Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Stāsts mūzikā ir svarīgs

Iveta Rozentāle
08:23
01.02.2025
125
Foto Gruzdins (1)

ARTURS GRUZDIŅŠ. FOTO: Dace Spalviņa

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”.

Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā.

Tā kā mūziķa dziesmas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos, biedrības vadītāja Liena Graudule bija pārliecināta, ka Arturs sajutīs īsto stīgu, ko ievīt melodijā. Dziesmas vārdi tapuši, par pamatu ņemot dzejoli, kura autore Gita Jonase “Brīnummājā” vada Montessori nodarbības un darbojas arī tās valdē. Viņu iedvesmojuši bērni, ar kuriem strādā un kuri piepilda ikdienu ar smaidiem, brīnumā pārsteigtām sejām un mazām uzvarām.

Dziesmas pirmatskaņojums izskanēja pašā 2024. gada izskaņā, “Brīnummājas” desmitās jubilejas svinībās kā dāvana, lai ikvienu iedvesmotu un ļautu justies daļai no brīnuma, kas palīdz katram bērnam spert soli tālāk savā attīstībā.

-Kā tapa šī dziesma?

-Vispār viegli nebija. Versija, kas tagad    dzirdama, dziesmai ir trešā. Kad vasarā piedalījos “Brīnummājas” organizētajos Pagalma svētkos ar Drošības festivālu, Liena mani uzrunāja, bet dienas ātri vien paskrēja. Ilgu laiku pavadīju pie šīs dziesmas, domāju, kā salikt vārdus, līdz viss saslēdzās un trešā versija bija tā īstā.

Dziesma sākas ar lirisku ievadu un noslēdzas ar skaļu blīkšķi, visu caurvijot maigai melodijai. Tieši tā es iedomājos darbu “Brīnummājā” – sākumā vecāki ar bērniem atnāk bikli, bet, tur iedzīvojoties, saņem pamatīgu zināšanu, veselīgu emociju un pamanāmu rezultātu blīkšķi, līdz kuram nokļūst, saņemot speci­ālistu rūpīgu darbu.

Šobrīd arī pašam šī dziesma ir ļoti īpaša, pat īpašāka, nekā biju domājis un gaidījis. Mani tā ļoti saviļņoja. Arī “Brīnummājas” meitenes sacīja, ka dziesma viņas aizkustināja, par ko prieks. Un prieks par mūsu sadarbību.

-“Brīnummājas” jubilejā to dziedājāt kopā ar darbiniecēm, arī dzejoļa autori!

-Tas bija dziesmas pirmatskaņojums, vēl nekur citur tā nebija skanējusi, plašāka publika par to uzzināja tikai 17. janvārī. Es ļoti ceru, ka mums to gan atsevišķi, gan kopā izdosies izpildīt ne reizi vien. Un noteikti Cēsīs to darīt būs visīpašāk.

Dziesmu ierakstot, tajā piedalījās arī Katrīna Altenburga – Rīgas Doma kora skolas gospeļkora dziedātāja un viena no Dailes teātra izrādes “Meža Gulbji” galvenās lomas atveidotājām.

-Vai pirmā sadarbība ar “Brīnummāju” bija vasarā Pagalma svētkos?

-Jā, tieši tad iepazinu tik brīnišķīgu vietu un cilvēkus – vēl daudz reiz jaukākus un sirsnīgākus, nekā varēju iedomāties. Tāpēc ļoti priecājos par sadarbību. Un esmu gandarīts, ka arī Pagalma svētkos nesniedzu parastu koncertu, bet tam bija būtisks virsmērķis – bērnu drošība.

-Cik jums svarīgi, ka dziesmai ir lielāka jēga un saturs?

-Man ļoti svarīgs ir virsmērķis. Un lielākoties tā arī izdodas. Tā bija Pagalma svētkos. Un arī šajā dziesmā – par loga vēršanu vaļā plašāk citiem un par nebaidīšanos darīt. Ir svarīgi, ka mūzika runā gan muzikāli, gan lirika stāsta par nozīmīgām lietām.

-Loga vēršana vaļā tiešām ir dziļi simboliska. Šķiet, katram kādreiz vajag iedrošinājumu to darīt.

-Jā. Ir svarīgi, ka mēs neesam vieni paši, ka apkārt ir citi cilvēki. Un mēs varam ieraudzīt cits citu un iet cits pie cita. Ir svarīgi, ka logs ir vaļā, tas aicina un ļauj redzēt, kas iekšā notiek. Simboliski – būt atvērtiem.

-Cik lielu daļu jūsu ikdienā aizņem mūzika?

-Es teiktu, ka gana daudz. Īpaši ar Drošības festivālu ir ļoti daudz koncertu un tikšanos, un tas ir ļoti jauki. Bet ikdienā es strādāju Dailes teātrī Skaņu un video nodaļā, darbojoties ar video lietām. Dailes teātrī radošajā daļā aktīvi izmanto video, tie jāveido, jāieraksta, un esmu daļa no visa procesa. Ir izrādes, kur video kadri ir daļa no izrādes, kas uzreiz redzami ekrānā virs skatuves.

-Tomēr jūsu dzīvē lielākā nozīme ir mūzikai.

-Noteikti mūzika ir pirmā un vienīgā, ko esmu vienmēr vēlējies darīt. Manuprāt, man nebūs augstāka punkta par mūziku, kur iet. Tā ir vissvarīgākā. Klausos mūziku, ko klausījos pirms gadiem desmit divdesmit, jo pēc jaunas nemaz tā netiecos. Neapzināti vai apzināti, bet no jaunā izvairos, protams, ir izņēmumi.

-Kur gūstat impulsu, lai radītu mūziku?

-Gan klausoties citu komponistu darbus, uzķeru kādu uzrunājošu domu, gan no tā, kas apkārt notiek. Piemēram, “Brīnummājas” gadījumā pati vieta, kur cilvēki dara tik brīnišķīgas lietas, ir impulss mūzikai. Šajā gadījumā rakstīt iedvesmo labais darbs, bet daž­kārt arī cilvēku negatīva rīcība var radīt impulsu rakstīšanai. Cilvēki un notikumi.

-Atceros, Pagalma svētkos sacījāt, ka jūsu paši bērni bija impulss dziesmām par konkrētām drošības tēmām.

-Jā, tieši tā. Viss sākās tik vienkārši kā ielas šķērsošanas jautājums, par ko ar bērniem, sešgadniekieku dēlu un meitiņu, kurai drīz būs pieci gadi, biju runājis daudzkārt. Lielākoties tieši tik spontāni arī rodas vārdi un idejas dziesmām un mūzikai.

-Vai arī bērniem jau rodas interese par mūziku?

-Viņi arī ir tajā iekšā, paši dzied, kaut ko sacer. Bērniem ļoti svarīga vakara dziesmiņa. Kā miega dziesmiņas dziedam arī tādas, kas varbūt ne vienmēr šķiet pirmā izvēle šūpuļdziesmai. Viņi labprāt klausās un dzied arī šīs, mūsu pašu rakstītās.

No mūzikas dēls un meita izvēlas gan to, ko klausās citi bērni, gan patīk Valdis Atāls, tautas dziesmas. Tām vārdus zina pat labāk par mani un tad mani labo.

-Vai ir arī kāda tēta mīļākā dziesma, ko visvairāk grib dzirdēt?

-Tas ir viļņveidīgi. Tagad rakstu jaunas dziesmas, viņi ir iekšā jaunajās un paši izvēlas, kuru klausīties vai kopīgi dziedāt.

-Vai bez mūzikas jums ir vēl kas tāds, kas silda sirdi?

-Būt ar bērniem. Man ļoti patīk arī ar Drošības festivālu viesoties pie bērniem. Vispār patīk būt starp bērniem, klausīties viņu idejas, domas. Vēl man patīk braukt ar moci un arī mašīnu.

-Vai no saviem vai citiem bērniem paņemat kādas jaukas atziņas?

-Jā, protams. Lielākoties tās paliek tam brīdim un bagātina brīdi, kurā esam kopā. Savu bērnu domas un izteikumus reizēm pierakstām un priecājamies par tiem. Bērnu domas ir skaistas.

-Daudzi jūs iepazina muzikālajā šovā “X faktors” 2017. gadā. Neticami, ka pagājis jau tik daudz gadu.

-Tā bija jauka, reizē grūta un unikāla pieredze. Tā arī deva savu pakāpienu nākotnes redzējumā. Neatsverama pieredze, kas ir noderīga komunikācijā par un ap mūziku, kas radīja drošības sajūtu. Ja nebūtu “X faktora”, satraukums pirms pasākumiem būtu daudz lielāks. Lai gan pēc uzvaras šovā izdevu debijas albumu “Aplis”, kā arī pēc mūzikas albuma bērniem ir bērnu mūzikas vilnis, arvien darbojos grupā “Refleksija”. Un, lai arī tas nav tik redzams, top dziesmas un radoši izpaužamies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
954
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
498
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi