Laima Ziemele ar prieku stāsta, ka pērn novembrī pavisam atgriezusies mājās.
“Pirmoreiz uz Gērnsiju aizbraucu 2007.gadā. Ar pārtraukumiem tur strādāju līdz pagājušajam gadam. Vairs nav domas atgriezties Anglijā. Tur pensija gandrīz nopelnīta,” pastāsta Laima. Viņa strādāja apkopšanas servisā, tīrīja mājas, birojus. “Darbs ne jau viegls, slodze liela, bet alga bija 10,45 eiro stundā. Lai gan dzīvošana un pārtika nav lēta, tomēr varēja kaut nedaudz iekrāt,” atklāj Laima un pastāsta, ka jau vairākkārt domājusi, ka nebrauks uz Gērnsiju, bet allaž ģimenē bijis vajadzīgs kāds lielāks pirkums. Strādājot Latvijā, tam sakrāt nevar. Svarīgi ir samaksāt ikmēneša maksājumus, nopirkt pārtiku, vairāk neko atļauties nevar. “Tagad par siltumu dārgi jāmaksā, gribas, lai dzīvoklī būtu silti, bet pa dienu ir vēsi. Vai izdosies māju nosiltināt, grūti paredzēt, jāiekrāj nauda, bet cik pensionāri var maksāt,” pārdomās par ikdienas problēmām dalās taureniete.
Laima ir vecpiebaldzēniete, pirms četriem gadiem ģimene Taurenē nopirka dzīvokli. Pirms došanās uz Angliju Laima audzināja četrus bērnus, strādāja gan kokzāģētavās, gan veikalā. “Trīs bērni un divi mazbērni ir Anglijā. Visi apmierināti ar dzīvi tur, bet vismaz reizi gadā grib atbraukt uz Latviju, jau zina, ka Jāņos būs te. Anglijā visi dzīvo kaimiņos,” pastāsta mamma un ar lepnumu piebilst, ka meita un četri mazbērni dzīvo Vecpiebalgā, ka ļoti paticis Ziemassvētku koncerts, kur piedalījās mazbērni.
Vīrs Imants strādā mežizstrādes firmā. Patlaban darbs ir Vecpiebalgas pusē.“Ko zāģēt pietiek. Tagad cena noslīdēja, ir mežu īpašnieki, kuri pārdomāja un atlika zāģēšanu, cer, ka zāģbaļķiem atkal cena celsies. Darba bija daudz, tagad – pietiek, kā būs pēc laika, neviens nevar pateikt. Taču vienmēr kāds grib zāģēt mežu,” pastāsta Imants.
Laima atzīst, ka Taurenē dzīve ir vienmuļa. Vēl nav daudz kaimiņu, kurus pazīst. “Imants darbā, tad eju nūjot, pastaigās uz mežu, kas turpat pie mājas. Celiņi vienmēr ir iztīrīti. Pavasarī, kad nokusīs sniegs, braukšu stādīt eglītes, var labi nopelnīt. Vairāk nekā hektāru dienā var sastādīt. Bet tad jau pie meitas uz laukiem. Gribas izaudzēt to, ko var, lai nav jāpērk. Un, protams, būs puķu dobes,” nākotnes iecerēs dalās Laima un piebilst, ka sievietēm darba piedāvājumi ir ne tikai Taurenē, arī kaimiņu pagastos.
Kamēr Laima bija prom, ikdienas rūpes par viņas mīluli čivavu Čalīti bija Imanta ziņā. “Kā viņš priecājās, kad atgriezos, bet vislabāk jūtas, kad abi esam mājās,” pastāsta Laima.
Komentāri