Savā īpašajā vietā

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni.

Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu.

“Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita un piebilst, ka Stalbe atrodas īpašā, pasargātā vietā. Vētras un krusa bijušas gan Straupē, gan pie Ungur­muižas, bet Stalbē to regulē  Ungurs, Riebiņš un Brasla, lielās vētras aiziet garām.

Ģimene savu mājvietu “Matīsi” iekopusi gadu gaitā. Kādreiz te pie vecā ceļa, blakus ozolu alejai, bija kopsaimniecības degvielas uzpildes stacija, šodien vietu nepazīt. Apkārtne labiekārtota, zied puķes. “Esam Stalbes centrā un tanī pašā laikā pilnīgi nost,” bilst saimniece.

Solvita ir stalbēniete. Bērnību pavadījusi pie Ungura ezera un nu jau 23 gadus strādā bērnudārzā. “Darbs tepat pie mājas, to īpaši novērtē tie, kuriem rītos un vakaros jābraukā uz pilsētām. Varu aiziet kājām kā nelielā pastaigā,” saka Solvita un pastāsta, ka šobrīd svarīgākais, ka bērnudārza grupas ir pilnas, un tas liecina, ka pagastā un apkārtnē dzimst bērni.

“Kopš strādāju bērnudārzā, bērni ir mainījušies. Man jātiek līdzi laikam un viņiem. Bērni ir aktīvi, gudri. Man jāzina viss, kas viņiem svarīgs,” uzsver stalbēniete un piebilst, ka tas nebūt nav grūti, jo ir vecmāmiņa septiņiem mazbērniem un viņu intereses un problēmas labi zināmas.

Ģimenē izauguši četri bērni. Ar lepnumu mamma pastāsta, ka visi ir tepat tuvumā – Stalbē, Straupē, Zilajā kalnā. “Dēli neilgu laiku pastrādāja ārzemēs. Tas jāizdara, lai saprastu, kur ir vislabāk, ka jāprot novērtēt to, kas mums ir, jo gribēt jau varam daudz ko. Visiem ir ģimenes, arī otras puses ir novadnieki. Visi strādā, audzina bērnus,” stāsta Solvita un piebilst, ka tad, kad citi jaunieši rāvās uz pilsētām, viņas dēlus un meitas tās nevilināja.

Solvita uzsver, ka pašai un arī bērniem, mazbērniem ļoti svarīga ir ģimenes sajūta. Svētku reizē    plašā saime sanāk kopā vai nu pie vecākiem “Matīsos”, vai kāds uzņem pārējos. “Visi tepat vien esam. Ja jaunie grib kaut kur aizbraukt, atved mazbērnus. Ja vajag ko palīdzēt, atskrien, izdara,” pastāsta Solvita un atklāj, ka atvaļinājuma laikā pārmaiņus ar otru omi auklēs divgadīgo mazdēlu.   

Solvita atzīst, ka gadu gaitā Stalbe ir ļoti mainījusies. “Dzīve šķiet klusāka. Stalbēnieši paši ir pasīvi, neapmeklē koncertus, pasākumus un saka, ka te nekas nenotiek,” vērtē stalbēniete un piebilst, ka pati labprāt ir pasākumos pagastā, tāpat arī brauc uz teātriem, koncertiem citur. Bet vasarā noteikti jāaizbrauc līdz jūrai. Ziemā var atlicināt laiku labām grāmatām un arī paadīt.

“Jādzīvo, jāstrādā un jābauda dzīve. Ir taču tik daudz kā, par ko priecāties,” saka Solvita.