Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vasarā meitenes vairāk lutina kājas

Druva
10:04
27.07.2012
77
Mbf 7563

Vasarā meitenes vēlas sakopt pēdas un kāju nagus, lai nebūtu kauns valkāt siksniņkurpes. Nagu kopšanas speciāliste Inga Kosteviča stāsta, ka vasaras sākumā uzrodas visvairāk klienšu, kuras vēlas veikt pedikīru. Inga Kosteviča teic, ka par kājām būtu jārūpējas visu gadu, jo tās mūs nes ikdienas darbos un visvairāk nogurst. “Pedikīrs padara kājas un kāju nagus sakoptākus un skaistākus. Regulāras procedūras ne tikai uzlabo kāju izskatu, bet arī palīdz izvairīties no dažādām nagu un pēdu slimībām. Turklāt pedikīra laikā tiek apkopti ne tikai nagi, bet arī pēdas,” stāsta Inga, norādot, ka pedikīra procedūrā ietilpst pēdu un kāju masāža, kas klientēm ļoti patīk, jo palīdz relaksēties. Inga stāsta, ka medicīnisko pedikīru veic speciālists, kuru sauc par podiatru, taču Inga uzpucē veselas kājas. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav nagu sēnes, varžacu un citu kāju problēmu. “Taču laikam jau satraucošākais, ka ļoti daudzām sievietēm ir problēmas ar kājām vai kāju nagiem. Turklāt esmu ievērojusi, ka cilvēki nereti pret to izturas ne visai nopietni,” saka Inga un uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu peldbaseinā staigāt basām kājām vai veikalos, piemērot apavus, kājās vilkt piedāvātās zeķītes, kuras uzvelk vairāki apavu pircēji. Nagu sēnīti var arī iegūt, valkājot humānās palīdzības veikalos pirktos lietotos apavus, kā arī pirtīs, sporta zālēs un citās vietās, kur staigā basām kājām. Nagu sēnīte ir nopietna slimība, tā jāārstē pie speciālista. Tāpat jāatceras, ka kājās jāvelk vienmēr ērti un atbilstoši apavi. „Nēsājot šaurus apavus, var tikt pie varžacs, kura arī tad jāārstē,” saka nagu kopšanas speciāliste. Inga stāsta, ka par rokām un kājām jārūpējas tāpat kā par seju, ķermeni vai matiem.

“Biežāk jau meitenes steidz sakopt rokas, kuras ir redzamākas, taču aizmirst nevajag ne par vienu, ne otru. Jo gadās, ka cilvēks par kājām aizmirst visu rudeni, ziemu un pavasari, bet vasaras sākumā vēlās, lai kāju kopšanas speciālists darītu brīnumus. Sievietes pašas mājās var gatavot skrubīšus un kājas palutināt. Piemēram, no visparastākās maltās kafijas biezumiem sanāk labs skrubis, ar ko parīvēt pēdas,” saka Inga un dod padomu, ka, smērējot pēdas ar krēmu, to nevajag ziest starp kāju pirkstiem. Tas neuzsūcas un tādēļ var veicināt dažādas slimības. Vaicāta, kādēļ izmācījusies par nagu kopšanas speciālisti, Inga teic, ka viņai šis darbs patīk. Turklāt viņa kā liepēniete radusi iespēju strādāt Cēsīs. “Katru dienu sēžos autobusā un braucu uz darbu. Nav grūti. Man patīk savs darbs un patīk komunicēt ar cilvēkiem. Turklāt, lai arī saka, ka Cēsīs skaistumkopšanas saloni ir uz katra stūra, darba mums netrūkst,” saka Inga Kosteviča, kura aptuveni pirms gada kopā ar draudzeni Cēsīs atvēra skaistumkopšanas salonu “Style 26”, pierādot arī, ka divas jaunas sievietes var strādāt tandēmā un nodrošināt ar darbu gan sevi, gan citus meistarus. “Domāju, ka mums ir izdevies izveidot jauku salonu. Lielākais prieks, ka to novērtē klienti. Un dzīvē viss izdodas, ja cilvēks to dara no sirds,” tikko no klientes saņēmusi smaržīgu puķuzirņu pušķi, sacīja Inga.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi