4.maijā Raunā jau 20. reizi notika velobrauciens “Brauc brīvi!”. Tā moto - “Iebrauc savas sliedes Latvijas neatkarības gados”, bet rīkošanu visus šos gadus uzņēmies Andris Abrāmovs.
“Pirms tam gadus desmit velobrauciens notika 1.maijā. Sākumā bija vienkārši – apbraucām apkārt Raunai, lai brīvajā dienā ir, ko darīt. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, braucienu pārcēlām uz 4.maiju,” stāsta A.Abrāmovs un uzsver, ka visus gadus līdzās ir ieinteresēti cilvēki, kuri gatavi iesaistīties, palīdzēt, jo patīk to darīt. Daudzus gadus trases veidoja Mareks Dombrovskis, pērn to uzņēmās smiltenietis Mārtiņš Ulāns, velosporta entuziasts. Ir brīvprātīgo, zemessargu atbalsts.
Visu noorganizēt nav vienkārši, atzīst Andris. Maršruts jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, līdz šim gan neviens nav iebildis un līgumi par teritorijas izmantošanu netiek slēgti, pagasta pārvaldniece sarunā. Tāpat sacensībām, lai gan tās nav sacensības, jānodrošina nepieciešamais. Tūlīt pēc brauciena daudzi grib redzēt rezultātu, vajadzīgi kārtas numuri. “Ja brīva diena, patīk būt svaigā gaisā un braukt ar velosipēdu, tad var piedalīties. Dalības maksas nav,” bilst organizators un pastāsta, ka pērn braucienā piedalījās 154 interesenti, sākot no trīs gadu vecuma. Bērni brauc stadionā, pieaugušajiem jāmēro divreiz 14 kilometru aplis.
Bet “Brauc brīvi!” dalībnieki ar ovācijām sagaida tos, kuri turpina kopības velobrauciena “No Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Brīvības piemineklim Raunā” tradīciju. Tā aizsākās 2017. gadā un kā organizēts brauciens turpinājās divus gadus. Dalībnieku skaits bija krietni pāri simtam. Ap desmit entuziastu joprojām katru gadu 4.maijā brauc no Rīgas līdz Raunai. Noorganizēt kopības braucienu ir sarežģīti, jo tas ved pa Vidzemes šoseju, vajadzīgi daudzi saskaņojumi. Entuziasti brauc individuāli. Viņu sagaidīšana vienmēr ikvienam raisa emocijas,” pastāsta raunēnietis un uzsver, ka sportošana kopā valsts svētkos vienmēr rada īpašas sajūtas. Tāpat kā hokejs maijā.
Pēc velobrauciena Andris kopā ar vēl četriem raunēniešiem dosies uz Pasaules čempionātu hokejā Ostravā. Tas būs 13. čempionāts, kurā pabūts klātienē, kā pats atzīst, katru gadu maijā var atļauties un izbrīvēt laiku, lai brauktu. “Būt citā valstī, just līdzi savējiem, pārdzīvot, kad neveicas, kliegt un nevaldīt emocijas, kad iesisti vārti – to nevar izstāstīt. Esi daļa no viņiem, no Latvijas. Sports spēj vienot,” pārdomās dalās A.Abrāmovs.
Komentāri