Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

'Vecmāmiņa pārtop par šiku omi

Druva
12:57
26.04.2012
42
Nnn

Šomēnes “Druvas” organizētajās Pārvērtībās piedalījās taureniete Lilija Bērziņa (67 gadi). Lilijas kundze ir jauka vecmāmiņa vairākiem mazbērniem, kā arī, neskatoties uz cienījamiem gadiem, vēl ir kārtīgs darba rūķis. Viņa saimnieko savā sētā, sien garšīgus sierus un darbojas kopā ar citām kundzēm Taurenē pensionāru biedrībā. “Ikdienas darbs paiet pie lopiem, jo saimniecībā ir 30 slaucamas govis. Vēl ir cūkas un citi dzīvnieki. Taču palīdz dēls, mazbērni, kopā galā tiekam. Turklāt – kā tu laukos sēdēsi, rokas klēpī salicis? Es tā nevaru,” saka L. Bērziņa, bilstot, ka no bērnības radināta pie darba. Vaicāta par stila lietām, Lilija apmulst un teic, ka viņas gados jau vairs netiek domāts, kā cilvēks izskatās. “Tās drēbes, kuras skapī ir, arī velku. Neko daudz jaunu vairs neiegādājos, jo cik tad iziešanu manā vecumā ir, turklāt, ja dzīvo laukos. Gribēšana aizbraukt uz kādu koncertu vai teātri būtu, bet – vai tad viens brauksi? Lai gan nemaz tik traki nav, pati vadu auto un nenieka nesūdzos. Bet ja runājam par manu garderobi, tad pārsvarā tajā ir bikses un džemperi. Tā ērtāk un vieglāk,” smaidot saka atraktīvā vecmāmiņa, norādot, ka arī frizūru viņa nemaina jau vairākus gadus. Tā esot pierasts. Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot L.Bērziņas tēlu un garderobi, priecājās par vecmāmiņas pozitīvismu un mīļumu, kā arī sacīja atzinīgus vārdus par Bērziņas kundzes izvēli nēsāt gaišu apģērbu, uzsverot, ka baltas vai krēmkrāsas drēbes nav viegli valkāt. Tās prasa papildu uzmanību. “Matu garums jāsaīsina, jo augumā īsus cilvēkus gari mati vizuāli vēl samazina. Turklāt gados vecākiem cilvēkiem estētiskāk izskatās īsāki mati. Es nedomāju zēngalviņu, bet skaistu un modernu matu griezumu. Kopumā runājot par gados vecākām dāmām, var dot padomu, ka, gadiem ejot, ik pēc laika vajag uz sevi paskatīties atkal no malas. Jāsaprot, ka tas, kas piestāvēja 40 vai 50 gados, vairs īsti neder 60 un 70 gadu vecumā. Bet, kas attiecas uz gaišo matu toni, tas jums ļoti piestāv. Un gaiši cilvēki sadzīvē ir daudz pieejamāki un izskatās draudzīgāki,” viedokli pauž stiliste I. Zariņa.

Pēc Lilijas kundzes garderobes aplūkošanas, „Pārvērtību” varone devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa izveidoja jaunu, īsāku matu griezumu. Tika piemeklēts arī nedaudz citāds matu tonis. Lilijas kundzei tika veikts manikīrs, viņa atzina, ka kaut ko tādu izbaudījusi pirmo reizi. “Esmu vienkāršs lauku cilvēks, kurš ar manikīru un nagu lakošanu neaizraujas. Arī kosmētiku ikdienā nelietoju. Ja vien reizēm uzkrāsoju lūpas, dodoties uz kādu pasākumu,” bilda L. Bērziņa. Pēc tam Lilija Bērziņa kopā stilisti devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”. Šoreiz patīkamu pārsteigumu sagādāja veikals “Līna”, kurā varēja atrast daudz interesanta un pat neordināra pensionāres jaunajam tēlam. Turklāt, ja bieži korpulentākas dāmas saka, ka lielu izmēru apģērbu izvēle ir niecīga, tad pārliecinājāmies, ka veikalā “Līna” var atrast interesantus modeļus dažādiem augumiem.

“Arī vecāka gadagājuma sievietēm nevajag baidīties iegādāties krāsainu un modernu apģērbu. Bieži gan teic – kur tad vairs tādā vecumā došos. Bet domāju, ka arī ikdienas solī, braucot uz veikalu, pie ārsta vai kārtojot citas darīšanas, sieviete var būt labi ģērbta. Iesaku arī nedaudz kosmētikas – noder sejas tonim piemērots tonālais krēms, kuru uzklāj, dodoties uz pasākumiem. Nedomāju, ka vecmāmiņai vajadzētu lietot acu ēnas, tomēr tonālais krēms noder. Tas padara seju jaunāku. Tad būtu ieteicams lietot arī piestāvošu lūpu krāsu, kurai ne vienmēr jābūt koši sarkanai, kā bieži ikdienā vērojam. Taču, ja runājam par vecmāmiņu garderobi, tad noteikti jāteic, ka ir svarīgi nepārspīlēt. Būtiski sajust robežu, ko vairs nevar atļauties un ko tomēr no modes tendencēm var paņemt,” saka I. Zariņa. Viņa bilst, ka, gadiem nākot, sievietes zaudē savu dabisko krāsainību un tieši tāpēc viņām piestāv gaišie toņi apģērbā. Lilijas krāsu izvēle viņas apģērbā bija pareiza.

Runājot par biežāk sastopamajiem aksesuāriem – šallēm un lakatiem, I. Zariņa bilst, ka arī tos nevajadzētu valkāt daudzus gadus pēc kārtas.

“Tieši šalles un lakati ir tie, kurus var nomainīt ik sezonu, atsvaidzinot savu garderobi. Nevajag kundzītēm no skapja vilkt laukā vecos lakatus, kuri iegādāti pirms 20 gadiem. Jauna un moderna šallīte atsvaidzinās jebkuru apģērbu. Tāpat der atcerēties, ka, valkājot vecu, nonēsātu apģērbu, cilvēki gados izskatās vēl vecāki,” padomu dod stiliste. L. Bērziņa pēc vairāku apģērbu komplektu pielaikošanas un foto sesijas atzina – ir patīkami pārsteigta, ka varēja justies un izskatīties citādi, nekā ikdienā pierasts.

„Man patika abas kleitas, bet pusmētelītis gan likās kaut kas svešs un neierasts. Laikam jau visvairāk mulsināja tās pusgarās piedurknes, bet kopumā jau man piemeklētā garderobe bija fantastiska. Līdz dienas beigām esmu nedaudz jau apradusi arī ar jauno frizūru, kaut sākumā bija neliels šoks, jo daudzo gadu gaitā biju pieradusi pie garajiem matiem un lokām. Taču nav nemaz slikti, izveidotais koptēls ir tik jauks,” smaidot bilda L. Bērziņa, atzīstot – ir pateicīga, ka varēja piedalīties šajā sievišķīgajā piedzīvojumā. Liene Lote Grizāne Šoreiz komandā darbojās: Ineta Zariņa, imidža dizainere – vizāžiste Cēsis, Pļavas 3a, tel.29228711 www.parstilu.lv Sanita Zariņa, friziere Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 26513647 Inga Kosteviča, nagu kopšanas speciāliste Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 28376035 Paldies t/c Valleta par sadarbību un veikaliem Euroskor un Līna par iespēju saposties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi