Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pašu rokām tapis mājoklis

Druva
12:46
30.08.2013
87
Gulbuuves2

Dzērbenes pagasta “Bebru” mājās uzmanību piesaista interesantas guļbūves.

Pirms gadiem divdesmit Miezīšiem izdevās atgūt zemi Spanderes ezera krastā. Tolaik bijis vien mežs. Laika gaitā teritorija atbrīvota no brikšņiem. “Viss bija aizaudzis. Nekā prātīga nebija,” stāsta Irēna un turpina: “Vīra radiniecei bija kādreiz māja Dzērbenes centrā. Savulaik viņa pārcēlās un māju pārdeva. Tur ievācās jaunie īpašnieki, protams, viņi izmantoja arī zemi. Tā sanāca, ka pie mantojuma zemes netikām. Mums kā kompensāciju ierādīja zemes pleķīti ezera krastā.” Iegūtajā īpašumā ir 4,6 hektāru liela platība, tajā ietilpst arī daļa ezera zonas. Saimnieki vispirms uzbūvēja māju, tad pakāpeniski apdzīvoja arī apkārtējo vidi. Irēna smej, ka tas ir tāds beznaudas variants dzīvesvietai. “Ir grūti, ja naudas nav. Ja

maciņš to ļautu, tad varbūt dzīvotu pilī, bet par savu būdiņu arī nesūdzos,” izsakās Irēna. Viņa atminas, ka iesākums bijis grūts. “Savulaik abi ar vīru nedēļas nogalēs braucām no Rīgas uz laukiem. Autobusa satiksme bija slikta. Nācās mērot septiņus kilometrus kājām,” paskaidro Irēna. “Bebru” māju sargā rūķītis. To no celma veidojusi pati saimniece, vien ļaujot radošajam garam brīvi izpausties. Pie mājas ir arī citi interesanti veidojumi. Kā norāda saimniece, viss pieskaņots meža tematikai. Mājas celtniecībai par piemērotāko vietu izraudzīts neliels uzkalniņš. Māja ir neliela, tās kopplatība vien 15 kvadrātmetri, taču tajā ir vieta dzīvošanai vajadzīgajam. Jāteic, ka elektrību izdevies ievilkt tikai pirms septiņiem gadiem. “Pamati likti uz akmeņiem. Māja būvēta no kokiem, kas te auga.

Pārsvarā izmantojām egli. Pa vidu baļķiem likām parasto sūnu. Šīferis jumtam dabūts no kaimiņa, kurš mainīja savai mājai jumtu. Tā pamazām strādājām, līdz māja gatava. Varbūt tehniski kaut ko darījām ne tā, kā pieņemts, bet ar rezultātu esam apmierināti,” skaidro Irēna un piebilst, ka galvenais, lai lietus netek uz galvas. Nu jau klāt piebūvētas arī divas saimniecības ēkas. Tiek veidots arī otrais stāvs, kas tiek dēvēts par jumta istabiņu. Tur jau varot izmitināt viesus. Saimniecības māja gan tapusi no alkšņa, kaut gan citi to neiesaka izmantot. Ja labi pamati un jumts, tad nekas nebojājas un nepūst. Uz vietas “Bebros” Irēna dzīvo jau piecus gadus. Māju sargā četrkājainie draugi – suņuks Rasa un minka vārdā Vista. Taujāta, kā tad būs ziemā, Irēna saka, ka bez problēmām. “Nevaru sūdzēties. Znots uzlika biezāku siltināto grīdu. Telpa ir maza, viegli piekurināt. Ir gan krāsniņa, ja ir vajadzība, tad var izmantot arī sildītāju,” skaidro “Bebru” saimniece. Irēnas vīrs strādā Rīgā, uz laukiem regulāri brauc brīvdienās. “Pati arī strādāju Rīgā, sapratu, ka tā tāda izdzīvošana vien ir. Vienā brīdī nebija arī darba, tad domāju, kāpēc man jādzīvo tajā Rīgā, ja laukos ir zeme? Vajadzēja tikai sākt šeptēties. Tiesa, neviens neticēja, ka kādudien te arī varēs dzīvot. Ja būtu viss jāveido no jauna, tad diez vai uz ko tādu parakstītos,” viņa saka. Irēnai darba netrūkst, jākustas no rīta līdz vakaram. Viņas lepnums ir pagrabs, kurā pildās ziemas krājumi, kas sarūpēti pašas dārzā. Ir gan ievārījumu burciņas, gan gurķi, tomāti un citi dārzeņi. Apkārtnē priecē arī dažādas puķes, saimniece teic, ka visas ir parastas, tādas, kurām nav vajadzīga īpaša kopšana. “Te zeme, mežs paņem daudz spēka. Pārsvarā viss jāstāda kalna augšā. Zemākajās vietās nekas īsti negrib augt. Audzēju vecās, zināmās šķirnes, kuras nav kaprīzas. Vislabāk te patīk augt flokšiem, mārtiņrozēm, zilajai kurpītei un citām puķēm, ko pazina jau mūsu vecmāmiņas. Rozes nīkst ārā, tās ir kaprīzākas. Vispār priekšroku dodu sakņaugiem un dārzeņiem,” teic Irēna. Viņa skaidro, ka pakāpeniski tiek attīrīts arī mežs un nosusinātas purvainās vietas. “Zarus zāģējam šķeldā. To liekam mitrajās vietās. Dabiski gribam izveidot zemes paaugstinājumu. Citādi slapjā laikā apkārtne pludo,” skaidro Irēna. Pie mammas un vecmāmiņas patīk ciemoties bērnu ģimenēm. “Esmu bagāta. Man ir divas meitas, divi znoti un trīs mazbērni. Lauku miers un klusums patīk visiem. Tā ir sava veida idille. Tieši mazbērniem esam ierīkojuši šūpoles,” stāsta Irēna. Blakus Spanderes ezers, viesiem ir iespēja peldēties, pamakšķerēt kādu zivi vai izbraukt ar laivu. Ezera krastā ierīkota atpūtas vieta, laipiņa ved ūdenī, ir arī speciāli ierobežota peldvieta mazbērniem. Ja citiem nepatīk bebri, tad Miezīši ar tiem sadraudzējušies. “No tiem arī ir savs labums. Bebrs krastā iznesis ūdensrožu saknes. Liels malacis, tīra ezeru. Mēs ar vīru viņam piepalīdzam,” smej Irēna. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi