Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sezona bez kāpumiem un kritumiem

Druva
13:56
18.04.2012
10
Let 6086819

Nacionālā teātra aktierim, cēsniekam Jurim Lisneram šī ir jau 30. sezona teātrī, un viņš visu laiku bijis uzticīgs tieši Nacionālaam teātrim. Vairakkārt nominēts balvām “Spēlmaņu naktī”, 2007./ 2008.gada sezonā saņēmis balvu “Gada aktieris” par Vailda lomu izrādē “Jūdas skūpsts”, divas sezonas iepriekš atzīts par “Gada aktieri otrā plāna lomā” par Ļebedeva lomu izrādē “Ivanovs” un tēva lomu izrādē “Mehāniskais apelsīns”. Kad sazvanīju J. Lisneru,viņš tikko bija atgriezies no seriāla “UgunsGrēks” 500.sērijas svinībām.

– Kāda bijusi šī sezona? -Jāteic, ka aizrit normāla sezona bez milzu izrāvumiem, lielām kolīzijām.Vēl jau līdz sezonas noslēgumam tālu,jo gaidāmi lieli darbi. Pašreiz notiek aktīvs darbs pie zināmās Zigmāra Liepiņa operas “Parīzes dievmātes katedrāle” iestudējuma teātra versijā. Režisore ir Indra Roga, un tas ir nopietns izaicinājums un arī uzticība mūsu teātrim. Šim iestudējumam, runājot armijas terminos, iesaukti gandrīz visi teātra aktieri. Tā kā es neesmu ne dziedošs,ne dejojošs, liela loma man nav, bet jāpiedalās ir. Gandrīz katru dienu mēģinājumi, drīzumā būs pat divreiz dienā, tātad gaidāms saspringts laiks. Iestudējumā piesaistīti pat papildspēki no malas, arī koris, orķestris, tā būs vērienīga izrāde.Varbūt ne tik vērienīga kā Nacionālajā operā, bet tuvu tam, ar kostīmiem, milzu dekorācijām.Kas sanāks, nezinu,bet ceru, ka rezultāts būs labs.

-Ar to beigsies sezona? -Nē, tā tradicionāli noslēgsies ar “Skroderdienām Silmačos”, kur otro gadu spēlēšu Ābramu. Manuprāt, tā ir labākā loma šajā izrādē. “Skroderdienas” mūsu teātrim ir kas īpašs,tur neviens neiebilst,ja aicina, labprāt piedalās un visu dara ar prieku, lai arī aizvadīta gara, dažam pat ļoti smaga sezona.Ja spēlējam “Skroderdienas”, tas nozīmē,ka tūlīt būs atvaļinājums un vasaras brīvestības laiks.

– Kas pašam bija jauns šajā sezonā? – Sezonas sākumā bija loma izrādē “Arī gudrinieks pārskatās”,tad sekoja darbs iestudējumā “Osedžas zeme”.Piedalījos arī teātra dienu politiskajā kabarē “100 grami žurkas ‘2012”.Tomēr jāteic, ka pārāk piepildīta sezona nebija, nevajadzēja iet pāri saviem spēkiem, jo ilgstoši tādu slodzi grūti izturēt. Bijušas tādas sezonas,tad ir labi, ja seko šāda – mierīga. -Esi pamanāms arī seriālā “UgunsGrēks”,būsi redzams arī jubilejas sērijā? -Jubilejas sērijā mani gan neredzēs, bet pie svētku tortes tiku. Seriālā esmu otrā plāna lomā, tāpēc vien šad tad paviesojos.

-Dalība seriālā ir atslodze pēc teātra? -Atslodze ir kaut kur aizbraukt pamakšķerēt zivis. Jāsaka gan, ka esmu tāds izteikts svētdienas makšķernieks. Pašam gandrīz nekāda ekipējuma nav, tāpēc braucu kopā ar draugiem, kuriem visa tik daudz, ka manam prātam neaptverami. Ar tādiem forši braukt, viņi ar visu apgādā, pieliekt kādu vizuli, man atliek tikai pamētāt spiningu un kaut ko varbūt arī noķert. -Atbrauc arī uz Cēsīm? – Vecāki joprojām dzīvo Cēsīs, un cenšos iespēju robežās apciemot. Gribētos biežāk, bet nesanāk.Ir izrādes, mēģinājumi, filmēšanās, ja pa retam iekrīt kāds brīvs vakars, neko negribas darīt. Vienkārši palasīt kādu grāmatu, paskatīties televizoru. Aktieriem jau to brīvo vakaru praktiski nav, tāpēc tos izbaudu, neko nedarot. Šosezon pat neesmu aizgājis uz kādu izrādi. Vien jauno izrādi “Voiceks” noskatījos. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
660

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi