Ceļu būves speciālists Vitolds Bērziņš, kurš Cēsīs sāka strādāt 1976.gadā, savā dzīves vietā Amatas novadā atradis dažādas nodarbes. Viņa interešu un aktivitāšu loks ir tik plašs, ka diennakts sāk kļūt par īsu. Filatēlija līdzās sportiskajām aktivitātēm un kokamatniecībai ir tikai viens no V.Bērziņa vaļaspriekiem. Sarunai izvēlējāmies vienu no Vitolda izpētes objektiem – pagājušā gadsimtā izdotās Latvijas pastmarkas. Nesdams rādīšanai pastmarku “klasterus” (pastmarku krājēji tā dēvē albumus ar salīmētām vai kabatiņās saliktām pastmarkām), Vitolds stāsta, ka krāšanas prieks radies pamatskolā, kad vēlējies īsināt ceļu no mājām līdz skolai. Pāris kilometrus ceļš vedis gar Rīgas – Tallinas šoseju. Acīgie zēni pamanījuši, ka tur izmestajām sērkociņu kārbiņām ir dažādas etiķetes. Sākuši tās vākt un sistematizēt. Kā jau puikām, tas ar laiku aizmirsies, bet 6. un 7. klasē sākusies aizraušanās ar pastmarkām. Vidusskolā ejot, Vitolds jau abonēja visus iespējamos filatēlijas žurnālus. Pa studiju gadiem gan vaļasprieks bija nolikts malā. Pārceļoties uz Cēsīm, Vitolds nokļuva cēsnieka Ojāra Johansona vadītajā Vissavienības filatēlijas biedrības Cēsu nodaļā, un kādreizējā aizraušanās kļuva par visai nopietnu darbošanos. Satiekoties ar līdzīgi domājošiem, notikusi mainīšanās ar dublikātiem un iegādāti jauni materiāli Latvijas pastmarku kolekcijai. Katrs, kuram ir bijusi kaut neliela saskare ar kolekcionēšanu, zina, lai kaut ko savāktu, ir jāzina, kas izdots, kādas atšķirības. Tādēļ bija nepieciešams katalogs.
Vitoldam ir 1940. gada katalogs “Die Briefmarken Lettlands”, kuru izdevusi Rīgas Latviešu biedrības filatēlijas un numismātu biedrība. Ir vēl arī „Harry won Hofman” 1980. gada izdevums “Lettland”.
Kolekcionārs markās atrod līdz šim nezināmas nianses. “Dažs jau saliek visu albumā un prāts mierīgs, bet, ja tā papēta… 1921. gadā Latvijā izdota standarta pastmarku sērija ar 40 un 75 kapeiku nomināliem. Man bija iespēja papētīt visu iespiedloksni. Uz pastmarkas attēlots stilizēts saules attēls ar trim labības vārpām vidū. Vērīgāk ielūkojoties, var pamanīt, ka dažām pastmarkām ir pārtraukts īsais saules stars pa labi no vidējās vārpas, dažām parādījies punkts virs burta “L”. Citām pārtraukts staru riņķis pa kreisi no vidējās vārpas. Savus novērojumus esmu nosūtījis arī dažiem katalogu izdevējiem, kuri tās savos izdevumos nav uzrādījuši,” tā Vitolds un turpina: “Valmieras grāmatu izdevējs Dūnis savā tipogrāfijā 1919.gada 3.jūlijā uz plāna papīra iespieda gaiši zilas pastmarkas ar stilizētu saulīti desmit kapeiku vērtībā. Šīm pastmarkām bija klišeju kļūdas, gandrīz neiespējami atrast vienā loksnē divas identiski vienādas. 1918.gada 18.decembrī Latvijā papīra trūkuma dēļ pastmarkas drukāja uz vācu ģenerālštāba kartēm. Bet, piemēram, 1927. un 1933.gadā izdotajām standarta pastmarkām ir ūdenszīmes, kurās ir attēlota svastika (uguns jeb kāšu krusts). Atšķirība tāda, ka dažās ūdenszīmēs Pērkoņkrusts griežas pa kreisi, bet citās pa labi. Ceru, ka par Latvijas pastmarku kā Latvijas vēstures atspoguļotāju krāšanu un sistematizēšanu ieinteresēsies aizvien vairāk jauniešu. Gan jau atkal viss mainīsies un cilvēkiem parādīsies lielāka zinātkāre par mūsu mazās Latvijas vēsturi.” Oļģerts Tīliks
Komentāri