Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Sezona bez kāpumiem un kritumiem

Druva
13:56
18.04.2012
13
Let 6086819

Nacionālā teātra aktierim, cēsniekam Jurim Lisneram šī ir jau 30. sezona teātrī, un viņš visu laiku bijis uzticīgs tieši Nacionālaam teātrim. Vairakkārt nominēts balvām “Spēlmaņu naktī”, 2007./ 2008.gada sezonā saņēmis balvu “Gada aktieris” par Vailda lomu izrādē “Jūdas skūpsts”, divas sezonas iepriekš atzīts par “Gada aktieri otrā plāna lomā” par Ļebedeva lomu izrādē “Ivanovs” un tēva lomu izrādē “Mehāniskais apelsīns”. Kad sazvanīju J. Lisneru,viņš tikko bija atgriezies no seriāla “UgunsGrēks” 500.sērijas svinībām.

– Kāda bijusi šī sezona? -Jāteic, ka aizrit normāla sezona bez milzu izrāvumiem, lielām kolīzijām.Vēl jau līdz sezonas noslēgumam tālu,jo gaidāmi lieli darbi. Pašreiz notiek aktīvs darbs pie zināmās Zigmāra Liepiņa operas “Parīzes dievmātes katedrāle” iestudējuma teātra versijā. Režisore ir Indra Roga, un tas ir nopietns izaicinājums un arī uzticība mūsu teātrim. Šim iestudējumam, runājot armijas terminos, iesaukti gandrīz visi teātra aktieri. Tā kā es neesmu ne dziedošs,ne dejojošs, liela loma man nav, bet jāpiedalās ir. Gandrīz katru dienu mēģinājumi, drīzumā būs pat divreiz dienā, tātad gaidāms saspringts laiks. Iestudējumā piesaistīti pat papildspēki no malas, arī koris, orķestris, tā būs vērienīga izrāde.Varbūt ne tik vērienīga kā Nacionālajā operā, bet tuvu tam, ar kostīmiem, milzu dekorācijām.Kas sanāks, nezinu,bet ceru, ka rezultāts būs labs.

-Ar to beigsies sezona? -Nē, tā tradicionāli noslēgsies ar “Skroderdienām Silmačos”, kur otro gadu spēlēšu Ābramu. Manuprāt, tā ir labākā loma šajā izrādē. “Skroderdienas” mūsu teātrim ir kas īpašs,tur neviens neiebilst,ja aicina, labprāt piedalās un visu dara ar prieku, lai arī aizvadīta gara, dažam pat ļoti smaga sezona.Ja spēlējam “Skroderdienas”, tas nozīmē,ka tūlīt būs atvaļinājums un vasaras brīvestības laiks.

– Kas pašam bija jauns šajā sezonā? – Sezonas sākumā bija loma izrādē “Arī gudrinieks pārskatās”,tad sekoja darbs iestudējumā “Osedžas zeme”.Piedalījos arī teātra dienu politiskajā kabarē “100 grami žurkas ‘2012”.Tomēr jāteic, ka pārāk piepildīta sezona nebija, nevajadzēja iet pāri saviem spēkiem, jo ilgstoši tādu slodzi grūti izturēt. Bijušas tādas sezonas,tad ir labi, ja seko šāda – mierīga. -Esi pamanāms arī seriālā “UgunsGrēks”,būsi redzams arī jubilejas sērijā? -Jubilejas sērijā mani gan neredzēs, bet pie svētku tortes tiku. Seriālā esmu otrā plāna lomā, tāpēc vien šad tad paviesojos.

-Dalība seriālā ir atslodze pēc teātra? -Atslodze ir kaut kur aizbraukt pamakšķerēt zivis. Jāsaka gan, ka esmu tāds izteikts svētdienas makšķernieks. Pašam gandrīz nekāda ekipējuma nav, tāpēc braucu kopā ar draugiem, kuriem visa tik daudz, ka manam prātam neaptverami. Ar tādiem forši braukt, viņi ar visu apgādā, pieliekt kādu vizuli, man atliek tikai pamētāt spiningu un kaut ko varbūt arī noķert. -Atbrauc arī uz Cēsīm? – Vecāki joprojām dzīvo Cēsīs, un cenšos iespēju robežās apciemot. Gribētos biežāk, bet nesanāk.Ir izrādes, mēģinājumi, filmēšanās, ja pa retam iekrīt kāds brīvs vakars, neko negribas darīt. Vienkārši palasīt kādu grāmatu, paskatīties televizoru. Aktieriem jau to brīvo vakaru praktiski nav, tāpēc tos izbaudu, neko nedarot. Šosezon pat neesmu aizgājis uz kādu izrādi. Vien jauno izrādi “Voiceks” noskatījos. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
359

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi