Sāka ar pirmo koncertu Cēsu stadionā

Ar skaļu un krāšņu koncertu grupa “Pisang Ambon” Cēsu Izstāžu namā nospēlēja 30 gadu jubilejas koncertu. Tiem, kam patīk viņu radītā mūzika, bija svētki.

“Kad vienam pazīstamam teicu, ka rīkosim jubilejas koncertu, viņš atteica, ka tagad jau visi rīko jubilejas, ja neko citu    nespēj izdomāt, tad kaut vai – gads pēc pēdējā iznākušā diska. Bet mums gribējās uzspēlēt, gribējās, lai sanāk savējie,” stāsta grupas dibinātājs, kopā turētājs Matiass Jansons, uzsverot, ka “Pisang Ambon” apvienojušies tie, kam patīk muzicēt, pašiem, meklējot savu ceļu. “Ja pašiem patīk, kādam taču vēl patiks,” atgādina Matiass.

“Pisang Ambon” sāka muzicēt 1994.gadā, bet 80.gadu beigās Matiass kopā ar bērnības draugu Kristapu Strautu izdomāja, ka viņiem patīk spēlēt mūziku.      “Nebijām    gājuši mūzikas skolā, instrumentu nebija. Dēlī iedzina četras naglas, novilka drātis vai makšķerauklu,  un ģitāra gatava, dažādas kastes derēja par sitamajiem instrumentiem. Tā mēs mēģinājām radīt mūziku. Pro­tams, bija  svarīgi ierakstīt, tapa kasete vienā eksemplārā ar skaistu vāciņu. Dziesmu gan nebija tik daudz, lai būtu pilna. Bijām duets “Mats un Kris”. Radās izdevība no 1.vidusskolas noliktavas aizņemties ģitāru, tas bija notikums. Pēc gadiem atdevu! Mums bija arī kājminamā harmonija,” stāsta Matiass.

Ar smaidu viņš atceras pirmo koncertu stadionā. “Tagad par ko tādu var sapņot pat tie, kas ir slaveni!” bilst Matiass.  Cēsu stadionā 1.aprīlī bija sezonas atklāšana. Matiass ierunājās rīkotājiem, ka gribētu uzspēlēt, un saņēma atļauju. “Stadions bija skatītāju pilns. Vai patika, par to nevaru neko teikt. Atceros grandiozās ovācijas, tad domāju – lūk, tā ir dzīve uz skatuves. Pēc tam pateica, lai būtu jautrāk, skaņotāji palaiž ovācijas,” ar smaidu atminas Matiass.

Vēlēšanās muzicēt nemazinājās. Koncertos, kas nenotika bieži, tika pieaicināts vēl kāds. Pāris gadu kopā ar Kristapu un Matiasu grupā bija arī vēlāk pazīstamā aktrise Inga Alsiņa, bet gadu gaitā “Pisang Ambon” spēlējis ne viens vien Cēsu pusē pazīstams mūziķis. Puiši jau mācījās Mākslas akadēmijā, bet turpināja muzicēt un arī uzstāties.   

90.gadu sākums mūzikā atklāja daudz jauna. Klausītāji gadu desmitiem pieraduši pie pazīstamā, gribēja dzirdēt ko citu – tādu kā ārzemēs, bet savu, svaigu. Šajā laikā arī Cēsu pusē darbojās vairākas iecienītas grupas, spēlēja gan smago metālu, gan roku.    Matiass uzreiz uzsver, ka “Pisang Ambon” nebija mērķis kādu atdarināt, gribējās brīvi muzicēt.

Tolaik populārs bija festivāls “Nakts bez zvaigznēm”. Tajā piedalījās pieredzējuši mūziķi un dziedātāji.    Matiass atzīst, ka tolaik bija bail uzdrošināties, ja kaut ko perfekti nemāki, uz skatuves nekāp.  “Ja stadionā saņēmām mākslīgas ovācijas, tad festivālā pēc uzstāšanās redzēju divas klausītāju frontes: vieniem ļoti patika, otriem tikpat ļoti nepatika.    Pirmoreiz mūžā sniedzu autogrāfus – gan uz cigarešu paciņām, gan mugurām,” stāsta Matiass.

Ik pa laikam “Pisang Ambon” uzstājas kādā klubā, Cēsīs tolaik bija iecienīts “Dampis”, ik gadu Mākslas akadēmijas studenti Matiass un Kristaps muzicēja pazīstamajā karnevālā.  Kāds ieraksts tika iedots Raimondam Lagimovam, Latvijas neatkarīgās mūzikas leģendai, un “Pisang Ambon” mūzika ieskanējās līdzās citām jau pazīstamām grupām.   

“Pašmērķis nekad nav bijis muzicēt pasākumos. Lielākoties viss saistījies ar un ap Cēsīm. Savā jubilejas izstādē Izstāžu namā gribējās uzspēlēt. Uzaicināju Gintu Klūgu, Zigurdu Ziediņu, Jāni Butānu. Tad grupai pievienojās Elīna Riemere, vēlāk Lāsma Vasmane. Aizvien esam kopā. Kādu laiku ar mums bija arī Ilze Zariņa, tagad pievienojies Ilmārs Vekters. Sastāvs pamainās, bet mūzika paliek,” stāsta Matiass un uzsver, ka katrs koncerts ir notikums: izdomāts, ko vilks mugurā, kā uznāks uz skatuves, kā uzvedīsies.   

Matiass pastāsta, ka pats dziesmām dzejniekus tā īpaši neizvēlas, bet ir Veidenbaums, Treima­nis-Zvārgulis, Čaks, Poruks, kas saistīti ar Cēsīm un apkārtni, arī Plūdonis. Viņu teksti skan.

Grupas sociālajos kanālos redzami daudzu dziesmu videoklipi. Tie tapuši Cēsu apkārtnē. “Ziemassvētki silā” ar Plūdoņa tekstu veidots vasarā pie Ķūķu klintīm. “Braucām ar ragavām, todien tur bija daudz cilvēku, filmēšana iznāca kā koncerts,” atceras mūziķis.

Matiass pārliecināts, ka tēlniecība un mūzika sader kopā. Strādājot ar akmeni, viņš dungo un rodas melodijas. “Ne jau es viens radu dziesmas.    Ir kādam kāda melodija, pamatiņš,  klausāmies, kā skan, papildinām, liekam kopā,  tad dzeram tēju un sākam no gala. Mēs kopā radām mūziku,” radošo procesu pastāsta Matiass. Grupai mēģinājumi ir reizi pusotrā nedēļā. Lai cik katrs ikdienā aizņemts, tiem laiks atrodas.

Latvijas Rokmūzikas mājaslapā  pirms 30 gadu jubilejas rakstīts: “Vidzemes alternatīvā roka klasiķi no Cēsīm savu repertuāru veido regulāros mēģinājumos un sniedz klausītājiem koncertos, nevis    ir tehnoloģisku iespēju izslīpētu un visur publicētu ierakstu autori. Cauri laikiem ar savu patieso, emocionālo un enerģisko uzstāšanos izraisa un aizrauj    koncertu apmeklētāju uzmanību, vienlaikus variējot starp dažādiem rokmūzikas stiliem un nojaušamu – uzspēlētu teatrālismu.”

Un vēl kas, ko nevar neizstāstīt, ir nosaukums  “Pisang Am­bon”. “Protams, toreiz, kad to izvēlējāmies,   galvās bija – visi šo nosaukumu atcerēsies. Bet tajā nav nekā rupja un nav nekāda sakara ar to, ko kāds iedomājas, bet nosaukuma dēļ esam daudz cietuši,” atklāj Matiass un atceras, ka Cēsīs vēl vecajā “Malā” bija paredzēts koncerts, viņš iegājis parunāties, ienākusi kāda kundze. “Jums ārā uz sienas sarakstītas rupjības!” viņa bijusi pikta. Bār­menis steidzies ārā skatīties -kur. Uz tāfeles pie sienas bija uzrakstīts, ka uzstāsies “Pisang Am­bon”.

Skaidrības labad – tā saucas oriģinālais zaļo banānu liķieris no Indonēzijas Ambonas salas.    Uz­krītošs pēc izskata: spilgti zaļš.    Tas nopērkams arī Latvijā. Ar lepnumu Matiass pastāsta, ka kāda fane no Malaizijas atvedusi žāvētu banānu paciņu ar skaistu uzrakstu “Pisang Ambon”. Tā kā, patiesi, – nekā rupja.

Cēsu Izstāžu namā vēl līdz svēt­dienai var apskatīt ar “Pisang Ambon” radošo darbību saistītu dažādu priekšmetu un fotogrāfiju izstādi.