Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Veido vidi, kurā jūtas labi

Druva
15:08
18.07.2013
23
Atp Tas St R Tis D Rz

Drabešu pagasta Ieriķos, kur kādreiz bijusi Ieriķu muiža, par kuru liecina vien ozolu aleja, tai pavisam līdzās ziedos slīkst neliela māja. Te dzīvo un savu vidi veido Lazdiņu ģimene.

“Te viss ir tā, lai paši labi justos,” saka saimniece Iveta. Māju no ielas norobežo žogs, ko izdaiļo tūjas un klinšrozītes, pie vārtiņiem sveicina dažādu krāsu pelargonijas. Pagalms ir kā liels ziedošs dārzs, kurā vai visas vasaras krāsas un ziedi.

“Dobēs augus stādu pēc brīvas sistēmas, galvenais, lai visu laiku zied un ziemā ir kāds zaļums. Pavasarī narcises, tulpes, rododendri, tad jau lauztā sirds, ozolītes, līdz sāk ziedēt citas puķes. Tagad viss saaudzis un ir krāšņi,” pastāsta Iveta. Pagalmā daudz dažādu skujeņu, un arī ziemā ir kur priecēt acis. Rododendri – gan mūžzaļie, gan vasaras – ir Jura aizraušanās. Viņš ar tiem vislabāk saprotas. Man patīk rozes. Tās ilgi zied, parka rozes nav kaprīzas, labi pārziemo,” saka Iveta. Tagad dobēs zied viss, kam vasarā jāzied. Laikam gan nav tādu puķu, kuru nebūtu Lazdiņu pagalmā. Lilijas, astilbes, petūnijas, pelargonijas, samtenes, verbenas, begonijas, hortenzijas… Visas vasaras puķes ir Ivetas audzētas. “Janvārī sēju. Vismaz var parušināties pa zemi,” skaidro saimniece. Iveta audzē arī pelargoniju, begoniju, petūniju stādus, ko daudzi parasti pērk. “Nekad nezinu, kādu krāsu puķes būs. Pērku jaukto krāsu sēklas, bet vienvasar izauga tikai sarkanas pelargonijas,” pieredzē dalās ieriķiete. Pie namdurvīm augumā līdz otrā stāva logam izaudzis magnolijas koks. “Šovasar tik ātri noziedēja. Te ir aizvējš, salnas pie mājas tam netiek klāt, ir rīta un pusdienas saule, un magnolija jūtas ļoti labi,” gandarīta stāsta Iveta, atzīstot, ka viņai un Jurim patīk, ka viss zied.

Dobēs līdzās rozēm, lilijām aug arī pa kādai dillei. Tās zied un izskatās dekoratīvi. Augumā pat pārspēj rozes. Juris tikai nosmej, ka dilles puķēs pie mājas ir praktisks risinājums, pēc zaļumiem pusdienās nav jāiet uz dārzu. Mājas apkārtnes kopšanai Juris un Iveta laiku nežēlo. Darbos tiek iesaistītas arī atvases Elizabete un Linards. “Plašums liels, vairāk nekā hektārs. Visa teritorija tiek pļauta līdz par Meldrupītei. Tagad, kad karstais laiks, zāle vismaz neaug,” stāsta saimnieks. Kā katram, kam kaut neliels zemes pleķītis, arī Jurim un Ivetai nākas cīnīties ar gliemežiem, kurmjiem, pasargāt augus no kaitēkļiem. “Šovasar gliemežu mazāk. Lasām un arī paberam speciālās granulas. Tās ļoti līdz. Dažus kurmjus esmu noķēris, bet tiem nepatīk, kad pļauj zāli un tricina zemi. Ja kādi kaitēkļi puķēm, nolaistām ar “Deci”. Šovasar gan nekādu lielu postījumu nav,” pieredzē dalās Juris. Daudzus gadus Lazdiņiem atpūtas un kopā sanākšanas vieta bija lapene, kas uzcelta virs pagraba. Turpat līdzās vecais ozols, kura mūža rakstos arī muižas laiki. Pļaviņā ierīkota ugunskura vieta. “Lapenei vieta ļoti jauka, ēnaina. Taču tur skraida vēji un sēdēt caurvējā nav patīkami. Ikdienā to izmantojām reti, jo tie metri līdz mājai tomēr šķiet gari, lai visu ēdienreizei vajadzīgo nestu no virtuves. Kad sabrauca ciemiņi, tad gan viss notiek ēnainajā lapenē. Tā ir skaisti apaugusi ar vīnstīgām,” pastāsta Iveta un piebilst, ka šovasar lapenē ir kaķa rezidence. Pērnvasar ģimene apspriedusies un nolēmusi, ka jārīkojas praktiskāk. Pie mājas starp puķu dobēm tika ierīkota vēl viena lapene. “Te visvairāk puķu, daži soļi līdz virtuvei. Bija tā – sēžam lapenē, bet puķes smaržo mājas otrā pusē. Tas ir brīnišķīgi, ka no rīta var iznākt lapenē, malkot kafiju un priecāties par rīta saules atspulgiem puķēs. Vasarā mēs neēdam mājā, tikai lapenē. Vakarā smaržo lefkojas, matiolas, uzvēdī petūniju smarža, vēl lilijas,” priecīga saimniece. Lapenē vieta arī grilam, Iveta pastāsta, ka pamēģinājuši elektrisko grilu, kas ļoti labi noder zivju grilēšanai. Sēžot lapenē, acis priecē jāņogu krūms, pilns sarkaniem ķekariem. Blakus rozēm tas izskatās tikpat karalisks kā cēlās puķes. “Siguldā pie vienas mājas noskatīju –plašā zālienā sastādīti lieli peoniju krūmi. Izskatījās ļoti skaisti. Kad nozied, var nopļaut. Šo ideju gribas izmantot. Visu laiku jau kaut kas iznīkst, kaut kas saaug par biezu, kaut ko ieraugu un gribas iestādīt. Tas ir mūsu vaļasprieks, un spēks tam ir vienmēr,” domās dalās Iveta un atklāj, ka pagalmā īpaši netiek plānots, kas kur augs. Kāda dobe tiek paplašināta, kāda samazināta. “Puķu nekad nevar būt par daudz. Mājā mēs atpūšamies, gūstam spēku, te aug bērni, un visi taču grib justies labi. Ja jau aug un zaļo, tātad arī augiem pie mums patīk,” saka Iveta. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi