Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Piedzīvojumi dabā ar nakšņošanu zem klajas debess

Anna Kola
12:03
21.02.2024
91
Artis1

“Esmu dzimis Pilnmēnesī. Varbūt tāpēc man patīk ziemīgie pārgājieni un nakšņošana zem klajas debess Pilnmēnes laikā,” tā stāstu par savu aizraušanos iesāk Artis Tālbergs.

Pārgājienam gaida vismaz 20 grādu salu

“Man ir tā – jo trakāk, jo labāk,” smejas Artis. “Varu mierīgi turpināt iet gan vētrā, gan lietū bez apstājas! Arī ģimenei patīk šādas aktivitātes ziemā. Sekoju laika prognozēm. Gaidu tos “labos laikapstākļus”, – 250C sals, tad ir īstais laiks posties ceļā! Sākumā tie trakie bijām trīs – Pēteris, Līga un es. Bērnības draudzība. Pirmos vairāk nekā mīnus 20 grādus pārgājienā dabā piedzīvojām kopā. Toreiz bijām darba zābakos ar metāla purngaliem un džinsos. Gulējām gandrīz ar galvu ugunskurā, ietinušies folija segā. Tā gan karstumā no ugunskura kusa. Drausmīgi sala kājas,” atmiņās dalās piedzīvojumu meklētājs. “Visā tajā, ko darām ziemā, ir viens pamatprincips – neizmantot telti. Gulēt zaru uzslietnēs, alās. Dažkārt arī valsts mežu infrastruktūrā – pajumtē ar koka grīdu. Lielu daļu savu piedzīvojumu fotografēju un dalos sociālajos tīklos. Daudzi draugi sāka apbrīnot un palēnām pievienoties. Nu jau uz šiem piedzīvojumiem dabā mēdzam sanākt pat deviņi desmit cilvēki,” dalās Artis un piebilst, ka noteikti vajag cilvēkus apkārt, arī savu ģimeni – sievu Egitu un bērnus.

Pārgājienu sezona sākas septembrī un beidzas martā. “Vasarās šādi pārgājieni ir daudz retāk – tad ir odi un citi mīnusi,” pasmej Artis. Jautāts, kas ir tas īpašais, ko šādos ziemīgos pārgājienos iegūst, viņš uzsver, ka vienkārši patīk daba. “Ūdens. Visvairāk uguns. Cita enerģija. Grūti raksturot to sajūtu. Ikdienā esmu aizņemts cilvēks, skrienošs, vienmēr ar telefonu rokās. Darbs notiek 24/7 tiešsaistē. Visas tās lietotnes, nemitīgi kādu problēmu risināšana. Tā ir tāda putra galvā! Bet, kad iekurina ugunskuru, tā viss norimst… Ir miers. Var mierīgi sešas stundas nosēdēt pie uguns. Uzcep kaut ko, uzvāra. Ugunskura sarunas. Tad pilnīgi mainos. Nekas mani neuzlādē tā kā šis. Jau dienām ilgi pirms ieplānotā piedzīvojuma dzīvoju ekstāzē par to, kas tuvojas!”

Runājot par mīnusiem, Artis nenoliedz, ka tādi ir. “Tīri organizatoriski. Piemēram, svētdienas vakarā pēc pārgājiena pārnāc mājās, visi ugunskura trauki netīri, arī guļammaiss, drēbes, ir milzīgs nogurums. Bet jāsāk visu mazgāt un izlikt pa plauktiem.”

Vakariņās mežā gatavo delikateses

Artis teic, ka katrā pārgājiena reizē ir kāds piedzīvojums. “Nakšņojām alā, kur nometne bija iekārtota klints lejas pusē. Divi iegāzās upē. Līdz kaklam ūdenī! Visi dzīvi un veseli, protams! Reiz pieklīda lapsa un visu nakti staigāja apkārt. Citu reizi bija garš pārgājiens ar dažiem draugiem, gājām no Cēsīm uz Lī­gatnes pārceltuvi. Katrs stiepj savu smago somu, līdzi katli, lampiņas. Ejot stāstu, kas man līdzi, ko gatavosim. Visiem jau siekalas tek, prāto, kā gan visu to, par ko runāju, varēju iedabūt iekšā somā un cik tā sver! Nonākam galā, sāp ceļgali un muguras. Un tad ar džipu piebrauc mans draugs Mārtiņš, viņam mašīnā viss, par ko biju stāstījis – lielākam komfortam un pat mazai ballītei! Draugi gan toreiz bija mazā neizpratnē,” smaidot atceras Artis. “Protams, varējām jau visu salikt mašīnā, arī mugursomas, un vieglā solī noiet gar Gauju. Bet tad tas nebūtu bijis tas! Sanāca kārtīgs pārgājiens. Ar odziņu galā!”

Šobrīd nakšņošana zem klajas debess, dabā konkurē ar gatavošanu pie ugunskura, atzīst Artis. “Katru reizi ar ēšanu paliek trakāk! Tiek gatavota forele uz dēļa. Taisām tadžīni. Taisām pat saldos ēdienus, piemēram, karamelizētus nektarīnus ar kondensēto pienu, cepam kanēļmaizītes un visu ko citu, ko tik vien var iedomāties! Kulinārija pēdējos pārgājienos ņem virsroku pār pašu iešanu! Jau no bērnības man ļoti paticis sēņot. Gan ziemā, gan vasarā. Jā, ir garšīgas sēnes arī ziemā! Samtainā ziemene, piemēram.”

Kad dodos dabā ar ģimeni, tad ejamie attālumi ir krietni mazāki, jo līdzi jāstiepj daudz mantu. “Parasti ejam kājām, airējam laivā vai ar SUP dēļiem, arī slēpojam. Kad atrodam piemērotu vietu, taisām “bāzi” – lasām ogas, cepam pankūkas, noķeram kādu zivi vai vēzi.”

Artis teic, ka daudziem iesākumā šādi piedzīvojumi dabā liekas ekstrēmi. “Kad piebiedrojas, pārbauda, saprot – tā vis nav. Nav auksti. Ir fantastiski. Neizman­toju nekādu dārgu aprīkojumu. Dārgākais guļammaiss maksāja ap 170 eiro, to nopirku diezgan nesen. Vajadzīgi silti darba zābaki, vilnas zeķes, darba cimdi. Visi tie “GoreTex” apavi izkūst pie dzīvas uguns. Pārgājienu vietas plānoju, izmantojot “Latvijas valsts mežu” ģeo lietotni, kur redzama tūrisma infrastruktūra. Takas un celiņus redzu “Komot”. Viss pārējais – tīrā improvizācija. Visi mani piedzīvojumi redzami arī manā “Facebook” lapā!”

Neremdināms ballīšu rīkošanas un vaļasprieku zvērs

Artis ir cēsnieks, dzimis 1983.gada 28.martā, dienā, kad bija Pilnmēness. Dzīvojis Stalbē, Rozulā, pamatskolā mācījies Straupē, vidusskolas gadi pagājuši Stalbes vidusskolā. “Vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē studēju muitas un nodokļu lietas, bet šī izglītība nekad nav bijusi vajadzīga, specialitātē strādājis neesmu. Kādu laiku dzīvoju Salaspilī, tad Mārupē, bet pirms 11 gadiem pārcēlos uz dzīvi Cēsīs.” Kopš tā laika Artis strādā Amatciemā.

“Esmu ļoti aktīvs cilvēks. Iesaistos daudz dažādās aktivitātēs, kur ir iespēja nemitīgi iepazīt jaunus cilvēkus. Ar draugu Pēteri savulaik nodibinājām improvizācijas teātri, kurš gan vairs nepa­stāv. Spēlēju tenisu, tas deva iespēju iepazīties ar daudziem populāriem cilvēkiem. Vispār savā lokā esmu zināms kā neremdināms ballīšu zvērs,” atklāj Artis. “Varu noorganizēt ballīti otrdienā, uz kuru sanāks 20 cilvēku! Tā es ļoti ātri iedzīvojos Cēsīs.” Viņš min, ka vaļasprieku ir daudz, tās ir arī dzinējmedības, riteņbraukšana, ceļošana, fotografēšana, kaitbords, spiningošana, arī pokers. Un būtībā ap katru hobiju veidojas vesela komūna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
77

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi