Pozitīvi zvērīga andelēšanās

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos.

Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. “Protams, andelējoties vari kļūt arī zvērīgs vai mežonīgs, bet tādā pozitīvā nozīmē. Mēs esam par draudzību. Te tiešām ir ļoti mājīgi, un Kristīne, vietas saim­niece, mūs uzņem ļoti sirsnīgi,” teic Ilze. Arī aizvadītajā gadā andele notika pavasarī, tas ir laiks, kad gribas atbrīvoties no gada laikā uzkrātā. Atbilstoši tam arī radusies pasākuma devīze – kas vienam kļuvis lieks, citam var būt noderīgs prieks. Annai bija jau šādu pasākumu pieredze, un, kad viņa pirms gada pārcēlās uz Cēsīm, abām ar Ilzi radās doma par andelēšanos. “Tā arī kļuva par manu pirmo publisko pasākumu Cēsīs,” atklāj Anna.

“Tā kā pirmajā gadā viss izdevās ļoti labi un interesanti, sapratām, ka andelēšanos vajadzētu rīkot reizi gadā vai pat biežāk,” teic Ilze, “sapulcinām tik andelēties gribētājus, cik telpas ļauj, apmēram 12 līdz 14 cilvēkus. Redzam, ka labprāt nāk arī pircēji, tāpat tirgotāji cits no cita iegādājas to, kas iepaticies. Lai gan lielākoties ir apģērbs, apavi, grāmatas, pagājušajā gadā bija arī velosipēds, šogad jaunums ir dažādi brīnumi un labumi no lauku mājas bēniņiem, tāds kā antikvariāts,” pastāsta Ilze un smej, ja labi gribētu, gan jau te pagalmā varētu arī automašīnu atvest un notirgot. Anna gan papildina, ka abām radusies arī doma par andeli, kas būtu interesanta tieši vīriešiem, kur būtu dažādi dzelži un instrumenti, jo arī vīrieši bieži meklē lietas, ko nevar nopirkt veikalos. “Šo domu neatmetīsim,” apstiprina Ilze.

Baiba Dambe, kas uz “Zvērīgo andeli” atvedusi apģērbu un apavus, kas ģimenē pašiem vairs nenoder, jau četrus gadus ir cēsniece: “Pirms tam biju rīdziniece, bet tagad viscaur esmu cēsniece un arī draugus pārliecinu, cik šeit ir forši. Lai atbrauktu andelēties, vajadzēja saņemties, jo viss bija jāsašķiro, jāsakrāmē, jāsaraksta cenas, tas bija liels darbs. Be jutu enerģiju, izdevās sariktēties, palīdzēja arī vīrs.” Tā kā Baibas piedāvājumā ir arī rotaļlietas, pie galdiņa piestāj bērni. “Te viņiem patīk, nāk skatīties, spēlēties, izdīkt mammai, lai kaut ko no redzamā nopērk. Vēl ir arī grāmatas, rotaslietas, daži mani adījumi – arī kronīši bērniem. Atmosfēra ir ļoti jauka, sajūta laba, jau pirms divpadsmitiem, brīdi pirms sākām, bija daudz cilvēku. Ap­meklētāji ir atsaucīgi, parunājamies. Arī pati apskrienu tirdziņu, apskatos, kas ir citiem, šodien nopirku trīs grāmatas.”

Mūziķe Helēna Kozlovska piedāvā lauku mājas bēniņos un garāžā izraudzītās lietas. Ie­tirgotais būs papildinājums bungu komplekta pirkšanai: “Man jaunībā bija bungu komplekts, arī tagad gribētu. Tā arī izskatīju visu, kas bija bēniņos, garāžā. Te redzamas interesantas padomju laika pudeles, trauki, lampas, metāla svečturi, keramika, žurnāli, tā laika mugursoma, slidas. Sajūta kā bērnībā, kad spēlējāmies veikalos, tikai tad netirgojāmies ar īstu naudu.” Viņa pastāsta, ka visvairāk cilvēkus saista keramika, stikla pudeles, žurnāls “Dadzis”, “Māksla”, “Rīgas Laiks”.

Mākslas telpa “Mala” piedāvā daudzveidību, dažādos pasākumos pulcējot cēsniekus un pilsētas viesus. “Malas” vadītāja Kristīne Auniņa “Druvai” atzina: “Esam atvērti lielai daļai iniciatīvu, tomēr tām jāsakrīt ar mūsu vērtībām, ar to, kas esam un ko darām. Pasākumi, kas vērsti uz labbūtību, sakrīt ar mūsu gaumi.”