Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

VALLETA – Latvijas labākais tirgotājs

Reklāmraksts
11:15
07.08.2024
181
Latvijas Labakais Tirgotajs Balvas Pasniegsana

Tirdzniecības centra VALLETA direktore Monta Rubene un LTA prezidents Henriks Danusēvičs FOTO: Valmieras novada pašvaldība

Vasaras sākumā Latvijas Tirgotāju asociācijas organizētajā ikgadējā konkursā Latvijas labākais tirgotājs no vairāk nekā 600 dalībniekiem tika apbalvoti 37 uzņēmumi. Kategorijā Tirdzniecības centri galveno balvu ieguva VALLETA, kas ir lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas un mūsu reģionā. Par savu iepirkšanās vietu to izvēlas ne tikai valmierieši, bet arī reģiona iedzīvotāji un pierobežā dzīvojošie igauņi, jo ikdienā nepieciešamo preču piedāvājums tirdzniecības centrā ir gana daudzveidīgs. Par augsto novērtējumu, šī brīža tendencēm tirdzniecībā un patērētāju paradumos, sarunā stāsta VALLETA direktore Monta Rubene.

-Ko Jums un uzņēmumam nozīmē iegūtā balva?

-Protams, esam priecīgi! Jebkurš pozitīvs novērtējums dod gandarījumu un iedvesmo darboties tālāk – ne tikai veikt pienākumus tirdzniecības centra ikdienas darbības nodrošināšanai, bet arī paskatīties uz procesiem tajā no apmeklētāju puses.

-Kas, Jūsuprāt, ir novērtējuma pamatā?

-Šeit jāvērš uzmanība, ka konkursā pēc slepenā pircēja principa tiek vērtēti apmeklētāju apkalpošanas standarti un kultūra. Līdz ar to balva lielākoties ir mūsu veikalu un to darbinieku nopelns. Lai saprastu, ko vidzemnieki sagaida no apkalpošanas procesa, esam veikuši arī attiecīgus pētījumus. Piemēram, teju ikvienam ir svarīgi, lai ar viņu sasveicinās, taču tūlītēja palīdzības piedāvāšana nav nepieciešama, jo pircēji vispirms paši netraucēti vēlas iepazīties ar piedāvājumu. Pirkuma izdarīšanā būtiskas ir pārdevēja zināšanas par preci. Protams, situācijas var būt dažādas, bet kopumā darbinieki cenšas to ievērot, jo statistika rāda, ka patērētāji pirkumus šobrīd izdara ļoti mērķtiecīgi.

-Ko tas nozīmē?

-Var teikt, ka katrs, kas ienāk tirdzniecības centrā, izdara arī pirkumu. Tāpēc ne tikai no piedāvājuma, bet arī pārdevēja pozitīvisma, empātijas un kompetences atkarīgs, kurā veikalā viņš to veiks. Mūsu pircēji nenāk uz centru pavadīt brīvo laiku vai pastaigāties tāpat vien. Pirkumi ir pārdomāti. Tāpat cilvēki ir gatavi nopirkt dārgāku preci, kas kalpos ilgāk. Jūtam, ka veselīga dzīvesveida kultam pievienojas arī paradumi domāt par ilgtspēju un atkritumu samazināšanu.

-Nevar nepamanīt, ka pie tirdzniecības ēkām ir arvien vairāk pakomātu, kas liek domāt, ka cilvēki iepērkas internetā. Cik liels izaicinājums tas ir tirdzniecības centriem?

-Nenoliedzami, internets ietekmē gan centru apmeklējumu, gan pirkumu izdarīšanu tajos. Internetā šobrīd var nopirkt teju visu, un no jebkuras pasaules valsts, lai vai kur tu atrastos un cik būtu pulkstens. Preču saņemšana ir ērta – pakomāts ir izvietots pa ceļam no darba uz mājām, pie mīļākā pārtikas veikala vai tamlīdzīgi. Arī cenas ir pieejamas, jo tirgotājam ir mazāk izdevumu. Vienlaikus, problemātiska var būt preču atgriešana, kad saproti, ka iepirkšanās uz vietas veikalā tomēr arī var ietaupīt laiku. Tāpat apģērbu gribas pielaikot, redzēt, kā tas pieguļ augumam, sajust materiālu un faktūru.

-Ar kādiem vēl izaicinājumiem šobrīd saskaras VALLETA?

-Tirdzniecības centru pirms vairāk nekā 15 gadiem cēla, rekonstruējot kādreizējo universālveikalu. Toreiz izveidoja daudzas vidējas platības tirdzniecības telpas, lai iegūtu piedāvājuma apjomu un dažādību. Šobrīd, lai veiksmīgi konkurētu gan ar tirdzniecību internetā, gan savstarpēji, veikali pieprasa arvien plašākas telpas. Tas dod lielāku garantiju pirkuma izdarīšanai, kā arī pircējiem patīk netraucēti pazust preču piedāvājumā. Tātad izaicinājums ir atrast, kā no esošajām telpām izveidot pēc iespējas plašākas tirdzniecības zāles, saglabājot arī piedāvājuma dažādību. Tieši tāpēc VALLETĀ šobrīd bieži notiek telpu remonti vai labiekārtošanas darbi. Tie turpināsies arī šogad. Patīkami, ka starptautiski zīmoli arvien vairāk saprot, ka arī reģionos dzīvo maksātspējīgas ģimenes un notiek uzņēmējdarbība.

Pircēju vajadzības un pieprasījums mainās, pielāgošanās tam ir gan izaicinājums, gan izaugsme. Nemainīgi augsts ir pieprasījums pēc telekomunikāciju pakalpojumiem, IT precēm, arī dažādiem “gadžetiem”. Tāpēc gada sākumā pat četras reizes lielāku klientu apkalpošanas centru izveidoja LMT. Savukārt pie jaunpienācējiem gribu pieminēt veikalu SNACK’O LAND, kas piedāvā dzērienus un našķus no visas pasaules, īpaši ASV un Japānas.

Kopumā gan iedzīvotāju skaits samazinās, dzimstības rādītāji ir zemi. Arī pirktspēja nepieaug kopā ar inflāciju, jo darbaspēka izmaksas jau tāpat ir augstas. Tas var rezultēties ar apmeklējuma un pirkumu skaita samazināšanos. Tomēr VALLETAI ir būtiskas priekšrocības, lai negatīvo tendenču ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Lepojamies gan ar starptautiski atpazīstamiem, gan Latvijas zīmoliem, arī ar sevi pierādījušiem reģiona uzņēmējiem, kas vienuviet par pieejamu cenu piedāvā preces, kas atbilst reģiona iedzīvotāju prasībām. Pērn lielāki kļuva zīmola BRANCHESS sieviešu un vīriešu apģērbu veikali, kurus izveidojuši uzņēmēji no Alūksnes, un tur tiek šūta daļa no piedāvājuma. Tāpat lepojamies, ka pie mums ir plašākais sporta preču piedāvājums reģionā. Svarīgi, ka no jebkuras Vidzemes pilsētas Valmieru var sasniegst ātrāk un ērtāk nekā Rīgu. Tas nozīmē, ka iepērkoties šeit, var ietaupīt laiku, un mazāk naudas jātērē degvielai.

-Cik ilgi Jūs pati esat saistīta ar VALLETU? 

-Tirdzniecības centra mārketinga daļai pievienojos nu jau vairāk nekā pirms 13 gadiem, bet telpu nomas projektu vadību un administratīvās kompetences pārņēmu pirms pieciem gadiem. Šī joma man nebija sveša, jo pirms tam biju strādājusi reklāmas jomā vairākos uzņēmumos, arī klientu apkalpošanā apdrošināšanas nozarē. Visa šī pieredze noderēja, uzsākot darbu VALLETĀ, un tad arī sāku ticēt, ka katrai situācijai un satiktajam cilvēkam dzīvē nav tikai virspusēja nozīme. Man noderēja pat vidusskolas degsme rakstīt uz patiesām sajūtām balstītus sacerējumus. Izglītību tieši mārketingā un tirdzniecības vadībā ieguvu paralēli darbam šeit. Ļoti patika studiju laiks, jo mācības varēju gan reducēt, gan viegli sasaistīt ar saviem darba pienākumiem. Pārliecinājos, ka pieredze jomā, ko studē, mācībām dod pilnīgi citu garšu un interesi.

-Ko tieši nozīmē tirdzniecības centra vadīšana? Kādi ir profesionālie izaicinājumi šajā darbā un kas sagādā gandarījumu?

-Man ļoti patīk, ka tirdzniecības centra vide ir dzīva un mainīga. Savukārt pie lielākajiem izaicinājumiem varētu pieskaitīt spēju salāgot iznomātāja un nomnieka intereses, jo papildus pircēju apkalpošanai katra puse veic uzņēmējdarbību, kurā vēlas iegūt maksimālo labumu. Gandarījumu, protams, sniedz katrs realizētais projekts, kas gan prasa krietni daudz laika, darba un iedziļināšanās. Vienmēr ir prieks arī par to, ka potenciālie nomnieki, tajā skaitā starptautiski zīmoli, paši mūs uzrunā. Tātad ieguldītais darbs ir devis atpazīstamību.

-Kā izdodas atpūsties no saspringtās darba ikdienas?

-Ikdienā ārpus darba mana prioritāte ir fiziskās aktivitātes. Regulāri apmeklēju sporta zāli, paskrienu, jo tikai tā varu gan atbrīvot, gan iegūt skaidrāku prātu. Enerģiju, protams, dod kopīgs laiks ar ģimeni un draugiem. Kaut vai tikai vakariņas, kuru laikā izbaudu sarunas par to, kas kuram jauns un ko kurš paveicis.

Valleta Veikali 14 06 2024 001
SNACK’O LAND veikals tirdzniecības centrā VALLETA FOTO: Uģis Brālēns
Valleta Fasade 12 05 2024 008
Tirdzniecības centrs VALLETA Valmierā FOTO: Uģis Brālēns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
59

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi