Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Vai Cēsīs mīt velni un kliedz sievietes?

Druva
11:38
21.10.2011
12
Velns

“Policista kungs, brauciet! Pie durvīm dauzās velnam līdzīgs vīrietis! Man ir bail!” šādi un līdzīgi izsaukumi, ko saņem policijas darbinieki, nav retums. Tāpat arī notikumi, ar kuriem policisti saskaras gan ikdienā, gan brīvdienās, ir visdažādākie, tai skaitā kautiņi un strīdi, satiksmes noteikumu pārkāpumi un pārmērīga dzeršana.

Dūres izvicina gan puiši, gan meitenes Ja salīdzina, cik skaļas Cēsīs un arī lauku pagastos bija brīvdienu naktis vēl pirms pāris gadiem, tad tagad izklaidēties gribētāju ir krietni mazāk. Tomēr ir. Pagājušajā piektdienā pilsēta atdzīvojās pēc pusnakts. Jau rakstījām, ka šajā brīvdienu naktī „Druva” piedalījās patruļā kopā ar policijas darbiniekiem – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas jaunākajiem inspektoriem Jāni Zaļo un Vadimu Zevjakinu. Līdz pusnaktij policijas darbinieki konstatēja dažus atļautā braukšanas ātruma pārkāpumus Priekuļu novadā, tomēr kopumā situācija bija salīdzinoši mierīga un klusa. Taču tad pilsētā palēnām saradās ļaudis. Laikam lielākā daļa nakts dzīves baudītāju mājās jau bija “iesildījušies”, jo ceļš uz nakts klubiem daudziem bija līgans. Jo vairāk grādīgās dziras uzņemts, jo lielāki taisnības cīnītāji kļuva cilvēki un gan ekipāžai, ar kuru kopā bija „Druva”, gan arī citām ekipāžām nācās izšķirt kaušļus, mudināt pārlieku iereibušos censties noiet taisni un par gala mērķi noteikt mājas. Mazākas un lielās dūru vicināšanas, nemaz nerunājot par lamāšanos, nav retums. To atzīst abi inspektori un to novērot bija iespējams arī „Druvai”. Vienības laukumā. Strīds aizsākās jauniešu kompānijā starp puišiem un meitenēm. Kas zina, kurš sāka, bet uz „kašķi” noskaņota meitene iesita stipru pļauku puisim, viņš meiteni pagrūstīja. Tad sekoja skaļa lamu vārdu apmaiņa un vēl pa kādai abu agresīvai kustībai. Pēc aprunāšanās ar policijas darbiniekiem jaunieši devās prom.

Jāpiebilst, ka fiziska konfliktu risināšana sieviešu starpā nav nekas neparasts. Arī „Druva”, ik reizi piedaloties policijas patruļās, redzējusi šādus skatus un jāatzīst – kad kaujas sievietes, izvicinātas tiek ne tikai dūres, bet tiek arī skrāpēts ar nagiem un plēsti mati.

Lai gan naktī notika vairāki kautiņi, daļu no tiem izdevās atrisināt. Piemēram, no kāda jaunieša policijas dežūrdaļā tika saņemts izsaukums. Zvanītājs atklāja, ka viņš atrodas Vienības laukumā, vēlas doties mājās, bet pārējie puiši, ar kuriem viņš ir kopā, nelaižot un turot ciet. To pašu puisis izstāstīja arī tad, kad pie viņa piebrauca inspektori. Visi iedzēruši, visi viens par otru skaļāk centās pierādīt savu taisnību. Kādēļ strīds izcēlies, tā arī neizdevās saprast, tomēr policiju izsaukušais puisis priecīgs devās prom, lai ar taksometru brauktu

mājup. Ar pārējiem jauniešiem policijas darbinieki vēl turpināja sarunu. Bet puisis bija tik priecīgs, ka

vēlreiz piezvanījis uz policijas dežūrdaļu un lūdzis pateikt paldies abiem inspektoriem par veiksmīgo situācijas atrisināšanu. V. Zevjakins un J. Zaļais atzina, ka lielākoties policijas darbinieku ikdienā jāsaskaras ar negācijām, cilvēku neapmierinātību, pat dusmām un reti gadās dzirdēt vārdu „paldies!”, tādēļ katra šāda reize sagādā prieku. Arī patrulējot ik pa laikam satikām kādu jaunieti, kurš policijas darbinieku virzienā raidīja ne pārāk glaimojošus vārdus. Nakts laikā pārbaudīts tika arī, vai autovadītāji nebrauc dzēruši. Piemēram, ekipāža, ar ko kopā bija „Druva”, jau nakts otrā pusē apturēja auto, kurā bija vairāki iereibuši jaunieši, taču autovadītājs godīgi bija ievērojis noteikumus un nebija dzēris. Tomēr Vecpiebalgas pagastā citi inspektori konstatēja, ka kāds vīrietis pie automašīnas „BMW” stūres bija sēdies bez autovadītāja apliecības un turklāt iereibis.

Pie vainas alkohols vai pilnmēness? Gan alkohols, gan arī pilnmēness bieži vien ietekmē arī Cēsu policijas iecirkņa dežūrdaļā saņemto izsaukumu saturu. Policijā uzsver – visi izsaukumi tiek pieņemti un pārbaudīti, pat tie, kuri šķiet neparasti. Lielākoties, protams, izsaukumi ir pamatoti, tomēr dažkārt tie ir, maigi sakot, dīvaini.

Kāda sieviete zvanīja uz policijas dežūrdaļu un lūdza, lai pie viņas ierodas policija. Viņa paskaidroja, ka ir pārbijusies, jo pie durvīm dauzoties velnam līdzīgs vīrietis. Policijas darbinieki, kuri devās pārliecināties, vai sieviete ir apdraudēta, secināja, ka neviens vīrietis, kur nu vēl velnam līdzīgs, nebija pat ne tuvumā. Līdzīgs izsaukums tika saņemts arī no kāda vīrieša, kurš satraukti bija pastāstījis, ka Cēsīs, morga apkārtnē, varot dzirdēt šausminošus sieviešu kliedzienus. Devāmies uz izsaukumu, piebraucām netālu no morga un klausījāmies, bet dzirdama bija vien lapu čaboņa. Kas zina – iespējams, gan vīrietis, gan sieviete patiešām bija ko dzirdējuši, tomēr, iespējams, pie vainas bija nesenais pilnmēness vai reibums, vai abi kopā. Kas zina, kāds iemesls ir zvaniem par citplanētiešu vai rūķīšu klātbūtni. Arī tādi zvani patiešām ir bijuši. Policijā atzīst, ka viltus izsaukumi, kuru mērķis bijis policiju izjokot, ir reti, tomēr dažkārt ir arī tādi. Cilvēki patiešām tic, ka ir apdraudēti vai ka redzējuši, dzirdējuši ko bīstamu – tas arī lielākoties ir iemesls dīvainajiem izsaukumiem. Taču, kamēr policijas darbinieki dodas pārbaudīt saņemtās ziņas un, ja atklājas, ka tās nav patiesas, tikmēr var nākties gaidīt kādam citam, kurš patiešām ir apdraudēts. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
361

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi