi. Ja jau aug un zaļo, tātad arī augiem pie mums patīk,” saka Iveta. Sarmīte Feldmane
Komentāri