Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vasarā meitenes vairāk lutina kājas

Druva
10:04
27.07.2012
24
Mbf 7563

Vasarā meitenes vēlas sakopt pēdas un kāju nagus, lai nebūtu kauns valkāt siksniņkurpes. Nagu kopšanas speciāliste Inga Kosteviča stāsta, ka vasaras sākumā uzrodas visvairāk klienšu, kuras vēlas veikt pedikīru. Inga Kosteviča teic, ka par kājām būtu jārūpējas visu gadu, jo tās mūs nes ikdienas darbos un visvairāk nogurst. “Pedikīrs padara kājas un kāju nagus sakoptākus un skaistākus. Regulāras procedūras ne tikai uzlabo kāju izskatu, bet arī palīdz izvairīties no dažādām nagu un pēdu slimībām. Turklāt pedikīra laikā tiek apkopti ne tikai nagi, bet arī pēdas,” stāsta Inga, norādot, ka pedikīra procedūrā ietilpst pēdu un kāju masāža, kas klientēm ļoti patīk, jo palīdz relaksēties. Inga stāsta, ka medicīnisko pedikīru veic speciālists, kuru sauc par podiatru, taču Inga uzpucē veselas kājas. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav nagu sēnes, varžacu un citu kāju problēmu. “Taču laikam jau satraucošākais, ka ļoti daudzām sievietēm ir problēmas ar kājām vai kāju nagiem. Turklāt esmu ievērojusi, ka cilvēki nereti pret to izturas ne visai nopietni,” saka Inga un uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu peldbaseinā staigāt basām kājām vai veikalos, piemērot apavus, kājās vilkt piedāvātās zeķītes, kuras uzvelk vairāki apavu pircēji. Nagu sēnīti var arī iegūt, valkājot humānās palīdzības veikalos pirktos lietotos apavus, kā arī pirtīs, sporta zālēs un citās vietās, kur staigā basām kājām. Nagu sēnīte ir nopietna slimība, tā jāārstē pie speciālista. Tāpat jāatceras, ka kājās jāvelk vienmēr ērti un atbilstoši apavi. „Nēsājot šaurus apavus, var tikt pie varžacs, kura arī tad jāārstē,” saka nagu kopšanas speciāliste. Inga stāsta, ka par rokām un kājām jārūpējas tāpat kā par seju, ķermeni vai matiem.

“Biežāk jau meitenes steidz sakopt rokas, kuras ir redzamākas, taču aizmirst nevajag ne par vienu, ne otru. Jo gadās, ka cilvēks par kājām aizmirst visu rudeni, ziemu un pavasari, bet vasaras sākumā vēlās, lai kāju kopšanas speciālists darītu brīnumus. Sievietes pašas mājās var gatavot skrubīšus un kājas palutināt. Piemēram, no visparastākās maltās kafijas biezumiem sanāk labs skrubis, ar ko parīvēt pēdas,” saka Inga un dod padomu, ka, smērējot pēdas ar krēmu, to nevajag ziest starp kāju pirkstiem. Tas neuzsūcas un tādēļ var veicināt dažādas slimības. Vaicāta, kādēļ izmācījusies par nagu kopšanas speciālisti, Inga teic, ka viņai šis darbs patīk. Turklāt viņa kā liepēniete radusi iespēju strādāt Cēsīs. “Katru dienu sēžos autobusā un braucu uz darbu. Nav grūti. Man patīk savs darbs un patīk komunicēt ar cilvēkiem. Turklāt, lai arī saka, ka Cēsīs skaistumkopšanas saloni ir uz katra stūra, darba mums netrūkst,” saka Inga Kosteviča, kura aptuveni pirms gada kopā ar draudzeni Cēsīs atvēra skaistumkopšanas salonu “Style 26”, pierādot arī, ka divas jaunas sievietes var strādāt tandēmā un nodrošināt ar darbu gan sevi, gan citus meistarus. “Domāju, ka mums ir izdevies izveidot jauku salonu. Lielākais prieks, ka to novērtē klienti. Un dzīvē viss izdodas, ja cilvēks to dara no sirds,” tikko no klientes saņēmusi smaržīgu puķuzirņu pušķi, sacīja Inga.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi