Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

Iveta Rozentāle
06:34
18.03.2025
305
Jaunp Straume (2)

Dzīvnieku mīļotāja. Egita Zariņa ar labradoru Odu, terjeru Dakotu un kaķīti Dzindzi. FOTO: no albuma

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” .

“Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa.

Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl bija sācies balvu birums filmai: “Jau tad cilvēki, kuri bija filmu redzējuši, to ieteica noskatīties cits citam. Ģimenes ar bērniem, kas kinodarbu bija jau redzējušas, nāca otrreiz. Kad sāka nākt ziņas par apbalvojumiem, janvārī piedāvājām otru seansu, kas arī bija ļoti labi apmeklēts, bija tādi, kuri vēlējās noskatīties, ietekmējoties no ziņām un veiksmes stāstiem par filmu, bet bija arī tādi, kuri skatījās otro un trešo reizi.” E.Zariņa padalās ar kādu kuriozu saistībā ar filmu: “Noskatoties “Straumi” pirmo reizi, mēs daudzi, es tajā skaitā, bijām pārliecināti, ka kaķis ir melnā krāsā. Un, kad bija iespēja to noskatīties otru reizi un bija jau zināms, ka kaķis ir tumšpelēks, gājām skatīties, kādā krāsā ir kaķītis, un tiešām atklājām, ka tas ir tumšpelēks!”

E.Zariņa vērtē: “Tas, ka vēstījums tiek nodots caur dzīvniekiem, viņu valodā un izteiksmes veidā, trāpa ļoti precīzi. Tā ir valoda, kuru saprot visi, kurai nav barjeru – sirds valoda. Ņemot vērā, ka nav dialogu, mani vēl vairāk saviļņoja un līdzpārdzīvojumu sniedza mūzika. Filma ir ļoti daudzslāņaina, mudina domāt par dzīvības trauslumu lielajā globalizācijā. Un augstākais uzdevums mums ir sajust vienam otru, sadarboties, nevis konkurēt. Bet to saprotam tikai kritiskās situācijās; kamēr esam drošībā, tikmēr konkurējam.” Egita apbrīnoja režisora spēju tik satraucošā brīdī kā “Oskara” apbalvojuma saņemšanā zibenīgi un precīzi noformulēt domu un pamatvēstījumu, kas ir filmā – ka patiesībā mēs visi esam vienā laivā un tāpēc mums ir nevis jākonkurē, bet jāsadarbojas: “Viņa sacītais bija ļoti aizkustinošs.”

Tā kā Egitas saimē ir vairāki kaķi un suņi, viņa apbrīnoja, cik filmā precīzi atainota dzīvnieku uzvedība: “Pārliecinājos, ka mēs ļoti precīzi ikdienā nolasām mazos draugus, viņu ķermeņu valodu, bēdas un priekus.” No Egitas četrkājainajiem mīluļiem filmas varoņiem vislīdzīgāka ir labradoru meitene Flora de Oda. “Viņa ir ar gluži tādu pašu raksturu kā filmas varonis Suns – ēd no vienas bļodiņas ar kaķiem, draudzējas ar visiem mājdzīvniekiem, un pie viņas var ieritināties un gulēt kaķi. Ļoti labsirdīga. Būs nevis mājas sardze, bet lielākā draudzene, kura katru atnācēju vedinās uz māju. Šķirni izvēlējāmies mērķtiecīgi, jo vēlējāmies suni, kas ar visiem sadzīvo. Lai Odai būtu draudzene, mūsu saimē ienāca arī terjeru meitene Dakota. Ja Oda ir mierīga un lēnīga, Dakota ļoti kustīga un impulsīva. Katru dienu abas sagaida mani mājās, lai dotos pastaigā. Bet kaķītis Dzindzis ir izglābts no cilvēku nežēlības, viņš, sprīdi garš, ar māsām un brāļiem bija atstāts pie atkritumu urnām Rīgā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
954
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
498
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi