Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pašu rokām tapis mājoklis

Druva
12:46
30.08.2013
51
Gulbuuves2

Dzērbenes pagasta “Bebru” mājās uzmanību piesaista interesantas guļbūves.

Pirms gadiem divdesmit Miezīšiem izdevās atgūt zemi Spanderes ezera krastā. Tolaik bijis vien mežs. Laika gaitā teritorija atbrīvota no brikšņiem. “Viss bija aizaudzis. Nekā prātīga nebija,” stāsta Irēna un turpina: “Vīra radiniecei bija kādreiz māja Dzērbenes centrā. Savulaik viņa pārcēlās un māju pārdeva. Tur ievācās jaunie īpašnieki, protams, viņi izmantoja arī zemi. Tā sanāca, ka pie mantojuma zemes netikām. Mums kā kompensāciju ierādīja zemes pleķīti ezera krastā.” Iegūtajā īpašumā ir 4,6 hektāru liela platība, tajā ietilpst arī daļa ezera zonas. Saimnieki vispirms uzbūvēja māju, tad pakāpeniski apdzīvoja arī apkārtējo vidi. Irēna smej, ka tas ir tāds beznaudas variants dzīvesvietai. “Ir grūti, ja naudas nav. Ja

maciņš to ļautu, tad varbūt dzīvotu pilī, bet par savu būdiņu arī nesūdzos,” izsakās Irēna. Viņa atminas, ka iesākums bijis grūts. “Savulaik abi ar vīru nedēļas nogalēs braucām no Rīgas uz laukiem. Autobusa satiksme bija slikta. Nācās mērot septiņus kilometrus kājām,” paskaidro Irēna. “Bebru” māju sargā rūķītis. To no celma veidojusi pati saimniece, vien ļaujot radošajam garam brīvi izpausties. Pie mājas ir arī citi interesanti veidojumi. Kā norāda saimniece, viss pieskaņots meža tematikai. Mājas celtniecībai par piemērotāko vietu izraudzīts neliels uzkalniņš. Māja ir neliela, tās kopplatība vien 15 kvadrātmetri, taču tajā ir vieta dzīvošanai vajadzīgajam. Jāteic, ka elektrību izdevies ievilkt tikai pirms septiņiem gadiem. “Pamati likti uz akmeņiem. Māja būvēta no kokiem, kas te auga.

Pārsvarā izmantojām egli. Pa vidu baļķiem likām parasto sūnu. Šīferis jumtam dabūts no kaimiņa, kurš mainīja savai mājai jumtu. Tā pamazām strādājām, līdz māja gatava. Varbūt tehniski kaut ko darījām ne tā, kā pieņemts, bet ar rezultātu esam apmierināti,” skaidro Irēna un piebilst, ka galvenais, lai lietus netek uz galvas. Nu jau klāt piebūvētas arī divas saimniecības ēkas. Tiek veidots arī otrais stāvs, kas tiek dēvēts par jumta istabiņu. Tur jau varot izmitināt viesus. Saimniecības māja gan tapusi no alkšņa, kaut gan citi to neiesaka izmantot. Ja labi pamati un jumts, tad nekas nebojājas un nepūst. Uz vietas “Bebros” Irēna dzīvo jau piecus gadus. Māju sargā četrkājainie draugi – suņuks Rasa un minka vārdā Vista. Taujāta, kā tad būs ziemā, Irēna saka, ka bez problēmām. “Nevaru sūdzēties. Znots uzlika biezāku siltināto grīdu. Telpa ir maza, viegli piekurināt. Ir gan krāsniņa, ja ir vajadzība, tad var izmantot arī sildītāju,” skaidro “Bebru” saimniece. Irēnas vīrs strādā Rīgā, uz laukiem regulāri brauc brīvdienās. “Pati arī strādāju Rīgā, sapratu, ka tā tāda izdzīvošana vien ir. Vienā brīdī nebija arī darba, tad domāju, kāpēc man jādzīvo tajā Rīgā, ja laukos ir zeme? Vajadzēja tikai sākt šeptēties. Tiesa, neviens neticēja, ka kādudien te arī varēs dzīvot. Ja būtu viss jāveido no jauna, tad diez vai uz ko tādu parakstītos,” viņa saka. Irēnai darba netrūkst, jākustas no rīta līdz vakaram. Viņas lepnums ir pagrabs, kurā pildās ziemas krājumi, kas sarūpēti pašas dārzā. Ir gan ievārījumu burciņas, gan gurķi, tomāti un citi dārzeņi. Apkārtnē priecē arī dažādas puķes, saimniece teic, ka visas ir parastas, tādas, kurām nav vajadzīga īpaša kopšana. “Te zeme, mežs paņem daudz spēka. Pārsvarā viss jāstāda kalna augšā. Zemākajās vietās nekas īsti negrib augt. Audzēju vecās, zināmās šķirnes, kuras nav kaprīzas. Vislabāk te patīk augt flokšiem, mārtiņrozēm, zilajai kurpītei un citām puķēm, ko pazina jau mūsu vecmāmiņas. Rozes nīkst ārā, tās ir kaprīzākas. Vispār priekšroku dodu sakņaugiem un dārzeņiem,” teic Irēna. Viņa skaidro, ka pakāpeniski tiek attīrīts arī mežs un nosusinātas purvainās vietas. “Zarus zāģējam šķeldā. To liekam mitrajās vietās. Dabiski gribam izveidot zemes paaugstinājumu. Citādi slapjā laikā apkārtne pludo,” skaidro Irēna. Pie mammas un vecmāmiņas patīk ciemoties bērnu ģimenēm. “Esmu bagāta. Man ir divas meitas, divi znoti un trīs mazbērni. Lauku miers un klusums patīk visiem. Tā ir sava veida idille. Tieši mazbērniem esam ierīkojuši šūpoles,” stāsta Irēna. Blakus Spanderes ezers, viesiem ir iespēja peldēties, pamakšķerēt kādu zivi vai izbraukt ar laivu. Ezera krastā ierīkota atpūtas vieta, laipiņa ved ūdenī, ir arī speciāli ierobežota peldvieta mazbērniem. Ja citiem nepatīk bebri, tad Miezīši ar tiem sadraudzējušies. “No tiem arī ir savs labums. Bebrs krastā iznesis ūdensrožu saknes. Liels malacis, tīra ezeru. Mēs ar vīru viņam piepalīdzam,” smej Irēna. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi