Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Svaigas ogas kā piedeva ēdienam

Druva
09:52
11.07.2013
64
Blueberries

“Druva” turpina aizsākto rubriku, jautājot novadniekiem, kāda ir atmiņā visspilgtāk palikusī bērnības garša. Šoreiz savā pieredzes stāstā dalās priekuliete Marta Kahovska. Viņai atmiņā visspilgtāk palikuši ēdieni vasarā, kad gandrīz jebkuram ēdienam klāt tika pievienotas svaigas ogas vai arī pats ēdiens gatavots no dārzā pieejamajām vasaras ogām. Kā stāsta Marta, ik rītu mamma Daina brokastīs pasniegusi auzu pārslu putru ar dažādām piedevām. “Parasti skolas laikā šī putra bija kopā ar dažādiem ievārījumiem, taču vasarā tā kļuva daudz gardāka, jo mamma pielika klāt svaigas ogas no pašu piemājas dārza. Zemenes un avenes bija tās, kas garšoja vislabāk. Tāpēc arī jāsaka, ka, ja skolas laikā no rītiem putra tik ļoti negāja pie sirds, tad tomēr vasarā tā bija bauda ēst,” stāsta Marta. Tāpat bijis arī ar uzputeni jeb debesmannu. Arī tas vasarās kļuvis daudz gardāks, jo veidots no svaigām, pašu audzētām ogām, nevis no saldētām vai veikalā iegādātām. Ar pienu karstā laikā tas garšojis sevišķi labi. Marta atzīst, ka brīžos, kad ir liels karstums, tad auksts uzputenis ar pienu ir pat labāks veldzējums nekā ledains ūdens. Viņa atceras, ka bērnībā uzputenis bijis viens no labākajiem veidiem, kā Martas mammai izdevies viņu atraut no rotaļām pagalmā. Taču kā visgardāko bērnības recepti, ko parasti vasarās gatavoja Martas vecmāmiņa Elza, jauniete atceras ābolmaizi, kas vasarās nedaudz izmainījusies, jo nākušas klāt ogas. “Vecmāmiņas ābolkūka bija viena no gardākajām. Atceros, ka bērnībā bieži braucām pie citiem radiem un tur nekad nebija tik garda, kā vecāmamma laukos taisīja. Un jāatzīst vien ir, ka ar recepti viņa tā īsti dalīties negribēja, atceros tikai tik, cik pati biju novērojusi, kad ome taisīja. Taču domāju, ka galvenā “rozīnīte”, kas kūku padarīja tik gardu, bija zemenes, kas tika saliktas starp āboliem. Šādā veidā kūka bērnībā likās vēl ekskluzīvāka,” atminas Marta. Omes ābolkūkas recepte: Sastāvdaļas 1 glāze cukura 1 glāze kefīra 2 glāzes miltu 1 tējkarote sodas 2 olas Zemenes Āboli Kanēlis Pagatavošana Visas sastāvdaļas, izņemot ābolus, zemenes un kanēli, ar mikseri samiksē viendabīgā mīklā. Ābolus sagriež plāksnītēs, zemenes uz pusēm vai šķēlītēs. Ietauko cepamo trauku. (Ar dziļu apakšu, jo cepšanās procesā tā uzpūtīsies par vairākiem centimetriem.) Tad lej traukā mīklu. Mīklai ir jālīst kā lentei, nevis jākrīt kā kunkuļiem, ja mīkla ir pārāk bieza, pievieno vairāk kefīra. Pa virsu mīklai vienā kārtā liek ābolus, līdz visa kūka ir noklāta. Starp ābolu šķēlītēm ieliek arī svaigās zemenes. Kad āboli un zemenes saliktas, tiem pa virsu uzber nedaudz kanēļa un cukuru. Uzsilda krāsni līdz 190 grādu temperatūrai un liek kūku cepties. Cep 50 minūtes. Pēc tam nedaudz atdzesē un liek galdā. Karstā laikā vislabāk klāt piedzert pienu. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
134

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi