Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Strādāt no mājām un baudīt dabu

Iveta Rozentāle
05:11
17.05.2024
107
Priekuli Sanita

Kopā ar meitu. Sanita Kalniņa ar meitu Martu labprāt dodas gan vakara pastaigās, gan mamma apmeklē koncertus, kuros meita dejo. FOTO: no albuma

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu.

Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.”

Sanita ir audēja, strādā no mājām. Darbavieta ir Rīgā, bet visu vajadzīgo darbam var saņemt ar pakomātu un tā arī nosūtīt izgatavoto. Darbs esot aicinājis atpakaļ uz galvaspilsētu, bet Sanita saka, ka te ir iedzīvojusies.“Jā, stelles mājās aizņem daudz vietas, bet arī uzņēmumos nereti samazina platības, kur strādāt, telpas pārblīvētas. Bet te – darbu pabeidzu un varu iet ārā, dabā. Rīgā tas nav iespējams.”

Vaicāta, kā sākusi aust, priekuliete atklāj, ka tā ir viņas pamatprofesija. Toreizējā Rīgas Amatniecības vidusskolā varēja mācīties par šuvēju vai audēju. Otrā likās interesantāka, to arī izlēmusi apgūt. Pēc studijām meklējusi iespēju strādāt, darbu atradusi, pamēģinājusi un tā arī profesijā palikusi. Vislabāk patīk, ja var aust krāsainus darbus, bet nereti tie ir baltos, pelēkos, melnos toņos, bieži top aizkari, gald­auti. Arī meita Marta izrādījusi interesi par mammas darbu, ir izmēģinājusi radīt sedziņas lellēm.

Marta mākslinieciski izpaužas dažādos veidos – apmeklē Mākslas skolu Priekuļos, dejo tautas deju kolektīvā “Tūgadiņš” -, katra pēcpusdiena ir aizņemta. Un, lai gan mācās Drabešu Jaunajā pamatskolā, izbraukāšana uz skolu ir ērta, bērnus izvadā pašvaldības busiņš, viegli var pagūt uz nodarbībām Priekuļos.

Mamma nereti pavada un sagaida meitu no deju mēģinājumiem, palīdz sagatavoties koncertiem. Tikko aizvadīta deju skate, tūlīt arī Māmiņdienas koncerts, kur uzstājas arī meita. “Aktīvi darbojoties, top arī brīnišķīgas draudzības,” secina mamma. Viņa vērtē, ka pašai līdz ar kopīgām interesēm raisās sarunas ar sava vecuma cilvēkiem, savukārt vecākā paaudze šķiet noslēgtāka: “Viņiem noteikti atkal ir savas intereses un savi draugi.”

Sanita novērtē, ka Priekuļos ir daudz laba, ir dažādas atpūtas iespējas, piemēram, abas ar meitu nereti dodas uz peldbaseinu. Pagasta centrs priecē acis. “Te ir sakopts, lai gan jāteic, ka agrāk bija sakoptāks. Prie­kuļos ir veikals, aptieka, laba autobusu satiksme, var ērti aizbraukt uz Cēsīm, ja gribas aiziet uz kino vai kādu koncertu koncertzālē. Turklāt Cēsis ir tik tuvu, ka var izstaigāt arī kājām. Labprāt apciemojam vai braucam palīgā apdarīt kādus darbus radiem Cēsīs un Amatā. Un, cik iespējams, dodamies arī tuvākās un tālākās ekskursijās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
655

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi